Lasīšanas laiks: 10 min
Vidzemē vēsturiski ir notikusi Latvijas piensaimniecības nozares attīstība. Šajā reģionā sekmīgi strādā daudzas ļoti profesionālas un jau vairākās paaudzēs pārmantotas saimniecības. Savukārt Valmierā ir spēcīgas piena pārstrādes tradīcijas – te strādā daudzi pieredzes bagāti un arī jauni, ieinteresēti piensaimniecības speciālisti, kas rada iecienītus, modernus un veselīgus produktus. Tādēļ šī nozare ir ļoti svarīga pilsētas un visa reģiona ekonomikā. Vienlaikus pēdējo gadu laikā piedzīvotās piena iepirkuma cenu svārstības ir būtiski ietekmējušas situāciju pienkopības nozarē. Tāpēc par piena pārstrādātāju un ražotāju ilgtermiņa sadarbības nozīmi – ieguvumiem pašiem zemniekiem, uzņēmējiem, nozarei un patērētājiem intervijā „Valmieras Ziņām” pastāstīja piensaimniecības eksperts, “Food Union” grupas uzņēmuma “Rīgas piena kombināts” padomes priekšsēdētāja vietnieks HARIJS PANKE.
Kā jūs raksturotu situāciju piena nozarē?
Kopumā „Food Union” grupa, kurā ietilpst Latvijā trīs lielākie piena pārstrādes uzņēmumi “Rīgas piena kombināts, “Valmieras piens” un “Rīgas piensaimnieks”, nav atdalāma no ekonomiskajiem procesiem Latvijā, Eiropā un visā pasaulē, tāpēc tas viss jāvērtē vienkopus.
Situācija nozarē mainās. Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), pieņemot un pildot attiecīgos ES kopējos noteikumus, mums pavēries liels tirgus gan Eiropā, gan pasaulē. Tas ir labi, ņemot vērā, ka mūsu piena ražotāji saražo pienu divreiz vairāk par vietējā patēriņa vajadzību. Taču arī Latvijas kaimiņi – igauņi un lietuvieši -, pienu ražo divreiz vairāk nekā pašiem vajag. Arī Polijā, Vācijā un Dānijā ražo pienu virs pašpatēriņa un tā apjomi turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka arī šo valstu piensaimnieki aktivizējas cīņā par patērētāja labvēlību, tai skaitā arī Latvijas tirgū. Protams, pasaulē palielinās arī piena patēriņa pieprasījums un ES eksporta iespējas uz trešajām pasaules valstīm katru gadu arī palielinās, taču arī šajā preču plūsmā ir vērojama liela ražotāju konkurence. No teiktā gribētu secināt, ka, pirmkārt,
situāciju piensaimniecībā raksturo pieaugoša vispārēja konkurence.
Otrkārt, pēdējo 12-13 gadu laikā, kopš ES mērķtiecīgi samazina un atceļ dažādus piena nozares stabilitātes regulējumus, kā eksporta subsīdijas, intervences cenas un kvotu sistēma, ir vērojamas biežākas un dziļākas produktu plūsmu svārstības, līdz ar to cenu mainība ir lielā diapazonā. Svārstības ietekmē arī ekstremāli klimatiskie apstākļi, ģeopolitiskie un ekonomiskie notikumi, kā arī modernā tirgus apstākļos radušies starpnieku formējumi, kas mērķtiecīgi ar lieliem finanšu resursiem iesaistās produktu plūsmas ķēdē ar mērķi nopelnīt. Ķīles pārtikas ekonomikas institūta direktors H.Tīle ir minējis, ka cenu svārstību biežums un amplitūda kopš 2007. gada ir palielinājusies divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, un uzskata, ka nākotnē tas var neprognozējami turpināties.
Treškārt – mainās patērētāju pieprasījums. Palielinās cilvēku prasības pēc veselīgiem, ērti lietojamiem un viegli pieejamiem produktiem. Izteiktāka iezīmējas mērķauditoriju (progresīvi domājošie, jaunās māmiņas, jaunieši u.c.) prasība pēc videi draudzīga iepakojuma un atbildīgas ražotāju attieksmes pret vidi, tai skaitā dzīvniekiem. Vairāk uzmanības tiek pievērsts zīmoliem un to reputācijai.
Ceturtkārt, daudzās jomās notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā nozarē jaunie speciālisti ienāk ar modernu IT rīku pielietošanas prasmēm, kas ļauj daudz efektīvāk apstrādāt informāciju un pieņemt pareizākus lēmumus. Mums, uzņēmējiem, ir izaicinājums piesaistīt šādus jaunos profesionāļus un arī pašiem apgūt modernās tehnoloģijas, lai sekmīgi turpinātu saimniecisko darbību.
Apkopojot teikto – Latvijas piensaimniecības nozarei jāstiprinās pieaugošajā konkurencē, jādomā par risku vadību un izdzīvošanu iespējamo cenu svārstību periodos. Izšķirīgi svarīgi ir iespējami labi izzināt un apmierināt patērētāja prasības, un vēlams un visu to paveikt, piesaistot progresīvus, izglītotus, ieinteresētus un drošus cilvēkus.
Kāda ir jūsu uzņēmuma stratēģija?
“Food Union” stratēģija ir iespējami labi izkopt mūsu sadarbības ķēdi, kurā ir četri posmi – patērētājs, tirgotājs, pārstrādātājs, ražotājs. Galvenais princips pastāvīgi palielināt ķēdes sadarbības efektivitāti un saglabāt līdzsvaru starp ķēdes dalībniekiem. Efektivitāte, pirmkārt, nozīmē rūpīgu un precīzu patērētāju vēlmju izpēti un atbilstošu produktu izstrādi, to testēšanu, koriģēšanu un uzlabošanu, līdz patērētājs ir apmierināts. Produktu ražošana, glabāšana un transportēšana, iespējami taupot resursus un mazinot ietekmi uz vidi, ir mūsu ik dienu aktuāls uzdevums.
Ļoti nozīmīga loma ir arī sadarbībai ar tirgotājiem. Mēs slēdzam ilgtermiņa sadarbības līgumus, lai savstarpēji justos droši, proti, lai tirgotājs jau šodien zina, ka, piemēram, jaunais saldējums ,,Pols” viņa pircējiem būs pieejams līdz ar pavasara iestāšanos. Mums, savukārt, tas nozīmē pārliecību, ka varēsim saldējumu pārdot, lai secīgi norēķinātos ar mūsu partneriem (piemēram, piena piegādātājiem) un darbiniekiem.
Svarīgi arī ievērot līdzsvaru starp visiem ķēdes dalībniekiem šajos svārstīgajos tirgus apstākļos. Bieži sadarbības ilgtspējas drauds un pat maksātnespēju un bankrotu cēloņi ir kāda sadarbības ķēdes dalībnieka apstākļiem neatbilstoša nepamatota pārmaksa un cita nesamērīga samaksa. Būtiski, lai pircējam nav jāpārmaksā par preci, bet ražotājam – lai pietiek līdzekļu izejvielas iegādei. Esam secinājuši, ka dziļas cenu svārstības samazina vidējo piena iepirkuma cenu ilgtermiņā vai pat apdraud dzīvotspēju.
Krietni efektīvākas ir stabilas cenas ar mazu svārstību ilgtermiņā.
Domāju, piena ražotājam ir svarīga stabilitāte ilgtermiņā, tāpēc cenšamies arī ar fermeriem slēgt ilgtermiņa līgumus, kas garantē stabilus ienākumus un darbību pārredzamību gadu vai vairāk. Kopā ar valsts un ES lauksaimnieku atbalsta programmām tas dod arī prātīgu un stabilu attīstības iespēju. Lai izstrādātu un uzturētu ilgtermiņa sadarbību ar piena ražotājiem, nepieciešama ļoti cieša pastāvīga savstarpēja komunikācija, kā arī visu procesu un sasniegto rezultātu pieejamība un caurspīdīgums. Lai to paveiktu, esam izveidojuši atbilstošu darbinieku komandu, kas jau trešo gadu strādā pie šīs stratēģiskās sadarbības modeļu izstrādes un to pilnveidošanas. Šajā salīdzinoši īsajā laikā ir izdarīts daudz. Ieviesti ilgtermiņa sadarbības līgumi, kas garantē ne vien stabilu iepirkuma cenu, bet arī patīkamus lojalitātes bonusus. Radīta īpaša aplikācija “Gudrais piensaimnieks”, kas ļauj piena ražotājiem sekot līdzi visai informācijai par sava nodotā piena daudzumu, tauku un olbaltumu saturu un cenu. Regulāri organizējam arī individuālas tikšanās ar piegādātājiem pie viņiem saimniecībās, rīkojam ekskursijas uz mūsu ražotnēm Rīgā un Valmierā, lai parādītu, kā no viņu piena top dažādi produkti. Vismaz reizi mēnesī izsūtam mūsu sadarbības zemnieku saimniecībām arī elektroniskās ziņas par jaunumiem mūsu kompānijā. Tiklīdz esam ieviesuši kādu jaunu produktu, mēs dodamies pie svaigpiena ražotājiem ciemos, lai uzcienātu un uzklausītu viņu viedokli gan par produktiem, gan par sadarbību kopumā. Un, lai padarītu saikni vēl cilvēciskāku, mēs partnerus sveicam arī viņiem nozīmīgos svētkos. Nesen esam ieviesuši vēl kādu jaunumu – vides objektu uzstādīšanu. Pērnā gada nogalē šāds objekts, kas informē par to, ka no šīs saimniecības ražotā piena top “Food Union” zīmola „Valmiera” produkti, tika uzstādīts mūsu ilglaicīgā partnera zemnieku saimniecībā „Ceipi 1” Burtnieku pagastā. Tādējādi mēs pateicamies ilgtermiņa partnerim, kurš sadarbojas ar mums kopš 1992.gada. Šis objekts, protams, uzliek arī papildu atbildību piena ražotājam par savas produkcijas kvalitāti. Līdzīgs objekts nesen tika uzstādīts arī Viļānu pusē, apliecinot, ka “LIS Latgalē” tiek ražots piens zīmola “Kārums” produkcijai.
