Valmieras Ziņas

Jānis Baiks: Mazinot birokrātiju, Latvijā atgrieztos vairāk cilvēku (4)

Galvenais, kas cilvēkus motivē mainīt dzīvesvietu, tostarp atgriezties dzimtenē, ir darba iespējas. Tas attiecas gan uz migrāciju Latvijas robežās, gan motivāciju atgriezties Latvijā šobrīd ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Savukārt cilvēkiem ar ģimeni papildu darba iespējām būtiski faktori ir arī drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte.

2017.gadā Valmieras pilsētas pašvaldībā noteicām mērķi septiņu gadu laikā palielināt iedzīvotāju skaitu Valmierā par pieciem tūkstošiem.

Statistikas dati liecina, ka jau šobrīd iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Nosaukt konkrētu skaitli ir grūti, jo, lai gan likumā ir paredzēts, ka, ja maina dzīvesvietu, mēneša laikā ir jāpārdeklarējas, realitātē tas nedarbojas.

Oficiāli Valmierā deklarējušies ir 25 tūkstoši iedzīvotāju, taču pilsētas attīstības plānos norādām, ka šeit dzīvo apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Tas noteikts, analizējot Valmierā notiekošo, piemēram, pie ģimenes ārstiem Valmierā ir piereģistrējušies 33 tūkstoši cilvēku. Uzdevums nav vienkāršs, jo pilsētai ir jārūpējas gan par jaunu iedzīvotāju piesaisti, gan par esošo labklājību, lai viņi šeit paliktu. Priecājamies par kādu ļoti pozitīvu rādītāju – viens no iedzīvotāju skaita palielināšanās iemesliem ir dabiskais pieaugums, jo pēdējo piecu gadu laikā Valmierā dzimstība pārsniedz mirstības rādītājus.

Jaunā paaudze mājokļus izvēlas īrēt, nevis pirkt

Bezdarbs Valmierā ir zem 3%. Pieejamās vakances pilsētā ir vairāk nekā iedzīvotāji darbspējas vecumā. Tas nozīmē, ka  ik dienu Valmierā uz darbu iebrauc citur deklarēti vai dzīvojoši cilvēki. Kā daudzi, arī mēs šobrīd saskaramies ar to, ka ir nozares, kurās trūkst kvalificēts darbaspēks. Ļoti daudzi uzņēmumi izvēlas automatizācijas virzienu, pamazām izslēdzot roku darbu, īpaši mazāk kvalificētu.

Mērķtiecīgi esam strādājuši, lai Valmierā nodrošinātu katrai ģimenei nepieciešamo – bērnudārza pieejamība, lai vecāki varētu šeit strādāt, skolas, dažādas interešu un profesionālās ievirzes nodarbības mākslā, mūzikā, sportā un citās jomās, augstskola, mūžizglītības iespējas.

Daudz darām, lai arī brīvo laiku katrs pēc savām vēlmēm un iespējām varētu kvalitatīvi pavadīt tepat – Valmierā ir gan restorāni un tirdzniecības uzņēmumi, pašvaldības un privātās kultūras un sporta iestādes. Tāpat ir pieejama plaša medicīniskā aprūpe.

Būtiska arī kvalitatīva dzīvesvieta. Valmierā dzīvojamais fonds pašlaik ir nepietiekams. Tāpēc pagājušogad pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras Namsaimnieks” realizēja pirmo šāda veida projektu Latvijā – uzbūvēja divus daudzdzīvokļu ar īres namus ar 150 dzīvokļiem, kas paredzēti izīrēšanai. Tos par jauno mājvietu ļoti ātri izvēlējās lielākoties jauni cilvēki un ģimenes. Ja šobrīd kāds dzīvoklis pieejams īrei, konkurence ir ļoti liela. Šis deficīts, protams, ietekmē cenu līmeni, kas Valmierā ir izveidojies nesamērīgi augsts attiecībā pret vidējo ienākumu līmeni. Mums jāstrādā, lai Valmierā dzīvot vēlētos un tas būtu iespējams iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem, domājot arī par tādu speciālistu kā pedagogu, medicīnas darbinieku un citu piesaisti. Šī problēma ir aktuāla arī citās pilsētās, un par to ir daudz diskutēts, taču valstiskā mērogā risinājuma šobrīd diemžēl nav. Arī no reemigrantu viedokļa šis ir aktuāls jautājums – liela daļa no Latvijas izbrauca laikā, kad bija nekustamā īpašuma bums, kura rezultātā daudzi zaudēja savu mājokli vai iedzīvojās parādos. Šobrīd, vēloties atgriezties, šiem cilvēkiem Latvijā vairs nav dzīvesvietas, arī pašvaldībai nav viņiem ko piedāvāt. Jāsaka, ka tendence ir mainījusies.

