Ceturtdien, 9.augustā, divi entuziastiski jaunieši, Vidzemes Augstskolas 3.kursa “Mediju studiju un žurnālistikas” students Lotārs Zariņš un dabas entuziasts, cēsinieks Kristers Komarovs, dosies astoņu dienu ekspedīcijā pa Gauju “Gauja 8”. Jaunieši plāno veikt 381 kilometru garu ceļu no Jaunpiebalgas līdz Carnikavai.
Jūs saucat sevi par dabas entuziastiem. Kā tas jums katram izpaužas?
Kristers: Es bieži dodos uz dažādu plēsīgo zivju makšķerēšanu uz Gauju un arī mazākām upēm, piemēram, Salacu vai Amatu. Nodarbojos ar kalnu riteņbraukšanu, taku skriešanu un pārgājienu organizēšanu. Man ir sava organizācija, kas ir viens no atbalstītājiem ekspedīcijai “Gauja 8”, ko sauc “The Explor”. Organizācijas mērķis ir veicināt ciklisko sporta veidu un tūrisma attīstību tieši jauniešu vidū. 2016.gadā mēs rīkojām Ziemeļvalstu sadraudzības pasākumu tiem cilvēkiem, kuriem pārgājieni ir dzīvesveids. Pārgājienā startēja dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas un citām valstīm. Tas bija trīs dienu pasākums Gaujas Nacionālajā parkā netālu no Siguldas.
Lotārs: Es dabas entuziasmam pieslēdzos epizodiski (smejas). Man vienmēr ir saistījusi daba. Esmu audzis pilsētā, bet mums bija lauku māja, kur kopā ar vecākiem braucu un darīju dažādus lauku darbus. Ja kādreiz saucu sevi par pilsētnieku, tad tagad vairāk esmu iemīļojis būt tuvāk dabai. Neesmu tik liels dabas entuziasts kā Kristers, bet man patīk skriet un ir nācies arī laivot. Es vairāk varu izcelties ar to, ka daudz esmu stopējis, tostarp arī pa Eiropu – tas varētu būt tuvākais dabas entuziasmam, kur varu sevi pieskaitīt. Man ir paveicies ar to, ka man ir aktīvi draugi, jo viņi ir ideju iniciatori – gan šai ekspedīcijai pa Gauju, gan stopēšanai pa Eiropu.
Kur esat airējuši iepriekš?
Lotārs: Es esmu laivojis vienu reizi. Tas bija vienas dienas pasākums ar klasesbiedriem un mēs laivojām pa Salacu. Sākām Mazsalacā un beidzām Ramatā. Bija daudz pieturvietu, jautra kompānija un vakara noslēgums pirtī.
Kristers: Gaujas augšpusi esmu diezgan daudz izbraucis jau bērnībā. Man tēva brālis dzīvo Taurenē un vismaz reizi mēnesī mēs braucām pie viņa un vienmēr laivojām. Esmu braucis Gauju arī Valmieras pusē maršrutā Valmiera – Cēsis, Cēsis – Sigulda. Pagājušā gada pavasarī plānoju braucienu, kas šķita, ka būs viegls, bet beigās palika ļoti ausksts laiks un bija liels pretvējš. Tas bija psiholoģiski smagākais brauciens, jo bijām nosaluši, slapji un noguruši, tomēr plānotos 40 kilometrus nobraucām. Ārpus Latvijas neesmu airējis, bet tāds mērķis pastāv.
Kuram radās šī ideja – astoņas dienas pa Gauju?
Kristers: Tā ideja radās tāpēc, ka man gribējās izpētīt Gauju visā tās garumā vienā braucienā, nevis pa atsevišķiem posmiem. Sākumā domāju, ka braukšu viens, tomēr tad apdomāju, ka tas būtu ļoti ilgs process, jo pa nakti nevarētu laivot. Sociālajos tīklos ierakstīju, ka meklēju ekspedīciju biedru, pieteicās aptuveni 15 cilvēki. Ar visiem aprunājos un no tiem palika tikai trīs entuziasti. Izvēlējos braukt kopā ar Lotāru, jo viņš ir man ļoti labi zināms cilvēks, esam metušies piedzīvojumos arī iepriekš, viņš nodarbojas ar sportu, tāpēc zinu, ka viņš būs labā fiziskā stāvoklī arī pēc četrām gulētām stundām. Un tā kā plānoju veidot arī īsfilmu, Lotāra priekšrocība ir tā, ka viņš darbojas arī mediju jomā un šādas lietas labi saprot.
