Jānis Baiks: Mazinot birokrātiju, Latvijā atgrieztos vairāk cilvēku (4)

Galvenais, kas cilvēkus motivē mainīt dzīvesvietu, tostarp atgriezties dzimtenē, ir darba iespējas. Tas attiecas gan uz migrāciju Latvijas robežās, gan motivāciju atgriezties Latvijā šobrīd ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Savukārt cilvēkiem ar ģimeni papildu darba iespējām būtiski faktori ir arī drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte.

2017.gadā Valmieras pilsētas pašvaldībā noteicām mērķi septiņu gadu laikā palielināt iedzīvotāju skaitu Valmierā par pieciem tūkstošiem.

Statistikas dati liecina, ka jau šobrīd iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Nosaukt konkrētu skaitli ir grūti, jo, lai gan likumā ir paredzēts, ka, ja maina dzīvesvietu, mēneša laikā ir jāpārdeklarējas, realitātē tas nedarbojas.

Oficiāli Valmierā deklarējušies ir 25 tūkstoši iedzīvotāju, taču pilsētas attīstības plānos norādām, ka šeit dzīvo apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Tas noteikts, analizējot Valmierā notiekošo, piemēram, pie ģimenes ārstiem Valmierā ir piereģistrējušies 33 tūkstoši cilvēku. Uzdevums nav vienkāršs, jo pilsētai ir jārūpējas gan par jaunu iedzīvotāju piesaisti, gan par esošo labklājību, lai viņi šeit paliktu. Priecājamies par kādu ļoti pozitīvu rādītāju – viens no iedzīvotāju skaita palielināšanās iemesliem ir dabiskais pieaugums, jo pēdējo piecu gadu laikā Valmierā dzimstība pārsniedz mirstības rādītājus.

Jaunā paaudze mājokļus izvēlas īrēt, nevis pirkt

Bezdarbs Valmierā ir zem 3%. Pieejamās vakances pilsētā ir vairāk nekā iedzīvotāji darbspējas vecumā. Tas nozīmē, ka  ik dienu Valmierā uz darbu iebrauc citur deklarēti vai dzīvojoši cilvēki. Kā daudzi, arī mēs šobrīd saskaramies ar to, ka ir nozares, kurās trūkst kvalificēts darbaspēks. Ļoti daudzi uzņēmumi izvēlas automatizācijas virzienu, pamazām izslēdzot roku darbu, īpaši mazāk kvalificētu.

Mērķtiecīgi esam strādājuši, lai Valmierā nodrošinātu katrai ģimenei nepieciešamo – bērnudārza pieejamība, lai vecāki varētu šeit strādāt, skolas, dažādas interešu un profesionālās ievirzes nodarbības mākslā, mūzikā, sportā un citās jomās, augstskola, mūžizglītības iespējas.

Daudz darām, lai arī brīvo laiku katrs pēc savām vēlmēm un iespējām varētu kvalitatīvi pavadīt tepat – Valmierā ir gan restorāni un tirdzniecības uzņēmumi, pašvaldības un privātās kultūras un sporta iestādes. Tāpat ir pieejama plaša medicīniskā aprūpe.

Būtiska arī kvalitatīva dzīvesvieta. Valmierā dzīvojamais fonds pašlaik ir nepietiekams. Tāpēc pagājušogad pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras Namsaimnieks” realizēja pirmo šāda veida projektu Latvijā – uzbūvēja divus daudzdzīvokļu ar īres namus ar 150 dzīvokļiem, kas paredzēti izīrēšanai. Tos par jauno mājvietu ļoti ātri izvēlējās lielākoties jauni cilvēki un ģimenes. Ja šobrīd kāds dzīvoklis pieejams īrei, konkurence ir ļoti liela. Šis deficīts, protams, ietekmē cenu līmeni, kas Valmierā ir izveidojies nesamērīgi augsts attiecībā pret vidējo ienākumu līmeni. Mums jāstrādā, lai Valmierā dzīvot vēlētos un tas būtu iespējams iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem, domājot arī par tādu speciālistu kā pedagogu, medicīnas darbinieku un citu piesaisti. Šī problēma ir aktuāla arī citās pilsētās, un par to ir daudz diskutēts, taču valstiskā mērogā risinājuma šobrīd diemžēl nav. Arī no reemigrantu viedokļa šis ir aktuāls jautājums – liela daļa no Latvijas izbrauca laikā, kad bija nekustamā īpašuma bums, kura rezultātā daudzi zaudēja savu mājokli vai iedzīvojās parādos. Šobrīd, vēloties atgriezties, šiem cilvēkiem Latvijā vairs nav dzīvesvietas, arī pašvaldībai nav viņiem ko piedāvāt. Jāsaka, ka tendence ir mainījusies.

Ja agrāk cilvēkiem bija svarīgi nekustamo īpašumu nopirkt, lai arī pēc tam 30 gadus ir jāmaksā kredīts, tad jaunās ģimenes nekustamo īpašumu iegādāties vairs nevēlas. Viņi labprāt to īrē, kas dod arī sava veida elastību darba tirgū – ja nepieciešams, cilvēki var mainīt dzīvesvietu.

Lai īpašumā iegūtu mājokli, ir iespēja pieteikties “Altum” atbalsta programmā ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, taču arī šī iespēja nav pieejama visiem. Esam analizējuši, kā šo situāciju risina citur Eiropā. Jāsaka, ka citviet atbalsts iedzīvotājiem mājokļa iegādei ir plašāks, piedāvājot draudzīgākus noteikumus, atbalsta programmas. Piemēram, tādā attīstītā valstī kā Austrijā lielākais dzīvokļu īpašnieks ir Vīnes pašvaldība, dzīvokļus gan būvējot, gan nodrošinot zemāku cenu īrēšanai. Ungārijā, noslēdzot līgumu ar valsti, var saņemt atbalstu īpašuma iegādei, kas dod zināmu garantiju, plānojot ģimeni.

Aktīvi ir jāpievērš uzmanība dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Šobrīd tas norisinās ļoti lēni – ja Eiropā gada laikā tie kopumā ir 1,5-2%, tad Latvijā tie ir 2% 20 gados. Valmiera daudzdzīvokļu dzīvojamo namu siltināšanas ziņā ir viena no līderēm. Taču jaunā paaudze arvien mazāk grib dzīvot padomju laikos celtajās mājās, viņi meklē kvalitatīvu, eiropeisku jaunceltni ar pagalmu un rotaļlaukumiem.

Jārīkojas, lai atgriezties ir viegli

Atgriežoties Latvijā, ir vairāki sarežģījumi, kurus pašvaldībai nav iespēja palīdzēt atrisināt. Piemēram, grūtības pielīdzināt dažādus izglītības dokumentus, grūtības bērnam iegūt personas kodu. Būtu nepieciešams mazināt barjeras reglamentētajām profesijām un starptautisko organizāciju speciālistu piesaistei Latvijā atbilstoši ārvalstīs gūtajai kvalifikācijai u.tml.   

No vienas puses tautieši tiek aicināti atgriezties, bet no otras – valsts viņiem uzlikusi pietiekami daudz birokrātiskos šķēršļus, lai tas būtu ilgs un grūts darbs. Tas būtu jāmaina, nav pareizi, ka cilvēkam aizbraukt ir vieglāk kā atgriezties!

Mums jārūpējas, lai arī integrēšanās skolas vidē bērnam būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Tas ir darbs arī ar vecākiem, skolotājiem, skolu administratīvo personālu. Jāsaka, ka pēdējo gadu laikā vērojama izaugsme. Izglītības sistēma paredz dažādas atbalsta iespējas, arī mūsu jaunieši ir daudz atsaucīgāki un vēlas palīdzēt. Zinu gadījumu, ka jaunietis, dzīvojot ārpus Latvijas, tā arī nevarēja iejusties skolas vidē, taču, atgriežoties Latvijā, samērā īsā laika posmā nodibināja labas attiecības ar klasesbiedriem, ieguva jaunus draugus. Aprunājoties ar cilvēkiem, kuri ir atgriezušies, bieži dzirdam sajūsmu. Viens no aspektiem ir arī finansiālais. Piemēram, Lielbritānijā bērna pieskatīšana bērnudārzā maksā 800 mārciņas (aptuveni 930 eiro). Valmierā bērnudārzs ir atvērts jau pirms plkst.7.30, bērns ir trīs reizes paēdis, viņam māca dziedāt, dejot, angļu valodu un vēl citas prasmes, nodrošinot ne tikai aprūpi, bet arī kvalitatīvu izglītības programmu, iespējas attīstīt dažādas prasmes. Un par to mēnešmaksa ir ap 50 EUR. Līdz ar to, tas, ko atzīst paši Valmierā atgriezušies cilvēki, ka, iespējams, šeit nopelnīt var nedaudz mazāk, bet arī izmaksas ir būtiski mazākas un dzīves kvalitāte, savukārt, augstāka. Viena no Valmieras pozitīvajām iezīmēm ir tā, ka te viss ir tuvu. Atnāc mājās no darba, pēc 15 minūtēm jau skrien gar Gauju, esi brīvā dabā. Var paspēt bērnu pēc skolas aizvest uz vairākiem pulciņiem, netērējot laiku garam ceļam vai sastrēgumiem. Turklāt jau vairākus gadus Valmiera starp republikas nozīmes pilsētām ir drošākā pilsēta.

Lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir daudz jāstāsta par tagadējo situāciju, atbalsta iespējām.

Lielu lomu spēlē jau pieminētā drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte. Pašvaldības centienus reemigrācijas jomā būtiski atbalsta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katrā reģionā nodrošinot reemigrācijas koordinatoru, kurš sniedz arī individuālas konsultācijas. Vidzemē darbojas Ija Groza, īstenojot sadarbību arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, vērtīgi ir kopā ar organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā” rīkotie neformālie sarunu vakari, kuros cilvēki pastāsta savu pieredzi par atgriešanos Latvijā. Valmierā notikuši jau divi šādi vakari, kas gan rada pleca sajūtu tiem, kas atgriezušies, ļauj tīkloties un socializēties, gan arī dot iespēju vietējiem iedzīvotājiem iepazīt šos cilvēkus un viņu dzīvesstāstus, labāk izprast aizbraukšanas un atgriešanās motivāciju, veidojot atbalstošu vietējo kopienu.

Emocionālais atbalsts ir ļoti svarīgs, un to varam sniegt mēs katrs!