Ja agrāk cilvēkiem bija svarīgi nekustamo īpašumu nopirkt, lai arī pēc tam 30 gadus ir jāmaksā kredīts, tad jaunās ģimenes nekustamo īpašumu iegādāties vairs nevēlas. Viņi labprāt to īrē, kas dod arī sava veida elastību darba tirgū – ja nepieciešams, cilvēki var mainīt dzīvesvietu.

Lai īpašumā iegūtu mājokli, ir iespēja pieteikties “Altum” atbalsta programmā ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, taču arī šī iespēja nav pieejama visiem. Esam analizējuši, kā šo situāciju risina citur Eiropā. Jāsaka, ka citviet atbalsts iedzīvotājiem mājokļa iegādei ir plašāks, piedāvājot draudzīgākus noteikumus, atbalsta programmas. Piemēram, tādā attīstītā valstī kā Austrijā lielākais dzīvokļu īpašnieks ir Vīnes pašvaldība, dzīvokļus gan būvējot, gan nodrošinot zemāku cenu īrēšanai. Ungārijā, noslēdzot līgumu ar valsti, var saņemt atbalstu īpašuma iegādei, kas dod zināmu garantiju, plānojot ģimeni.

Aktīvi ir jāpievērš uzmanība dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Šobrīd tas norisinās ļoti lēni – ja Eiropā gada laikā tie kopumā ir 1,5-2%, tad Latvijā tie ir 2% 20 gados. Valmiera daudzdzīvokļu dzīvojamo namu siltināšanas ziņā ir viena no līderēm. Taču jaunā paaudze arvien mazāk grib dzīvot padomju laikos celtajās mājās, viņi meklē kvalitatīvu, eiropeisku jaunceltni ar pagalmu un rotaļlaukumiem.

Jārīkojas, lai atgriezties ir viegli

Atgriežoties Latvijā, ir vairāki sarežģījumi, kurus pašvaldībai nav iespēja palīdzēt atrisināt. Piemēram, grūtības pielīdzināt dažādus izglītības dokumentus, grūtības bērnam iegūt personas kodu. Būtu nepieciešams mazināt barjeras reglamentētajām profesijām un starptautisko organizāciju speciālistu piesaistei Latvijā atbilstoši ārvalstīs gūtajai kvalifikācijai u.tml.   

No vienas puses tautieši tiek aicināti atgriezties, bet no otras – valsts viņiem uzlikusi pietiekami daudz birokrātiskos šķēršļus, lai tas būtu ilgs un grūts darbs. Tas būtu jāmaina, nav pareizi, ka cilvēkam aizbraukt ir vieglāk kā atgriezties!

Mums jārūpējas, lai arī integrēšanās skolas vidē bērnam būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Tas ir darbs arī ar vecākiem, skolotājiem, skolu administratīvo personālu. Jāsaka, ka pēdējo gadu laikā vērojama izaugsme. Izglītības sistēma paredz dažādas atbalsta iespējas, arī mūsu jaunieši ir daudz atsaucīgāki un vēlas palīdzēt. Zinu gadījumu, ka jaunietis, dzīvojot ārpus Latvijas, tā arī nevarēja iejusties skolas vidē, taču, atgriežoties Latvijā, samērā īsā laika posmā nodibināja labas attiecības ar klasesbiedriem, ieguva jaunus draugus. Aprunājoties ar cilvēkiem, kuri ir atgriezušies, bieži dzirdam sajūsmu. Viens no aspektiem ir arī finansiālais. Piemēram, Lielbritānijā bērna pieskatīšana bērnudārzā maksā 800 mārciņas (aptuveni 930 eiro). Valmierā bērnudārzs ir atvērts jau pirms plkst.7.30, bērns ir trīs reizes paēdis, viņam māca dziedāt, dejot, angļu valodu un vēl citas prasmes, nodrošinot ne tikai aprūpi, bet arī kvalitatīvu izglītības programmu, iespējas attīstīt dažādas prasmes. Un par to mēnešmaksa ir ap 50 EUR. Līdz ar to, tas, ko atzīst paši Valmierā atgriezušies cilvēki, ka, iespējams, šeit nopelnīt var nedaudz mazāk, bet arī izmaksas ir būtiski mazākas un dzīves kvalitāte, savukārt, augstāka. Viena no Valmieras pozitīvajām iezīmēm ir tā, ka te viss ir tuvu. Atnāc mājās no darba, pēc 15 minūtēm jau skrien gar Gauju, esi brīvā dabā. Var paspēt bērnu pēc skolas aizvest uz vairākiem pulciņiem, netērējot laiku garam ceļam vai sastrēgumiem. Turklāt jau vairākus gadus Valmiera starp republikas nozīmes pilsētām ir drošākā pilsēta.

Lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir daudz jāstāsta par tagadējo situāciju, atbalsta iespējām.

Lielu lomu spēlē jau pieminētā drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte. Pašvaldības centienus reemigrācijas jomā būtiski atbalsta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katrā reģionā nodrošinot reemigrācijas koordinatoru, kurš sniedz arī individuālas konsultācijas. Vidzemē darbojas Ija Groza, īstenojot sadarbību arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, vērtīgi ir kopā ar organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā” rīkotie neformālie sarunu vakari, kuros cilvēki pastāsta savu pieredzi par atgriešanos Latvijā. Valmierā notikuši jau divi šādi vakari, kas gan rada pleca sajūtu tiem, kas atgriezušies, ļauj tīkloties un socializēties, gan arī dot iespēju vietējiem iedzīvotājiem iepazīt šos cilvēkus un viņu dzīvesstāstus, labāk izprast aizbraukšanas un atgriešanās motivāciju, veidojot atbalstošu vietējo kopienu.

Emocionālais atbalsts ir ļoti svarīgs, un to varam sniegt mēs katrs!

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Fanis - 12.11.2019 Atbildēt

    Tuvojas vēlēšanas? :)

    vēlētājs - 12.11.2019 Atbildēt

    Vēlēšanas vienmēr tuvojas, jau nākamajā dienā pēc iepriekšējām vēlēšanām…

    Jānis Kalniņš - 13.11.2019 Atbildēt

    interesanti…

      Jānis Kalniņš - 13.11.2019 Atbildēt

      Kaut ko tik salkanu sen nebija nācies lasīt…

"Valmieras ziņas" jautā

Kā Covid-19 ietekmējis jūsu darbu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Amatpersona ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo dienesta pakāpi, kura devusi zvērestu un dienē Pārvaldē. Amatpersonas tiesības un pienākumus nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Darbavieta un kontaktinformācija: Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras cietums – Adrese: Dzirnavu iela 32, Valmiermuiža, Valmieras pag., Burtnieku nov., LV-4219, kontaktinformācija –tālr. 64123905; 67290148, ievp@ievp.gov.lv CV un motivācijas vēstuli sūtīt – ievp@ievp.gov.lv , valmieras.cietums@ievp.gov.lv Prasības kandidātiem Atbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteiktajām prasībām: ir Latvijas pilsonis; vecums no 18 līdz 40 gadiem; amatam nepieciešama vismaz vidējā izglītība un izglītība civilās un militārās aizsardzības izglītības tematiskajā jomā; latviešu valodas zināšanas vismaz B līmeņa 1.pakāpē; fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām (Ministru kabineta 28.05.2013. noteikumi Nr.288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"); veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām (Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumi Nr.970 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību"); nav sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; nav notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata; nav atzīts par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā; nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta. labas komunikācijas prasmes, augsta psiholoģiskā noturība; spēja strādāt kā komandā, tā arī individuāli. Iestāde piedāvā Stabilu atalgojumu; Profesionālās izaugsmes un attīstības iespējas; Apmācības amata pienākumu veikšanai; Sociālās garantijas: ikgadējais apmaksātais atvaļinājums – 30 kalendāra dienas, pēc katriem pieciem izdienas gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām; apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi; pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā; nelaimes gadījuma pabalsts; speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu lēcu) iegādes izdevumus kompensēšana līdz 50,00 EUR apmērā. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka: 1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi; 2) datu pārzinis ir Ieslodzījuma vietu pārvalde, kontaktinformācija: Stabu iela 89, Rīga, LV-1009. Profesija: IESLODZĪJUMA VIETAS UZRAUGS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, Dzirnavu iela 32, Valmiermuiža, Valmieras pag., Burtnieku nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 10 Aktuāla līdz: 2020-09-30 Kontaktpersona: CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz ievp@ievp.gov.lv, t. 64123905, 67290148. Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri