Lasīšanas laiks: 7 min
Jau gadu Sēļu pagasta tautas nama vadītājas amatā ir Ināra Blūma, taču kultūras darba organizatores jomā viņai ir liela pieredze, ko viņa ir guvusi darbā Valmierā, Mazsalacā, Vaidavā un Kocēnos.
“Sēļi man nav sveši, jo pati dzīvoju Mazsalacā, lai gan līdz šim esmu strādājusi citviet,” stāsta I.Blūma.
“Es neatnācu uz tukšu vietu. Es ierados sakoptā vidē, kur visapkārt jūtama kultūrvēsturiskā mantoja gaisotne. To veido majestātiskās un fantastiski skaistās pilsdrupas Pantenes muižā, Idus muižas parks, kurā savulaik bijusi aktīva kultūras un sporta dzīve un, protams, Sēļu muiža, kas ir saglabāta un atjaunota, pateicoties sava pagasta patriotiem Viktoram Kalniņam un Vijai Jaunzemei. Ar viņas gādību pagastā allaž ir bijusi aktīva kultūras dzīve.
1999.gadā kopā ar Viju mēs organizējām Vispasaules sēliešu saietu. Arī pirms tam viņa man iesaistīja dzejas dienās un citos pasākumos. Taču ikdienas darbi līdz šim man neļāva bieži viesoties Sēļos.”
Kā esat iejutusies Sēļos gada laikā?
Šeit dzīvo ļoti atsaucīgi cilvēki, kuriem arī ir svarīgi, lai šis pagasts dzīvo. Kultūra ir pagasta vizītkarte. Ja tās spodrināšanai pieliek roku iedzīvotāji, tā ir vēl krāšņāka. Līdz ar to par sarīkojumu apmeklējumu mēs nevaram sūdzēties. Cilvēkiem ir liela interese redzēt pašu darba rezultātu.
Pirmais pasākums, kura organizēšanā piedalījos pērn, bija opermūzikas nakts koncerts Sēļu estrādē 16.augustā. Šogad pasākums ir audzis plašumā, tādēļ nosaucām to par Mazajiem opermūzikas un mākslas svētkiem. Vēlamies, lai šis pasākums izaug par lielu, skaistu opermūzikas festivālu. Mums ir skaisti opermūzikas pasākumi Siguldā un Cēsīs, bet pieļauju, ka sabiedrībai būtu interesanti baudīt profesionālo mākslu skaistā lauku vidē ar īpašu kultūrvēstures auru un noskaņu. Tas nav neaizsniedzams sapnis, taču ir jāstrādā, lai atrastu līdzekļus, jo pašvaldībai vienai nav pa spēkam to finansēt. Jau šogad centāmies svētkiem piesaistīt publiku no Igaunijas, jo esam tuvu robežai. Izplatījām afišas igauņu valodā pierobežas pilsētās un ciemos. Lai gan nevarējām cerēt, ka te ieradīsies simtiem cilvēku, taču dažus viesu no Igaunijas mums izdevās ieinteresēt. Viņi bija sajūsmā par šo vietu un augstvērtīgo koncertprogrammu.
Šis notikums apliecināja, ka ļoti daudz darba jāiegulda tūristu piesaistē. Jārada tūrisma produkts, kas viņus uzrunā, jo ar muižas ēku un informāciju par to bukletos un kartēs vien nepietiek.
Taču arī pašlaik ekskursanti pie mums iegriežas, tādēļ ar pieejamiem līdzekļiem cenšamies iepazīstināt ar tām kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas atrodas Sēļos.
Kā jums tas izdodas?
Mēs nemitīgi domājam jaunus veidus, lai šo vietu cilvēki sajustu. Piemēram, šogad Sēļu muižas parterī Muzeju naktī rīkojām pasākumu “Romantiskā muižas nakts”, kurā uzaicinājām piedalīties LU senās mūzikas ansambli “Canto”, deju kolektīvu “Piebaldzēni” ar grāfa Šeremetjeva dejām. Izgaismojot muižas ēku, radījām īpašu noskaņu, kas līdz ar seno mūziku un dejām radīja apmeklētājiem neaizmirstamu piedzīvojumu.