Pagaidām esam vienīgie, kas ir ieviesuši šādu individuālo attiecību sistēmu ar piena ražotājiem, taču ir pazīmes, kas arī citi pārstrādātāji sāk veidot ko līdzīgu. Tas ir apsveicami, jo tādējādi tiks sakārtota piena nozare kopumā, samazinot nestabilitātes risku, kas izraisa citas negatīvas sekas.
Jāpiebilst, ka pienkopībā ļoti svarīga ir pēctecība. Stabilitāte un pārredzamība ļauj cilvēkiem drošāk skatīties nākotnē, tādēļ jaunā paaudzes vēlas turpināt darbu šajā jomā. Ir vairāki mūsu sadarbības partneri, kur vecāku izveidoto saimniecību ir pārņēmuši bērni un pat mazbērni. Ieviešot modernos risinājumus, arī mēs cenšamies ieguldīt savu artavu, lai jaunajai paaudzei šķistu interesanta pienkopības nozare un mēs varētu nākotnē paļauties uz stabiliem izejvielas piegādātājiem.
Bieži vien tiek salīdzinātas piena iepirkuma cenas starp Latviju un Rietumeiropas valstīm. Kā jūs skaidrojat cenu atšķirību?
Salīdzinot piena iepirkuma cenas, bieži netiek ņemti vērā visi cenu veidojošie faktori. Katrai valstij tuvākais ir savs mājas tirgus.
Svaigpiena cenas sākums ir pircēja vēlme veikalā maksāt par konkrētu preci.
Ļoti vēlams, lai pircējam būtu iepatikusies un viņš varētu atļauties tieši “Tavā” pienotavā ražotu preci. Tāpēc mūsu stratēģijas prioritāte ir pircējs un tam vislabāk piemērotais produkts.
No pircēja samaksātās naudas par šo produktu jāatskaita pievienotās vērtības nodoklis un tirgotāja daļa, kas Latvijā un daudzās Eiropas valstīs ir atšķirīgi. Tad nauda, kas paliek pāri, jāsadala starp piena pārstrādātāju un izejvielas ražotāju jeb zemniekiem. Pārstrādātājam, t.i., mums, vēl jāatmaksā izejvielas un produktu transportēšana.
Tā kā Latvijā varam pārdot tikai aptuveni pusi no saražotā piena, otra puse ir jāeksportē.
Potenciālie pircēji pamatā atrodas trešajās valstīs, pie kurām preces visbiežāk ceļu no Eiropas uzsāk Roterdamā, līdz kurai krava jānogādā, un tad tur jākonkurē ar dāņiem, vāciešiem vai pašiem nīderlandiešiem, kas tur atrodas būtiski tuvāk un arī preces viņiem vairāk. Tas viss mums apgrūtina dot saviem partneriem solījumus par Eiropas cenām, kaut, sekmīgi attīstot savu izvēlēto produktu stratēģiju, sasniedzam arī augstāku cenu līmeni un lēnām mazinām plaisu.
Lai arī vācieši saņem par pienu augstākas cenas, tas pats nozares analītiķis H.Tīle ir aprēķinājis, ka vidēji pēdējos 10 gados no pienotavas saņemtā nauda ir nosegusi tikai 86% no viņu fermeru izmaksām. Tas nozīmē, ka pārējā nauda ienāk no citiem darbību rezultātiem, bet galvenokārt no valsts un ES atbalsta maksājumiem. Uzskatu, ka ir svarīgi vērtēt piena ražošanas ienesīgumu, ņemot vērā visus izmaksu un ieņēmumu posteņus, un te, manuprāt,
daudzi mūsu fermeri attiecībā tieši uz lauksaimniecisko darbību ir labāki par vāciešiem.
Uz kurām valstīm „Food Union” eksportē savu produkciju?
