Lasīšanas laiks: 2 min
Gandrīz pirms 400 gadiem Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pieņēma lēmumu, ka Zviedrijas austrumu provincē – Livonijā (jeb Vidzemē) ir jādibina augstskola. Lēmums nebija nejaušs, tas tika pieņemts pēc Livonijas vietvalža Johana Skittes rekomendācijas. Skitte pirms tam bija Upsalas Universitātes kanclers un vēlējās augstskolu lietas iedibināt arī Livonijā. Tā sākās Tartu jeb Tērbatas Universitātes ceļš. Ne vienmēr rozēm kaisīts, ķeizariskās Krievijas vēlme visu pārkrievot augstskolu 19.gadsimta beigās gandrīz sagrāva, kad to masveidā pameta vācu tautības profesūra.
Interesanta un izpētes vērta ir nianse, kāpēc Gustavs II Ādolfs toreiz kā augstskolas dibināšanas vietu neizvēlējās Valmieru, vietu, kur visbiežāk pulcējās Livonijas bruņniecības parlamenti – Landtāgi. Taču daudz lielāks ļaunums būtu bijis, ja augstskola Vidzemē toreiz netiktu dibināta vispār.
Ļoti iespējams, ka mēs mūsdienās neatpazītu tādus vārdus kā Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns vai Kronvaldu Atis, ka nelepotos ar Vilhelmu Ostvaldu – vienīgo Nobeļa prēmijas laureātu, kas ir dzimis un strādājis Latvijā. Visi šie kungi 19.gadsimtā studēja Tērbatas Universitātē, un kas zina, vai mēs 20.gadsimta sākumā būtu nonākuši pie atziņas, ka esam nācija un mums pienākas valsts, ja ne šie un daudzi citi Tērbatā studējošie latviešos šādas jūtas nebūtu atmodinājuši.
Vēsturiskā netaisnība, ja runājam par Valmieru, nu jau kādu laiku ir atjaunota. Jau 17 gadus Valmierā darbojas Vidzemes Augstskola. Lai gan tā vēl ir “tīņu” gados, tā ir sasniegusi vērā ņemamus rezultātus.
Augstskolas absolventi sekmīgi darbojas dažādās nozarēs, to studentu skaita ziņā, kas dodas ārvalstu apmaiņas programmās uz citām augstskolām vai prakses vietām, esam labākie Latvijā. Tāda ir mūsu pārliecība – uz ārzemēm ir jādodas kā studentam, jāiegūst citas valsts pieredze, un tad jāatgriežas Latvijā. Nevis jādodas uz ārvalstīm kā darbaspēkam, bez izglītības un ļoti bieži bez izaugsmes iespējām.
Statistika ir skaudra – Latvijā darbu un labāku atalgojumu daudz vieglāk ir iegūt tad, ja ir augstākā izglītība. Tāpēc viens no pirmajiem valsts uzdevumiem būtu nodrošināt, lai visiem valsts iedzīvotājiem, kuri to vēlas, būtu pieejama bezmaksas augstākā izglītība.
Vidzemes Augstskola šogad veic plaša mēroga infrastruktūras modernizāciju, mums būs pasaules klases inženierzinātņu korpuss un iekārtas, mūsu pasniedzēji ir labā līmenī, daudzi no viņiem ir augsta līmeņa savu nozaru speciālisti – profesionāļi. Bet ar to ir par maz. Nevar pastāvēt augstskola bez studentiem. Tāpat, kā ilgtermiņā nevar pastāvēt valsts bez izglītotiem pilsoņiem.