Vēsturisko auru veido ne tikai ēkas, bet arī interjera priekšmeti un tērpi. Tādēļ pašlaik Sēļu senioru deju kopai tiek šūti stilizēti vēsturiskie tērpi, lai dāmas svinīgos pasākumos izskatītos piederīgas muižai.
Priecājos par veiksmīgo sadarbību ar lielās klēts saimnieku Egīlu Krastiņu, kas atvēlējis šo ēku kultūras vajadzībām. Jau pērn, gatavojoties opermūzikas nakts koncertam, sarīkojām talku, un sakopām telpas. Lai radītu noskaņu, dekorējām klēti un muižas pagrabus ar meijām un svecēm, dodot iespēju koncerta apmeklētājiem izbaudīt muižas kompleksa senatnīgo gaisotni. Arī šogad turpinām izmanto šīs telpas. Muzeju naktī šeit “dzīvoja” Rainis un Aspazija, bet opermūzikas un mākslas svētku laikā klētī izvietojām izstādi “Neona mistērijas”, kas apskatāma vēl līdz 30.septembrim. Svētku ietvaros, pateicoties vietējo iedzīvotāju atsaucībai, tapa izstāde “Ziedi manā dārzā”, kurā bija apskatāmi vairāk nekā 100 šķirņu ziedi.
Tāpat plānojam turpināt Sēļu muižā rīkot profesionālu mākslinieku izstādes. Pērn sākām ar Jāņa Anmaņa darbu izstādi, kurai sekoja Daiņa Goldes mākslas darbu personālkolekcija, kurā bija apskatāmi arī restaurēti krēsli, kas varētu būt nākuši no muižas tuvākās apkārtnes. Vēl Sēļos varēja apskatīt Jāzepa Pīgožņa atceres izstādi un bija tikšanās ar viņa ģimeni. Kopīgi ar pasākuma apmeklētājiem lasījām ievērojamā mākslinieka grāmatu – autobiogrāfiju ”Pēckarš. Krāsas. Jaunība”, kas izdota jau pēc viņa nāves. J.Pīgožņa atraitne atzina, ka šis viņai ir bijis īpašs pasākums, jo šāds piedzīvojums ir iespējams tikai klusajā lauku vidē Sēļu muižas īpašajā gaisotnē. Savukārt pašlaik muižas telpās līdz 31.oktobrim skatāma Artūra Auzera personālizstāde.
Ar šādiem pasākumiem pamazām veidojam Sēļu muižai atpazīstamību, līdzīgi kā citas pilis un muižas Latvijā. Ceram panākt, ka šī vieta cilvēkiem asociējas ne tikai ar kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī ar augstas kvalitātes kultūras pasākumiem sakoptā lauku vidē.
Protams, tas nenotiks vienā dienā, pie tā ir ļoti daudz vēl jāstrādā. Lielu uzsvaru liekam uz mutvārdu reklāmu. Ja tūrists ir juties gaidīts Sēļos, ir daudz redzējis un izbaudījis skaisto vidi, viņš noteikti pastāstīs par to saviem radiem, draugiem un paziņām.
Vai varat padalīties ar savām nākotnes idejām?