Sākotnēji biju plānojis braukt no Lodes muižas, kopā veicot 428 kilometrus, bet Gaujas augšpusē ūdens līmenis ir kritiski zems, kas nozīmē, ka laivot būtu ļoti grūti, tāpēc sāksim laivot Jaunpiebalgā, veicot 381 kilometru.
Tās ir astoņas dienas uz ūdens. Kādi ir lielākie izaicinājumi jums katram?
Kristers: Protams, mēs apstāsimies, lai ātri uzlādētu baterijas kamerām, ar ko filmēsim braucienu un telefoniem, lai padotu ziņu ģimenēm, ka viss ir kārtībā. Siltās maltītes ēdīsim, bet reti. Centīsimies iztikt ar kaut ko tādu, ko ērti ēst atrodoties uz ūdens. Atkarībā no apstākļiem plānojam stāties, ja vajadzēs uz tualeti, paēst vai uzlādēt baterijas. Mums ir ieplānoti trīs pieturas punkti, kuros mēs nodosim savus atkritumus sarunātajam šoferim un paņemsim no viņa jaunus pārtikas krājumus.
Lielākais izaicinājums noteikti ir psiholoģiski izturēt braucienu. Cilvēkiem noteikti liekas, ka 30 kilometri upē nav nekas tik daudz, jo ir straume. Tomēr tas pat izcilos apstākļos ir grūti. Mēs plānojam diennaktī nobraukt 60 kilometrus un gulēt laivā četras stundas, kā arī uzturā nebūs silts ēdiens trīs reizes dienā – tas ir liels izaicinājums. Noteikti arī laikapstākļi viesīs savas korekcijas, tāpat varēs just arī neilgās gulēšanas sekas, tomēr svarīgākais būs palikt možiem, lai neapgāztu laivu vai neuzsēstos uz sēkļiem. Drošība šajā braucienā ir ļoti svarīga un mēs uz to visādā ziņā arī liekam ļoti lielu uzsvaru.
Lotārs: Lielākais izaicinājums būs izturēt Kristeru astoņas dienas (smejas). Bet ja tā nopietni, tad lielākā cīņa būs pašam ar sevi un dabu. Mēs ejam pretī nezināmajam. Mēs audzināsim savu raksturu un nākamā līmeņa grūtības pakāpes pārbaude – ko varu un ko nevaru pārvarēt. Ir daudz lielāku un mazāku motivatoru, kāpēc to darīt. Vēlos pārbaudīt sevi un parādīt citiem, ka, ja es to varu, tad citi arī to var. Īsfilmu veidosim, lai parādītu latviešiem, ka, pirms doties uz siltajām zemēm, ir vērts apskatīt pašiem savu zemi visā tās pilnībā.
Ar ko ir jānodrošinās, lai astoņas dienas varētu veiksmīgi pavadīt uz ūdens?
Kristers: Katra ekspedīcija ir unikāla, līdz ar to nav vienas “receptes”, ko ņemt līdzi. Svarīgākais ir drošības vestes abiem dalībniekiem. Gulēsim laivā, kas nozīmē, ka līdzi ņemsim divus mazos matracīšus un tikai vienu guļammaisu, jo plānojam gulēt pa vienam. Guļammaisu ciet netaisīsim, jo, ja laiva apgāžas un guļammaiss ir ciet, no tā ir daudz grūtāk izkļūt. Naktī brauksim, izmantojot pieres lukturus. Mēs gatavojamies, kā laivā labāk iekāpt, kā labāk izkāpt. Kā rīkoties dažādās situācijās, piemēram, ja laiva ir iesprūdusi un ko darīt, ja airis izkrīt. Liekam lielu uzsvaru uz drošību. Mums būs 80 litrus ietilpīga ūdens drošā soma, kur būs kameras ekipējums, maiņas drēbes un ēdiens, ko nevajadzētu saslapināt.Vēl līdzi ņemsim daudz pretiedeguma krēma.
Pastāstiet par īsfilmu. Ko tajā iekļausiet, uz ko būs likts uzsvars?
Lotārs: Mēs filmēsim visu, kas ar mums notiek un ko mēs redzam. Tā nebūs dokumentālā filma vairāku stundu garumā, bet gan vairāk kā atskats uz to, kā mums gāja, kā mēs dzīvojām uz ūdens, ko redzējām savā ceļā. Tā būs vairāk kā sadzīviska un nesamākslota filma.
