Iedzīvotāju sapulce Strenčos: Šī nav cīņa pret reformu, šī ir cīņa par iedzīvotāju tiesībām (3)

Lasīšanas laiks: 4 min

Trešdien, 4.martā, Strenčos norisinājās protesta akcija un iedzīvotāju sapulce, iebilstot pret ieceri administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā Strenču novadu, Trikātas pagastu un Ēveles pagastu pievienot Valkas novadam.

Lai gan protestētāji bija solījuši vēl vērienīgāku lauksaimniecības tehnikas parādi, nekā brīdinājuma akcijā, kas notika 24. februārī, taču šoreiz tehnikas bija mazāk. Taču protestētājiem izdevās uz kādu laiku bloķēt Strenču maģistrālo ielu.

Lauksaimniecības tehnikas kolona devās uz Strenču kultūras centru, kur zemnieki pievienojās daudzskaitlīgajam iedzīvotāju sapulces dalībnieku pulkam. Jau no pirmajām minūtēm pārpildītajā zālē bija jūtama nokaitēta atmosfēra. Tika pieteikti sapulces viesi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve, Saeimas deputāti – par teritoriālo reformu atbildīgās partijas “Attīstībai/Par!” pārstāvis Mārtiņš Bondars, kā arī deputāti no Jaunās konservatīvās partijas, “Saskaņas” un ZZS. „Jauno Vienotību” pārstāvēja Valmieras mērs Jānis Baiks, kurš vienīgais no viesiem izpelnījās sapulces dalībnieku aplausus.

Sākumā vārds tika dots viesiem, kuri pauda savas partijas pozīciju. Kā bija sagaidāms, Mārtiņš Bondars aizstāvēja ministra Jura Pūces virzīto reformu, uzsverot to, ka šī ir pārvaldības, nevis iedzīvotāju reforma. Viņš uzsvēra, ka reformas likumprojektu uz Saeimu virzīja visa koalīcija, taču JKP pārstāvis Juris Jurašs pauda atšķirīgu viedokli. Viņaprāt ne tikai Strenču novadu, Trikātas un Ēveles pagastu, bet esošo Valkas novadu vajadzētu pievienot Valmierai. Viņš solīja ceturtdien Saeimā, izskatot likumu par iecerēto novadu reformu, balsot par Strenču novadu, Trikātas un Ēveles pagastu pievienošanu Valmierai un arī censties par to pārliecināt arī pārējos koalīcijas partnerus.

Arī opozīcijas pārstāvji no „Saskaņas” un ZZS izmantoja iespēju spodrināt spalvas, atbalstot protestētājus un solot ieklausīties viņu prasībās. Viņi nebija vienīgie. No Rīgas bija ieradušies biedrības „Tautas varas fronte” pārstāvji, kuri aktīvi filmēja visu notiekošo. Viens no pārstāvjiem sāka savu uzrunu ar politisku aģitāciju, taču sapulces dalībnieki viņu nevēlējās uzklausīt, tādēļ mikrofons tika atslēgts. Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons norādīja, ka šī nav vieta politiskai aģitācijai.

Jānis Baiks solīja stingru atbalstu Trikātas un Ēveles pagasta ļaudīm cīņā par novadu nedalāmību un apvienošanos ar Valmieru. Viņam nav arī iebildumu pret Strenču novada pievienošanos Valmierai, taču Valmieras mērs iebilda pret supernovada veidošanu, pievienojot arī Valkas novadu. Viņaprāt, Valkai būtu jānosaka īpašs statuss ar atbalsta mehānismiem, kas nodrošinātu novada patstāvīgu attīstību. Šai idejai piekrita arī vairāki sapulces dalībnieki.

Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons pauda prieku, ka iedzīvotāji pēc cīņas pusgada garumā ir panākuši to, ka Saeimas deputāti ir ieradušies, lai uzklausītu iedzīvotājus. Viņš uzsvēra, ka šī nav politiska akcija, šī nav cīņa pret reformu, bet gan iedzīvotāju cīņa par savām tiesībām. J.Pētersons atgādināja, ka ATR paredzētais novadu iedalījums balstās uz VARAM noteiktajiem kritērijiem. Taču daudzi jaunveidojamie novadi neatbilst šiem kritērijiem, tādēļ reformas virzītāji nolēmuši lēmumus pieņemt politiski, nevis balstot uz noteiktiem kritērijiem. Viņaprāt, ATR procesa politizēšana ir izdevīga politiķiem, lai pārdalītu varas un naudas resursus, nevis iedzīvotājiem, kuru intereses tiek klaji ignorētas.

Strenču novada vadītājs norādīja, ka vēl pirms reformas izstrādātajā attīstības plānā ir skaidri iezīmēta novada attīstībā ciešā saiknē ar Valmieru. Taču šo dokumenti reformas autori neņem vērā, lai gan paša VARAM pasūtītajos pētījumos izdarīti līdzīgi secinājumi. Šo tendenci jau sen ir sapratuši uzņēmēji, kuri savus uzņēmumus attīsta saiknē ar Valmieru. „Ir elementārs risinājums, kuram visi piekrīt, izņemot “Attīstībai/Par!”. Kāpēc padarīt visus nelaimīgus?” savas emocionālās uzrunas beigās deputātiem jautāja Jānis Pētersons.

Strenču novada vadītāja teikto apliecināja arī z/s „Dūži” saimnieks Toms Zuika. Viņš pastāstīja, ka saimniecības darbība jau vēsturiski ir orientēta uz Valmieru, tādēļ viņš ir ieinteresēts, ka viņa samaksāties nodokļi tiek ieguldīti Valmieras novada infrastruktūras attīstībā.

Burtnieku novada pašvaldības vadītājs Edvīns Straume, paužot atbalstu iedzīvotājiem, tomēr izteica šaubas, vai iecerētais Valmieras novads nebūs pārāk liels un grūti pārvaldāms. Tik lielā pirmā līmeņa pašvaldībā vara kļūs tālāka no cilvēkiem, tādēļ nebūs vienkārši ņemt vērā visu iedzīvotāju intereses. Viņaprāt, Valmierai kā attīstības centram vajadzētu saglabāt republikas pilsētas statusu. Savukārt Jānis Baiks kliedēja kolēģa bažas. Viņaprāt, nav nepieciešams Latvijā veidot divu līmeņu pašvaldības, jo „priekšnieku mums jau tāpat ir par daudz.” J.Baiks uzskata, ka pašvaldība ar 55 tūkstošiem iedzīvotāju ir labi pārvaldāma, rūpējoties par visiem iedzīvotājiem. Viņš solīja, ka ne par vienu apdzīvotu vietu netiks aizmirsts, nodrošinot pakalpojumu centru darbību un ieviešot citus risinājumus.

Taču visskaļākā un emocionālākā diskusija izvērtās starp trikātieti Lauri Rozenbaku un Mārtiņu Bondaru. Deputāts nevarēja argumentēti pamatot Trikātas un Ēveles pagasta pievienošanu Valkas novadam. Viņa atbildes bija, ka šis esot valdības redzējums, kā būtu veicama reforma. Trikātietis aicināja M. Bondaru atkāpties no amata un darīt dzīvē kaut ko prātīgāku.

Vairāki citi runātāji pauda līdzīgu nostāju, aicinot apturēt ATR likuma virzību Saeimā, veicot tajā grozījumus, kuros ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes. Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons atgādināja, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija politisks lēmums, tādēļ tika jautāts iedzīvotāju viedoklis. Tā kā novadu reforma arī ir politisks lēmums, iedzīvotāju viedokli nedrīkst ignorēt.