Kopumā “Food Union” grupas Latvijas uzņēmumos ražotu produkciju var atrast vairāk nekā 25 dažādās pasaules valstīs – sākot ar Baltiju un Skandināviju, līdz ASV un Austrālijai. Bet kā mūsu lielākie eksporta tirgi ir jāatzīmē Azerbaidžāna, Ukraina un Lielbritānija.
Taču līdzās produkcijai mēs eksportējam arī zināšanas. Proti, “Food Union” ražotnē “Rīgas piena kombināts” šobrīd tiek veidots Svaigo piena produktu Izcilības centrs, kur tiek izstrādāti jaunie produkti gan vietējam, gan eksporta tirgum. Tajā top arī produkti, kas tiek eksportēti uz Ķīnu vai ražoti tur pat uz vietas divās mūsu grupas ražotnēs, kā rezultātā Ķīnas veikalos ir nopērkami Latvijā labi pazīstamo zīmolu preces – piena produkti “Lakto” un “Kārums”, kā arī saldējums “Ekselence”.
Otrā lielā piena ražotāju izeja pie patērētāja ir caur saldējumu, kuram ir viena no lielākajām pievienotajām vērtībām, salīdzinot ar citiem piena produktiem. Jau tradicionāli “Rīgas piena kombināts” ir līderis šajā segmentā Latvijā. „Food Union” grupā ietilps arī saldējuma ražotājs „Premia” Igaunijā, padarot mūs par absolūtu līderi Baltijā.
Valmieras puses pienkopji un „Valmieras piens” ir ļoti lielā mērā iesaistīti saldējuma ražošanā visā mūsu koncernā, nodrošinot vienu no galvenajām izejvielām – sauso piena pulveri.
Kopumā “Food Union” grupai ir uzņēmumi un ražotnes 9 valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā, Rumānijā, Baltkrievijā, Krievijā, Ķīnā.
Kādu jūs saredzat „Valmieras piena” vietu pilsētā?
Jau tradicionāli Valmieras apkaimē pienkopības nozare ir ļoti spēcīga. Arī pašlaik liela daļa mūsu piegādātāju darbojas tieši šajā reģionā, jau gadu desmitiem nodrošinot „Valmieras pienu” ar kvalitatīvu izejvielu.
Šobrīd Valmieras pienā” strādā virs 150 darbinieku, bet attīstot jauno produktu ražošanu, iespējams, radīsies arī jaunas darba vietas. Mēs ļoti rūpējamies, lai cilvēki šeit justos apmierināti ar savu darbu un esam panākuši labus rezultātus. Darbinieku mainība ir vien 2-3 procentu robežās. Būtiski, ka grupas ietvaros cieši sadarbojamies ar Valmieras tehnikumu, kā rezultātā jau piecus gadus pastāv Piena ražošanas meistara palīga izglītības programma – tās studentiem ir iespēja praktizēties mūsu ražotnēs Valmierā un Rīgā, saņemt stipendiju un pēc tam arī kļūt par “Food Union” darbiniekiem.
Uzņēmums jauniešiem var piedāvāt labas karjeras iespējas, jo ir nemitīgā attīstībā. Šodien „Valmieras piens” ir specializēta ražotne. Šeit top zīmolu „Lakto” un “Valmiera” veselīgie un inovatīvie piena produkti, līdztekus “Valmieras piens” ir arī “Food Union” grupas galvenais krējuma un biezpiena ražotājs Latvijā. Tāpat tieši no Valmieras tiek nodrošināts viss piena un ražošanas palīgmateriālu iepirkums mūsu uzņēmumu grupas ietvaros, te atrodas arī mūsu pārdošanas nodaļa.
Līdz ar to Valmiera ir kļuvusi par ļoti būtisku “Food Union” biznesa funkciju bāzes vietu Latvijā, kas nebūtu iespējams bez valmieriešu augstā darba spara un lokālā patriotisma.
„Valmieras piens” ir viens no senākajiem Valmieras uzņēmumiem. Tam ir cieša saikne ar pilsētu. Sekojot pašas Valmieras zīmola maiņai, arī “Valmieras piens” un tā piena produktu zīmols “Valmiera” 2019.gadā atjaunoja savu izskatu, uzsverot attīstību un padarot to mūsdienīgāku.
Mēs cenšamies iekļauties pilsētas norisēs. Jau septīto gadu atbalstām “Valmieras drāmas teātri”, piešķirot „Valmieras tīrkultūras balvu” skatītāju balsojumā par gada aktrisi, aktieri un izrādi. Nesen arī iesaistījāmies sociālās riteņbraukšanas aktivitātē, mudinot pilsētas iedzīvotājus vairāk pārvietoties ar velosipēdiem, lai saudzētu vidi un rūpētos par savu veselību.
