Lasīšanas laiks: 3 min
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” attīstības projektā “Igaunijas-Latvijas trešais 330 kilovoltu (kV) starpsavienojums” pabeigti būvniecības darbi, un jaunizbūvētā līnija no Igaunijas uz Rīgas TEC-2 ir pieslēgta, aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāvji.
Vienlaikus kompānijā norādīja, ka ekspluatācijā līniju plānots nodot līdz nākamā gada vidum, bet no 1.janvāra līnija tiks ņemta vērā, aprēķinot elektroenerģijas tirgum atvēlētās pārvades jaudas.
Kopumā trešā starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijai starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 Latvijā un Kilingi-Nōmme Igaunijā, kā arī Igaunijas iekšējai 330 kV līnijai Harku-Sindi ir 170 miljoni eiro, no kuriem 112 miljoni eiro ir Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums.
Tostarp Latvijā projekta “Igaunijas-Latvijas trešais 330kV starpsavienojums” būvniecībā ieguldīti 80 miljoni eiro, no kuriem apmēram 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.
“Augstsprieguma tīkla” valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka šī projekta pabeigšana ir būtisks solis Latvijas un Baltijas energoneatkarības stiprināšanā ceļā uz elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu 2025.gadā.
“Jaunās līnijas izbūve ļaus mums uz rekonstrukcijas laiku atslēgt divas citas savu laiku nokalpojušās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados būvētās līnijas no Valmieras uz Tartu un Tsirgulīnu Igaunijā, lai pēc to pārbūves Latvijas un Igaunijas starpsavienojumi būtu pilnībā sagatavoti darbam Baltijas sinhronā režīmā ar kontinentālo Eiropu,” pauda Boks.
Projektā Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā.
Jauna elektropārvades līnija izbūvēta apmēram 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa līdzšinējo 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija ir izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam.
Projektā veikta arī apakšstacijas Rīgas TEC-2 paplašināšana, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nomme. Drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēta jauna 330 kV līnija Harku-Sindi.
Jaunā līnijas pārvades jauda ir 600 megavati (MW), kas papildina pašreizējo Igaunijas-Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu. Līdz šim tā nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apmēru starp Latviju un Igauniju, tādējādi noteiktās stundās veidojās sastrēgumi un elektroenerģijas cenu starpība. Pilnībā pārvades jaudu deficītu Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā plānots likvidēt līdz 2024.gadam, kad noslēgsies līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulīna rekonstrukcijas.
Elektropārvades līnijas projektēšanas un izbūves darbus veica pilnsabiedrība “EE-LV Interconnection”, ko veido Latvijas SIA “Elko”, Polijas AS “Selpol” un Igaunijas AS “Leonhard Weiss Energy”, savukārt darbus apakšstacijā Rīgas TEC-2 veica “Empower” filiāle Latvijā.
Darbs pie jaunās līnijas projekta sākās 2012.gadā, iesniedzot pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam. 2014.gadā tika sākts ietekmes uz vidi novērtējums un notika projekta sabiedriskās apspriešanas. Balstoties uz “Augstsprieguma tīkla” un “Elering” kopīgi iesniegto pieteikumu, 2014.gada oktobrī projektam tika piešķirts 65% līdzfinansējums no CEF. 2016.gadā tika izsludināts konkurss par projektēšanas un būvniecības darbiem, un Ministru kabinets, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, projektam piešķīra nacionālo interešu objekta statusu.
Jaunās līnijas būvniecības projekts sākās 2018.gada sākumā, parakstot projektēšanas un būvniecības darbu līgumu, bet pirmais balsts tika pacelts 2019.gada maijā. Elektropārvades līnijas būvniecība tikai pabeigta 2020.gada decembrī.
“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. “Augstsprieguma tīkls” pieder valstij. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 184,74 miljoni eiro, bet peļņa – 7,06 miljoni eiro.
