Lasīšanas laiks: 8 min
Piedāvājam Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciālistes Maira Andžejevskas-Akandes sagatavoto interviju
2015.gada 24.septembrī Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē par Valmieras Jaunatnes centra (VJC) “Vinda” direktori tika apstiprināta Sanita Loze. S.Loze kopš 2012.gada bija Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste. Saruna ar Sanitu notiek no rīta puses, kad “Vindā” vēl ir salīdzinoši mierīgs – bērnu čalas un rosība vēl nav sākusies.
Runājot par pirmajiem diviem Valmieras Jaunatnes centra “Vindas” direktores amatā nostrādātajiem mēnešiem, Sanitas skaisti pelēkās acis mirdz. Tajās jūtama radīšanas dzirksts, aizrautība, milzu prieks par aizsāktajiem procesiem un tuvākās nākotnes plāniem. Viņai ir svarīgi darīt jebko ar lielu atbildības sajūtu un, ja kaut ko ir uzņēmusies darīt, tad to dara pēc vislabākās sirdsapziņas, savu spēju robežās. Nekautrējas lūgt padomu, ja tas nepieciešams. Pat ja arī kaut kas neizdodas, ir svarīgi izdarīt pareizos secinājumus, tos pieņemt zināšanai, lai nākamreiz attiecīgi rīkotos citādāk. Sanita uzskata, ka izdarīt var visu, ja vien ir vēlēšanās un pareizā attieksme. Sanitai piemīt laba humora izjūta, viņa ir optimiste un visnotaļ pozitīva. Ja tāda nebūtu, diez vai būtu pieņēmusi izaicinājumu kļūt par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori.
Ir pagājuši pirmie divi mēneši, kopš vadi VJC “Vinda”. Pastāsti, kā Tu jūties “Vindā”?
Esmu ļoti priecīga, ka esmu šeit. Mums te ir pašiem “sava republika”. Radoša vide, kurā es ļoti labi jūtos un kura man ir nepieciešama. Varbūt tieši tas līdz šim man darba dzīvē bija trūcis, lai gan arī darbs pašvaldībā zināmā mērā bija gana radošs. Tomēr jūtu, ka esot pareizajā vietā un vidē, manī dzimst arvien jaunas idejas. Palēnām kolektīvā sāku justies kā savējais, pamazām iepazīstamies, sākam viens ar otru aprast. Protams, līdz ar jaunu vadītāju, nāk arī jaunas prasības, kārtība, tomēr mēģinām ar to tikt galā, lai arī ne vienmēr tas ir vienkārši.
Arī man pašai šī ir jauna pieredze, jauni izaicinājumi, un domāju, ka tas ir vērsts tikai uz attīstību un pilnveidošanos gan man kā vadītājai, gan iestādei un tās kolektīvam. Neesmu vēl paguvusi sevi pierādīt, tomēr man ir savas prasības pret darba kvalitāti, mums tiek piešķirts finansējums gan no valsts, gan pašvaldības, tātad uz mums liktās cerības ir jāattaisno. Uz to es gribētu virzīties. Ja VJC “Vinda” grib būt interešu izglītības iestāde ar vārdu, ja gribam, lai bērni un arī jaunieši šeit labprāt pilnveidojas un attīsta savus talantus, tad ir jādara viss iespējamais, lai 13 līdz 15 gadus veci jaunieši šeit būtu pēc iespējas vairāk. Tādēļ arī mēģinām atrast jaunus veidus un risinājumus, lai viņus šeit piesaistītu. Esam interešu izglītības centrs un tas ir definēts šīs iestādes pašos pamatos. Mums ir jāstrādā izglītības programmās, kurās jābūt arī rezultātam. Noteikti notiks dabiskā atlase, taču no otras puses – tas dod iespēju jauniem, labiem pedagogiem, kuri šeit gribētu darboties.
Kā Tu izdomāji pieteikties šim amatam?
Valmieras Izglītības pārvaldē strādāju no 2012. gada, sākumā atbildot par citām izglītības jomām, bet sākot ar 2013. gadu, manā pārraudzībā bija tieši ar interešu izglītību saistīti jautājumi. Vairāk kārt biju nonākusi saskarsmē ar VJC “Vinda” un tās darbību, tad arī sapratu, ka tā būtu iestāde, vieta, kurā es varētu sevi īstenot, darboties, un to pilnveidot. Šis lēmums man bija izaicinājums, jo, strādājot Valmieras Izglītības pārvaldē, man bija vīzija, kā daudzas lietas VJC “Vinda” pārvērst, izdarot labu darbu savai pilsētai.
