Burāšanas sportam Burtnieka ezerā ir bagātas tradīcijas. Pēdējo gadu laikā daži entuziasti ar Burtnieku novada pašvaldības atbalstu sākuši atdzīvināt burāšanas sportu.
Viens no entuziastiem ir Arnis Seņkāns no uzņēmuma “Vidzemes laivas”. Viņš atzīst, ka daudzi Valmierā joprojām nezina, ka tepat netālu Burtnieka ezerā ir iespēja nodarboties ar vindsērfingu. Šī ir vienīgā vieta Vidzemē, kurā izveidota piemērota infrastruktūra, pieejams inventārs, kā arī tiek nodrošināta iespēja apgūt šo sporta veidu kvalificētu instruktoru vadībā.
Arnis cer, ka arvien vairāk valmieriešu un vidzemnieku vēlēsies izmantot lielisko iespēju, ko sniedz Burtnieks, un regulāri nodarbosies ar vindsērfingu, izbaudot dabu un aktīvi pavadot laiku. “Diezgan daudzi interesenti ir pamēģinājuši dažas reizes burāt, bet tādi, kuri turpina regulāri nodarboties ar vindsērfingu, varētu būt vairāk.
Aicinu gan jauniešus, gan pieaugušos nebaidīties. Ar šo sporta veidu var nodarboties ikviens, neatkarīgi no vecuma. Varbūt daudzi iedomājas, ka ir nepieciešama īpaša fiziskā sagatavotība. Vindsērfingam ir piekarināta ekstrēma sporta veida birka, kas atbaida cilvēkus. Taču šī sporta veida aizsākumos tas nebūt nebija ekstrēms sporta veids. Ikviens var jaukā laikā uzkāpt uz dēļa un izbaudīt vieglā vējiņā braucienu pa ezeru. Iemācoties stūrēšanas pamatus, var nokļūt ezerā no jebkura punkta līdz jebkuram punktam. Ja kāds vēlas asākas izjūtas, arī tas ir iespējams, ar laiku uzlabojot savas prasmes,”
skaidro vindsērfinga instruktors.
Arnis arī kliedē mītus par to, ka vindsērfings ir dārgs un ekskluzīvs sporta veids. Tiesa, lai apgūtu pamatus, sākumā ir nepieciešamas arī individuālās nodarbības, taču, turpinot trenēties grupā hobija līmenī, izmaksas ir diezgan samērīgas.
Lai ieinteresētu jauniešus par vindsērfingu, kopš 2016.gada Burtniekā ar pašvaldības atbalstu tiek rīkotas bezmaksas vindsērfinga un burāšanas apmācības, kurās ik gadu piedalās ap 30 Burtnieku novada bērniem un jauniešiem vecumā no 10 līdz 25 gadiem. Arī šogad no 25.jūnija jaunieši aicināti piedalīties vindsērfinga un burāšanas apmācības nometnē.
Būtisks solis burāšanas tradīciju atjaunošanā tika sperts pērn, Burtniekā rīkojot Baltijas mēroga sporta sacensības “Baltic Cup Windsurfing”. Arī šogad, 13. un 14.jūlijā, Burtniekā tiksies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labākie burātāji par Baltijas kausa balvām.
Tradicionāli ap vienam sacensību posmam notiek katrā Baltijas valstī. Jau otro gadu Latvijas posmu uzticēts rīkot Burtniekā uzņēmumam “Vidzemes laivas” sadarbībā ar Latvijas Vindsērfinga savienību. Paralēli norisināsies arī SUP dēļu sacensības.
Arnis Seņkāns uzskata, ka burāšanas tradīciju atjaunošanai un uzturēšanai liela loma ir pašvaldībai. Tās uzdevums ir izveidot piemērotu infrastruktūru.
“Burtnieku novada pašvaldība ieguldīja līdzekļus ezera kanāla rekonstrukcijā, un tas uzreiz deva impulsu attīstībai. Tiklīdz ir piemērota vide, sākas uzņēmēju aktivitāte.
Viņi sāk piedāvāt dažādus pakalpojumus. Arī mūsu uzņēmums darbojas ne tikai burāšanas jomā, bet piedāvā citus pakalpojumus. Jo vairāk sakoptas vietas būs un varēs piekļūt pie ezera, jo būs lielāka cilvēku interese un uzņēmēji piedāvās savus pakalpojumus gan tūrisma, gan aktīvās atpūtas, gan sporta jomā. Ir labi piemēri Latvijā, kur var mācīties – Alūksnes ezers un Lielezers Limbažos. Uzskatu, ka nav pilnībā izmantots arī Burtnieku vēstures potenciāls. Tāpēc aicinu mūsu pašvaldību neapstāties un turpināt iesākto darbu ezera apsaimniekošanā!”
Vēl viens entuziasts, kurš cenšas atjaunot burāšanas tradīcijas Burtniekā, ir Gundars Osis. Viņš kopā ar ģimeni pirms trim gadiem pārcēlies no dzīves Rīgā uz Rencēniem. Ikdienā Gundars strādā savā lauku saimniecībā, taču viņa dzīves aizraušanās ir vindsērfings.
