Lasīšanas laiks: 3 min
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) nezina, no kurienes radusies karte ar Latvijas teritorijas sadalījumu 16 vai deviņos apriņķos, jo patlaban diskusijas notiek par modeli, kas paredz 29 sadarbības teritorijas, to Gerhards apgalvo intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze”.
Jautāts, vai sadalījums ar iespējamiem 16 vai deviņiem apriņķiem nāk no VARAM pārraudzībā strādājošas darba grupas, Gerhards laikrakstam atbildējis, ka nezina, no kurienes radusies karte un šie skaitļi. Pamatnostādnēs esot noteikts, ka pašvaldību sadarbības teritorijas jāveido ap reģionālajiem un nacionālas nozīmes attīstības centriem.
Latvijas televīzija, ekrāna tvērums
“Jā, pastāv otrs virziens, ko aizstāv lielās pilsētas – toreiz bija runa par deviņām sadarbības teritorijām, ko Saeimā pirms laba laika iesniedza deputāts [tagadējais Ministru prezidents Māris] Kučinskis (ZZS). Pērn darba grupā darbu beidzām ar vienošanos par 29 sadarbības teritorijām. Jā, varam diskutēt, ka viena vai otra attīstības centra attīstība nav bijusi tik viennozīmīgi laba un reālā izaugsme notiek lielākā centrā. Starpvarianti ir iespējami. Bet uz diskusiju ejam ar projektu par 29 sadarbības teritorijām,”
intervijā laikrakstam apgalvo Gerhards.
Vaicāts, vai pieļauj, ka šīs sadarbības teritorijas varētu būt deviņas, Gerhards atbild, ka skaitlis varētu būt mazāks par pašreiz apspriesto 29, jo pašām pašvaldībām ir dažādi viedokļi. 8.oktobrī VARAM prezentējusi 29 sadarbības teritoriju projektu Latvijas Pašvaldību savienībā, un vienam no tās biedriem bijis viedoklis, ka vajadzētu tikai deviņas. “Pluss tad iezīmējas lielās pilsētas kā nacionālas nozīmes attīstības centri, kurām ir vēsturiska sadarbība ar apkārtējām teritorijām transporta, civilās aizsardzības un ari izglītības jomās,” skaidro ministrs.
Lūgts paskaidrot, ar ko sadarbības teritorija atšķirtos no apriņķa, kas administratīvi teritoriālajā reformā ir paredzēts kā otrā līmeņa pašvaldība, Garhards kopumā uzsver, ka šis nosaukums nav patiesais diskusiju objekts.
“Apvienošanās variantā būtu tāds vai citāds nosaukums. Ja novadi apvienotos, būtu skaidras funkcijas un pārvalde varas vertikālē. Novadu apvienošanos koalīcija pagājušā gada beigās noraidīja. Tagad pašvaldībām jāspriež, kā sadarbību koordinēt – vai tā būs novadu pārstāvniecība vai tomēr varbūt šīs funkcijas veiks kāda aģentūra. Vai arī valsts pārstāvis, jo ir ļoti svarīgi, lai sadarbotos ne tikai novadi, bet arī valsts ar novadiem. Jo esam izteikti centralizēta valsts, kuras ministrijas un iestādes atrodas Rīgā,”
intervijā laikrakstam skaidro Gerhards.
Kā ziņots, iepriekš laikraksts “Diena” vēstīja, ka VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas, vēstīja “Diena”.
Gerhards jau iepriekš uzsvēris, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošana nav jauna administratīvi teritoriālā reforma vai piespiedu pašvaldību apvienošana.