Varbūt tuvākajā nākotnē plānots piedāvāt jaunas programmas tieši jauniešiem?
Domājot par jaunām programmām, sākot ar 2016. gada 4.janvāri, plānojam atvērt radošo industriju programmu “Paskaties sev apkārt!”. Tai pamatā būs kādreizējās programmas “TV Vinda” ideja, lai jauniešiem radītu izpratni par radošajām industrijām, par audiovizuālajiem medijiem. Programma būs domāta 8 līdz 18 gadus veciem jauniešiem, lai viņiem iemācītu redzēt sev apkārt, to nofiksēt un noformēt, jo tieši radošās industrijas Valmierā ir tā joma, kurā mums trūkst jauno speciālistu un profesionāļu.
Otrs jaunums, ko arī plānojam uzsākt ar 2016.gada 4.janvāri, ir aušanas pulciņš “Kamolītis”, kuru vadīs skolotāja Elīna Tetere. Šī programma būs domāta gan meitenēm, gan arī zēniem no 10 līdz 25 gadu vecumam, lai viņus rosinātu vairāk domāt par mūsu tradīcijām, nacionālo mantojumu, lai iepazītu tautastērpu. Tādēļ aicinu vecākus kopā ar saviem bērniem, par šīm jaunajām programmām interesēties un rakstīt iesniegumus jau tagad!
Šobrīd ļoti aktīvi esam sitamo instrumentu skolotāja meklējumos – grūti atrast foršu buņģieri, kas gribētu šajā jomā darboties, lai mācītu mazajiem spēlēt bungas – šī niša ir neaizpildīta arī Valmieras pilsētā. Tomēr ticu, ka bungotājiem būs savs pedagogs. Ļoti liela nozīme ir procesu un zināšanu pēctecībai, kas kopā savienojoties, veido kvalitatīvu galarezultātu. Mums ir mazās popgrupas, kas vēlāk attīstās par vokālo studiju, ir mūzikas instrumentu apguve (ģitāra, bungas) un mūzikas ierakstu studija, kas attiecīgi tālāk var izveidoties par vokāli instrumentālo ansambli. Līdz ar to loģiskā secībā attīstām radošās industrijas – ierakstus, apskaņošanu, kas nepieciešams muzikālu pasākumu organizēšanā. Gribētos iedot bērniem vismaz ievirzi.
Tāpat domājam arī par jaunas tehniski materiālās bāzes papildināšanu tehniskajai jaunradei. Gribētos iegādāties un uzstādīt jaunu krāsošanas kameru kuģu modeļu krāsošanai, lai nebūtu jāelpo krāsas tvaiki.
Vēlētos arī “sakārtot pašu māju”, tādēļ ceru, ka mūsu iecerētie remontdarbi tiks atbalstīti, lai lēnām un pakāpeniski izdotos sakārtot telpas, kas būtu estētiskas, mūsdienu prasībām atbilstošas, un bērnus un jauniešus radoši aicinošas.
Vēl viens ļoti svarīgs jaunums ir brīvā laika centrs, kuru atvērsim sākot ar 2016.gada 4.janvāri. Turpmāk skolēni pēc stundām skolā varēs nākt uz VJC “Vinda”, kur no plkst. 13.00 līdz 15.00 ar viņiem kopā darbosies pedagogs, nodrošinot bērnu pieskatīšanu un pilnvērtīgu viņu laika pavadīšanu, spēlējot galda spēles, galda hokeju vai xbox spēles, kuras bērni ļoti iecienījuši, tāpat bērni arī varēs pildīt mājas darbus. Vieta, kur bērniem uzkavēties, lai laiks līdz pulciņiem nebūtu jāpavada uz ielas. Pakalpojums būs bez maksas, un iesākumā to piedāvāsim no pirmdienas līdz ceturtdienai.
Kādai Vindai vajadzētu būt nākotnē? Tava vīzija?
