Lasīšanas laiks: 5 min
Nav noslēpums, ka veselības profilaktiskās pārbaudes var aiztaupīt mums daudz rūpju, jo savlaicīga veselības problēmu atklāšana un ārstēšana ir daudz efektīvāka nekā tad, ja hroniskas kaites ir ielaistas. Tādēļ pret savu veselību jāizturas vērīgi. Tomēr arī otra galējība – nepamatotas un pārāk biežas pārbaudes – nav labs risinājums. Kā zināt, cik bieži un kādas pārbaudes veikt, lai uzturētu kārtībā veselību? Konsultē ģimenes ārsts Pauls Princis un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Profilakse – no 40 gadu vecuma
Ģimenes ārsts Pauls Princis uzsver, ka šobrīd vairāk nekā jebkad pasaule ir medikalizēta, tāpēc attīstītajās valstīs cenšas izvairīties no jaunu cilvēku profilaktiskajām medicīniskajām pārbaudēm. Būtībā līdz 18 gadu vecumam, ja nav nekādu sūdzību, profilaktiskās pārbaudes nav nepieciešamas (bērniem gan ir paredzētas daudzveidīgas profilaktiskās pārbaudes, kas mazotnē var būt svarīgas veselības un attīstības uzraudzībai). Vēlāk vīriešiem no 24 gadu vecuma un sievietēm no 28 gadu vecuma profilaktiskās pārbaudes ieteicamas ne biežāk kā reizi trīs, četros, piecos gados – atkarībā no ģimenes ārsta uzskatiem un cilvēka sūdzībām. Taču, ja sūdzību nav, 35–40 gadu vecumam profilaktiski izmeklējumi nav nepieciešami.
Katram vienkārši jādomā par sevi, jāsajūt sevi un pie ārsta jāiet tikai tad, ja ir kādas sūdzības. Kaut vai iesnas. Tāpat ārsta apmeklējums biežāk nepieciešams tiem, kam ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cilvēkiem, kuri smēķē. Lai gan valstī šajā jautājumā nav vienotas nostājas, teorētiski smēķētājiem vienu reizi trīs gados būtu ieteicams plaušu rentgens.
Nopietnāka profilakse sākas no 40 gadu vecuma, kad ģimenes ārstu būtu ieteicams apmeklēt reizi gadā. Statistika gan liecina, ka vairāk nekā 80% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pieaugušo savu ģimenes ārstu apmeklē retāk nekā reizi gadā.
Reizi gadā – bezmaksas apskate
Latvijā ikviens, kurš gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati. Apskates laikā ģimenes ārstam būtu jāiztaujā pacients un jāizvērtē viņa vispārējais veselības stāvoklis. Tiek izmērīts asinsspiediens un pulss, izklausīta sirds darbība un plaušas, iztaustīts vēders un limfmezgli, veikta krūšu apskate un novērtēts vairogdziedzeris.
Būtībā ģimenes ārstam cilvēku vajadzētu apskatīt no galvas līdz kājām, taču tas, ko tieši viņš dara vai nedara, paliek katra ārsta paša ziņā. Asins analīzes profilaktiskajā pārbaudē neietilpst. Tās nozīmē tikai tad, ja ir sūdzības vai ārstam rodas aizdomas par kādu saslimšanu. Ultrasonogrāfiju iesaka tikai tad, ja ir kādas sūdzības vai aizdomas par saslimšanu.
Noteiktos vecumos bez maksas veic arī vakcināciju. Proti, pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem jāievada kombinētā vakcīna pret difteriju un stinguma krampjiem. To veic ģimenes ārsta praksē vai vakcinācijas kabinetā, uz kuru dakteris izsniedz nosūtījumu.
Obligātās pārbaudes
Cits stāsts ir obligātās veselības pārbaudes, ko veic cilvēkiem, kas strādā darbā, kurā pastāv risks citu cilvēku veselībai. Medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas, piemēram, pavāriem, viesmīļiem, frizieriem, kosmētiskajos kabinetos un peldbaseinos strādājošajiem, skolotājiem, bērnudārzu audzinātājām, auklītēm u. c. Tāpat savas veselības pārbaudes katru gadu jāveic policistiem, ugunsdzēsējiem. Ja darbs saistīts ar citu cilvēku veselību, šīs pārbaudes iekļauj sevī vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu. Piemēram, atkarībā no darba specifikas reizi gadā varbūt nepieciešams uztaisīt plaušu fluorogrāfiju.