Man prātā ir daudzas idejas, kas sākotnēji šķiet tālas un neaizsniedzamas. Taču sapņot vajag, jo sapņi mēdz piepildīties. Pateicoties Dainim Goldem, manā rīcībā nonāca kāda sena pastkarte, kurā attēlota Sēļu muiža barona laikos. Tur redzama oranžērija un lapene uz muižas dīķa saliņas. Tiltiņu uz Mīlestības saliņu, kas savu laiku bija jau nokalpojis, pirms dažiem gadiem atjaunoja biedrība “Sēļu vanagi”. Ar pašvaldības atbalstu tiltiņu pārcēlām uz jaunu vietu, jo pieeju tam apgrūtināja jaunbūvētā estrāde. Pateicoties Valmieras novada fonda finansējumam, SIA “Byko-Lat”, kas atvēlēja bez maksas kokmateriālus, galdniekam Uģim Vītiņam, jumta lubiņu meistaram Kalvim Jaunzemam, kas bez atlīdzības uzlika jumtu namiņam un citu vietējo cilvēku atbalstam, nu ir atjaunota arī lapene, kas kalpos kā svinīgas laulību ceremonijas vieta, arī kā romantiska vieta jaunlaulāto “kāzu ceļojumiem” un foto sesijām. Šeit būs iespēja rīkot mazus romantiskus noskaņu koncertus, dzejas sarīkojumus, tikties sarunās pie tējas tases ar interesantām personībām. Šobrīd varam teikt, ka namiņš uz Mīlestības saliņas kalpo tam paredzētajiem mērķiem – savā kāzu dienā šeit ciemojušies vairāki jaunlaulātie un viņu viesi, svinētas nozīmīgas kāzu jubilejas, 19.augustā notikusi arī pirmā laulību ceremonija. Esmu gandarīta par vietējiem ļaudīm, kuri ir gatavi bez atlīdzības ieguldīt līdzekļus un darbu, lai darītu skaistāku un sakoptāku savu pagastu.
Lai gan mums tagad ir brīnišķīga vieta laulību ceremonijām, pašlaik muižas ēka nav pielāgota svinībām. Lai te varētu notikt kāzas un citi pasākumi ar viesu ēdināšanu, ir nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus. Taču šis jautājums ir jārisina kompleksi. Bibliotēka pašlaik atrodas ļoti šaurās telpās, tādēļ to vajadzētu pārcelt uz plašāku vietu. Mums padomā telpas blakus jauniešu centram, taču tām nepieciešams remonts. Jaunās telpas varētu savienot ar jauniešu centra zāli, tādejādi padarot to funkcionālāku. Tāpat ir jādomā par muižas otrā stāva pilnvērtīgu izmantošanu, jo pašlaik pagasta pārvalde tur izmanto tikai divas telpas.
Vai plānots atjaunot arī citas ēkas muižas kompleksā?
Pašvaldība pērn atguvusi savā īpašumā augšklēti. Lai novērstu ēkas tālāko bojāšanos, šobrīd, pateicoties pašvaldības finansējumam, ēkai tiek izbūvēts jauns jumts. Klēts atjaunošanai būs nepieciešami lieli līdzekļi, taču, līdz ar jaunā jumta izlikšanu, mēs varēsim to sākt apdzīvot, līdzīgi kā to darījām lielajā klētī. Kad izdosies piesaistīt līdzekļus augšklēts atjaunošanai, tās otrajā stāvā varētu izbūvēt naktsmītni ceļotājiem. Tādejādi mēs iegūtu lielāku pievienoto vērtību no tūristiem, kas te uzkavētos ilgāk.
Turpmākajā muižas kompleksa atjaunošanā ceram sadarboties ar arhitekti Ainu Jaunzemi, kas ir projektējusi jauniešu centra telpu rekonstrukciju un estrādi. Svarīgi ir saglabāt arhitekta rokrakstu, lai muižas ēkas un apkārtnes atjaunošanā tiktu ievērota vienota koncepcija. Manuprāt, Ainai Jaunzemei ir izdevies sajust Sēļu muižas īpašo gaisotni un to ietvert savos projektos.
Kas jūs motivē darboties par spīti dažādiem šķēršļiem?
Man ir svēta pārliecība, ka dzīvība laukos atkal atgriezīsies, jo cilvēki nevar ilgstoši dzīvot pilsētā uz bruģa. Tādēļ ir svarīgi saglabāt un atjaunot mazos centrus, un aktīva kultūra dzīve ir priekšnosacījums, lai tas būtu iespējams. Savukārt kultūras darbinieku misija ir ieraudzīt Latvijas skaistās vietas un celt tās saulītē.