VJC “Vinda” vajadzētu būt bērniem un jauniešiem atvērtai iestādei, kurā viņi sevi var realizēt un pilnveidot visdažādākajos veidos un formās – vai tā būtu pasākumu organizēšana, pulciņu apmeklēšana, kuros viņi apgūst iemaņas un dažādas prasmes. Tie ir aktīvi jaunieši, kuri līdzdarbojas procesos, sākot no pasākumu organizēšanas līdz pat pilsētas politikas veidošanai.
Otra ļoti nozīmīga VJC “Vinda” sadaļa ir dažādu pasākumu organizēšana pilsētā, jo turpmāk mēs atbildēsim arī par interešu izglītības pasākumiem, piemēram, koru un deju skatēm, skatuves runas konkursiem, kā arī visiem citiem šāda veida pasākumiem, kurus organizē Valsts Izglītības un satura centrs. VJC “Vinda” šos pasākumus koordinēs, jo mums ir vienkāršāk pieejami nepieciešamie resursi, procesu atvieglojot. Uzskatu, ka arī interešu izglītības skolotājiem jābūt aktīviem, jāpiedalās izstādēs un konkursos, tādēļ ir labi, ka paši šos pasākumus arī organizējam, iegūstot daudz vairāk informācijas, kā arī iespējas turpināt attīstīties.
Radošums ne vien dod, bet arī prasa un paņem. Tā zināmā mērā ir tāda sevis dedzināšana. Kā Tu sevi pozitīvi uzlādē, atjauno enerģiju?
Pavisam vienkārši – man ir svarīgi reizi pa reizei kārtīgi izgulēties. Atpūta ir svarīga, lai atjaunotos. Mani pozitīvi uzlādē tie nedēļas nogales rīti, kurus varu atļauties baudīt lēnām, nesteidzoties, mierīgi, palaiskojoties. Brīvu dienu man patīk izbaudīt mierīgā ritumā. Mani bērni mani rosina uz kopīgām aktivitātēm, kopā būšana ar savējiem, jo kas gan var būt labāks par piparkūku cepšanu svētdienās, par kopīgām sarunām ģimenē – tās pozitīvi uzlādē. Savējie mani atbalsta, saprot un dod enerģētisko lādiņu, lai ietu uz priekšu. Man ir trīs meitas – 19, 15 un 10 gadus vecas. Mums visām kopā ir interesanti. Mana vecākā meita jau ir studente, viņa stāsta par savām gaitām, vidējā – par savām pusaudzes, bet mazā – par savām lietām. Esam visas kopā un darām savas “meiteņu” lietas. Tāpat mani iedvesmo laba teātra izrāde, koncerts, grāmatu lasīšana, pabūšana ar draudzenēm, tas dzīvei piedod pavisam citu garšu. Dzīvē ir svarīgi, un arī derīgi, uz daudzām lietām paskatīties arī no citas puses. Ja tu to iemācies, ir daudz vieglāk iet pa dzīvi. Tas ir grūts darbs pašam ar sevi, lai šo prasmi apgūtu, jo pasaule jau nav tikai balta vai melna, pa vidu ir arī dažādi toņi, daudz toņu.
Vēl viena liela manas dzīves kaislība ir tautiskās dejas. Es dejoju vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā “Gauja”, un dejošana ir ļoti nopietna aizraušanās jau daudzu gadu garumā. Tas ir otrs, milzīgs enerģijas avots, kurā smeļos spēku. Man ir svarīgi, lai kolektīvā, kurā dejoju, varu sajust līdz kaulam, ka visi kopā ejam uz vienu kopīgu mērķi, ar vienotu redzējumu, ka esot uz skatuves un dejojot deju, pa muguru skrien skudriņas. Izdejot no sirds, nevis atdejot – enerģētika saslēdzas vienā veselumā. Ja šis brīnums uz skatuves notiek, tad noteikti to ir vērts darīt.
Ko Tev novēlēt?
Dzīvot ar prieku. Dzīvot dzīvi viegli. Manā izpratnē materiālas lietas nevar būt dzīves sapnis. Man gribas būt cilvēkam, kas ir noderīgs, kas kaut ko spēj mainīt. Bet tas ir jāiemācās. Man ir mani pašas bērni, kas ir ļoti svarīga manas dzīves daļa un man gribas, lai meitām dzīvē viss ir labi. Iespējams, ka šobrīd man ir iestājies periods, kad savas personīgās ambīcijas un pilnveidi nolieku mazliet malā, lai izaug mani bērni. Vispār grūts jautājums…