Obligātās veselības pārbaudes veic arī tiem, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori. Tad pārbaudes jāveic gan pirms darba līguma slēgšanas, gan periodiski, gan pēc darba devēja vai cita darba aizsardzības speciālista ieteikuma.
Medicīniskās grāmatiņas saņemšanu valsts neapmaksā, bet saskaņā ar Darba likumu izdevumus sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nav vienojies citādāk.
Pārbaudes – par maksu
Vairākums lielāko ārstniecības iestāžu ikvienam piedāvā veikt vispārējās veselības pārbaudes – tā sauktās check-up programmas. Tās paredz izvērtēt visu svarīgāko organisma sistēmu veselības stāvokli maksimāli īsā laikā bez uzturēšanās stacionārā. Atkarībā no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa un vēlmēm klīnikas piedāvā dažādas veselības pārbaudes. Piemēram, ir pārbaudes tikai sievietēm un tikai vīriešiem, var atsevišķi pārbaudīt sirds, mugurkaula veselību, vielmaiņu. Ir speciālas programmas, kas paredzētas cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam un cilvēkiem gados. Par šīm pārbaudēm un izmeklējumiem jāmaksā no savas kabatas, un, atkarībā no programmas apjoma, tās var maksāt vairākus simtus eiro.
Kas jāzina par vēža skrīningu?
Ģimenes ārsta praksē var interesēties arī par iespēju veikt valsts apmaksāto profilaktisko krūšu, dzemdes kakla un zarnu (kolorektālo) pārbaudi, lai noskaidrotu, vai nav pamata aizdomām par ļaundabīgām slimībām. Gan vēža profilaktiskās pārbaudes, gan pēcpārbaužu izmeklējumi un ārstēšana tiek nodrošināti ārpus kopējās rindas un ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma (kvotām).
Krūšu un dzemdes kakla pārbaudes veikšanai sievietēm noteiktos vecumos nosūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājumu krūšu pārbaudei nosūta sievietēm 50–68 gadu vecumā (reizi divos gados), bet dzemdes kakla pārbaudei 25–70 gadu vecumā (reizi trijos gados). Zarnu profilaktisko pārbaudi var veikt sievietes un vīrieši 50–74 gadu vecumā (reizi gadā), saņemot ģimenes ārsta praksē skrīningtestu vai nosūtījumu uz laboratoriju.
Pārbaudes arī aptiekā
Farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina, ka noteiktas pārbaudes ir iespējams veikt arī uz vietas aptiekās. Ir pieejama tādas būtiskas pārbaudes kā asinsspiediena mērīšana, cukura līmeņa noteikšana un holesterīna līmeņa noteikšana. Tāpat tiek piedāvātas arī specializētākas pārbaudes, piemēram, ādas un matu stāvokļa pārbaudes un ķermeņa sastāva pārbaudes. Ādas un matu stāvokļa pārbaudes veic skaistumkopšanas specialistes-kosmētiķes, izmantojot īpašu aparatūru, sniedzot konsultācijas gan par ādas un matu ikdienas kopšanu, gan piemērotākās kosmētikas izvēli un lietošanu.
Savukārt ķermeņa sastāva pārbaužu ietvaros tiek noteikts svars, ĶMI (ķermeņa masas un auguma samērs), ķermeņa tauku masas procentuālā attiecība pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālais saturs ķermenī, ķermeņa muskuļu masa, kaulu masa, ķermeņa bioloģiskais vecums un viscerālo tauku daudzums. Pārbaudes ietvaros skaistuma un veselības speciālisti skaidro pārbaudē iegūtos datus un sniedz individuālus veselīga dzīvesveida ieteikumus par uzturu, fizisko slodzi un ieteicamajiem uztura bagātinātājiem.