Jaunībā Gundars aizrāvies ar airēšanas slalomu un paralēli sācis būvēt vindsērfinga dēļus, lai gan pats ar burāšanu tolaik nav nodarbojies. Prasme darboties ar stikla šķiedras materiāliem un būvēt vindsērfinga dēļus tolaik tika augsti novērtēta, jo padomju laikos nebija iespējams tos iegādāties veikalā. Par vindsērfinga aizsākumu PSRS var uzskatīt 1975.gadu, kad žurnālā “Kaķera i jahti” (“Kuteri un jahtas”) tika pirmo reizi publicēti vindsērfinga dēļa rasējumi.
Pats vindsērfingam Gundars pievērsies tikai 40 gadu vecumā un nodarbojas ar šo sportu vēl joprojām. Dzīvojot Rīgā, viņš aktīvi darbojies “Burāšanas klubā 360” Ķīšezerā, kur bijis arī instruktors, taču pašlaik vairāk pievērsies dalībai sacensībās. Vasaras sezonā sacensību grafiks ir ļoti intensīvs. Gandrīz katru nedēļas nogali Gundars piedalās kādās sacensībās Latvijā un Baltijā.
Pārceļoties uz Rencēniem, Gundaram uzreiz bijusi iespēja pārstāvēt Burtnieku novadu vindsērfinga sacensībās Latvijas olimpiādē, izcīnot sudraba medaļu. Viņš arī piedāvājis pašvaldībai sadarboties burāšanas tradīciju atjaunošanā.
Gundars ir pārņēma stafeti no Gunāra Zariņa, kurš rīkoja Burtniekā regates, sākot no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Burāšanas tradīcijas šeit ir vēl senākas. Jau sešdesmitajos gados ezerā tika izveidots jahtu klubs un notika PSRS jaunatnes meistarsacīkstes burāšanā. Pēc PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā līdzekļu trūkuma dēļ Burtniekā apsīka burāšanas sports. Tagad Gundars ar domubiedru ir izveidojis biedrību “Burtnieku burāšanas klubs” ar mērķi piesaistīt finansējumu vindsērfinga sacensību rīkošanai.
Šogad jau trešo reizi ezerā notiks biedrības rīkotās sacensības “Ošu regate”. Nedēļu pēc Jāņu svinībām, 29. – 30. jūnijā, Burtnieks pulcēs burātājus no visas Latvijas un tuvējām ārzemēm.
Burātājs atzīst, ka vindsērfings profesionālā līmenī ir dārgs sporta veids. Jauniešiem līdz 16 gadu vecumam ir iespējams piesaistīt finansējumu no valsts, taču pieaugušajiem ir jārēķinās ar lielām izmaksām.
“Par spīti visiem šķēršļiem Latvijā vindsērfings attīstās. Mums ir trīs olimpietes Vita Matīse, Ilona Grīnberga-Dzelme un Ketija Birzule. Mēs, kungi, esam labi sparinga partneri dāmām, taču paši nevelkam līdz olimpiskajam līmenim.
Tām valstīm, kur iespējams burāt 12 mēnešus gadā, ir liels handikaps. Mūsu vasaras sezona ir par īsu. Lai uztrenētos, ir jābrauc uz treniņnometnēm ārzemēs. Tādēļ profesionālam sportistam nepieciešamais finansējums gadā ir 25 tūkstoši eiro,”
skaidro Gundars.
Viņaprāt, ar nedēļu garām burāšanas nometnēm ir stipri par maz, lai nopietni ieinteresētu un piesaistītu jauniešus vindsērfingam. Nepieciešami lieli līdzekļi un sistemātisks darbs, lai Burtniekā izaugtu jaunie olimpieši. Turklāt Burtniekos nav tik daudz iedzīvotāju, kam būtu interese un iespējas burāt. Labu potenciālu vindsērfinga speciālists saskata Valmierā, kur varētu atrast pietiekami daudz jauniešu, kas varētu nodarboties šo sporta veidu. Taču arī šajā gadījumā vajadzīgs valsts, pašvaldības vai kāda sponsora atbalsts, lai iegādātos inventāru, apmaksātu treneru darbu un nodrošinātu jauniešu nokļūšanu uz treniņiem.
“Burtnieka ezeram ir liela akvatorija un ir, kur vējam ieskrieties, kas ezeru padara par piemērotu burāšanas treniņu un sacensību vietu Vidzemē. Tāpat gadu no gada mērķtiecīgi ap ezeru tiek veikti infrastruktūras uzlabojumi gan Burtnieku pusē, gan Silzemniekos un Matīšos, domājot, lai ezeram ērtāk varētu piekļūt arī citi – ne tikai makšķernieki. Tradīcijas iedibināt un attīstīt nav viegli, ir jābūt entuziastiem, kuri vēlas nodarboties ar šo sporta veidu. Ceram, ka burāšana Burtniekos kļūs populārāka un varēs piesaistīt cilvēkus, kuri vēlēsies burāt.
Pēdējos gados Burtnieku novadā deklarētajiem bērniem pašvaldība atbalsta dalību burāšanas nometnē, lai ieinteresētu šajā sporta veidā un viņiem būtu iespēja izmantot lietderīgi vasaras brīvlaiku. Tāpat pašvaldībā atbalstām novada sportistu dalību burāšanas sacensībās, bet pieteikumi nav daudz. Rezultāti pagaidām varbūt nav tik redzami kā florbolā, volejbolā un citos populārākos sporta veidos, bet ceram, ka nākotnē viņi būs,” vērtē Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Leitis.
