Lasīšanas laiks: 6 min
Vides problēmas un to iespējamie risinājumi ir kļuvusi par ļoti bieži apskatītu tēmu. Varētu šķist, ka vienīgie risinājumi iespējami valstu vai lielu un ietekmīgu korporāciju līmenī – ne mazums runāts par naftas ieguves un pārstrādes industrijas, industriālās lauksaimniecības, automašīnu un rūpnīcu izplūdes gāzu kaitīgo ietekmi uz vidi. Tomēr arī katrs no mums var kaut ko darīt lietas labā! Mūsu dzīvesveids ietekmē vidi mums apkārt, un mūsu ziņā ir noteikt, kādas būs šīs ietekmes.
Viena no nozīmīgākajām ietekmēm mūsdienām raksturīgajā dzīvesveidā ir saistīta ar radītajiem atkritumiem. Noglabājot atkritumus poligonos, veidojam augstas piesārņojuma koncentrācijas karstos punktus paši savā zemē. Diemžēl ar sadzīves atkritumiem tur nonāk arī bīstamas ķīmiskas vielas, smagie metāli, tādējādi inertus, nekaitīgus materiālus (piemēram, virtuves bioloģiskos atkritumus, papīru) arī padarot par bīstamiem, kas vēl vairāk padziļina problēmu, ar kuru būs jātiek galā nākamajām paaudzēm.
Aizvien pieaug plastmasas atkritumu radītās vides problēmas, kurām visticamāk ir liela saistība ar kopējo cilvēku veselības pasliktināšanos. Tiek ražoti tādi plastmasas veidi, kurus vispār nav iespējams pārstrādāt vai arī tos pārstrādā tikai atsevišķās vietās pasaulē. Tie plastmasas veidi, kurus var pārstrādāt, diemžēl reciklēt var tikai dažas reizes līdz tie nokļūst atkritumu poligonā vai tiek sadedzināti, radot toksiskus izmešus. Problēma ir tajā, ka plastmasa dabā pilnībā nesadalās. Ir spekulācijas par to, cik simti vai pat tūkstoši gadu būs nepieciešami, lai sadalīšanās līdz nekaitīgiem pamatelementiem notiktu, taču mēs vēl neesam pieredzējuši, ka kāds saražotais plastmasas produkts pilnībā sadalītos. Plastmasa sadalās, kļūstot par mikroplastmasu, kas ir ievērojami kaitīgāka visiem dzīvajiem organismiem, jo tā ne tikai spēj viegli ar ūdeni nokļūt dzīvajos organismos, bet tā uz savas virsmas piesaista un koncentrē ūdens vidē esošos noturīgos organiskos piesārņotājus (pesticīdu paliekas, polihlorētos bifenilus utml.). Tā rezultātā barības ķēdes augstākais posms – cilvēks un citi zīdītāji, arī putni – savā organismā uzņem veselībai būtisku toksisku vielu koncentrāciju. Milzīgu problēmu sīki plastmasas gabaliņi rada ūdens dzīvniekiem, kas to sajauc ar pārtiku un iet bojā no bada.
Parasti, domājot par videi draudzīgu atbrīvošanos no lietām, kas vairs nav nepieciešamas, iedomājamies tikai par atkritumu šķirošanu pārstrādei, tomēr tas ir tikai viens no bezatkritumu (zero waste) dzīvesveida aspektiem, turklāt pēdējais, ko vajadzētu darīt!
Samazini! Videi visdraudzīgākā pieeja attiecībā uz atkritumiem nenoliedzami ir gluži vienkārši tos neradīt. Tas, protams, ne vienmēr ir iespējams, tomēr daudzos gadījumos ir ļoti vienkārši veidi, kā varam samazināt radīto atkritumu daudzumu. Varam izvēlēties pirkt lietas, kuru iepakošanai nav lieki iztērēti materiāli, varam iegādāties produktus uz svara savā līdzi paņemtā iepakojumā (maisiņā, burkā, kastītē u.c.), labāk izvēlēties produktus, kuru iepakojumā izmantots papīrs, nevis plastmasa. Dodoties ārā no mājas, varam paņemt līdzi savu stikla vai metāla ūdens pudeli, lai izvairītos no plastmasas ūdens pudeļu iegādes. Tieši tāpat varam rīkoties, ja vēlamies dienas gaitā pirkt kafiju līdzi ņemšanai – jāpaņem līdzi sava termokrūze, lai nevajadzētu izmantot vienreizlietojamās plastmasas krūzītes, turklāt daudzas kafejnīcas piedāvā atlaidi, ja līdzi ir sava krūzīte. Dodoties iepirkties, varam paņemt līdzi auduma maisiņu vai vismaz izvēlēties papīra maisiņu produktu pārnēsāšanai. Šie ir tikai daži piemēri, kā varam samazināt savu radīto atkritumu daudzumu. Pastāv vēl simtiem veidu, kā varam nekaitēt dabai ar atkritumiem, turklāt to darīt veidā, kas ir tik vienkāršs, ka ikdiena nekļūs sarežģītāka.
Lieto atkārtoti! Nākamā iespējamā rīcība, kas jāapdomā, ja atkritumi tomēr radušies, ir iespēja tos lietot atkārtoti. Tādējādi lieta, ko kāds varbūt uzskatītu par savu funkciju izpildījušu un no tās atbrīvotos, savu mūžu turpina. Piemēram, mazos plastmasas maisiņus, ko kādreiz veikalā esam izmantojuši augļiem un kuru pilna tagad ir kāda no atvilktnēm virtuvē, var ielikt somā, ejot uz veikalu, lai tajos vēlreiz saliktu augļus, dārzeņus, riekstus vai ko citu. Ja pašam nav iespējas atkārtoti lietot kādu mantu, varbūt to var kādam uzdāvināt vai ziedot? Labs piemērs ir bērnu drēbītes un rotaļlietas, kas parasti netiek nolietotas, jo bērni ātri izaug, bet citiem tās varētu būt noderīgas. Šim mērķim labi kalpo labdarības veikali un dažādas interneta kopienas.
Salabo! Ražotāji bieži cenšas likt mums domāt, ka lietu saplīšanas gadījumā, tās ir jāizmet un jāiegādājas jaunas, tomēr bieži vien tā nav taisnība! Daudzas lietas var salabot. Īpaši tas attiecas uz dārgākajām precēm, ko pērkam, piemēram, elektrotehniku vai apģērbu. Izvēloties jaunu lietu, bieži vien gribas pirkt lētāko, tomēr bieži tās ilgtermiņā izmaksā vairāk, jo tās nevar salabot un ātri nolietojas. Gan videi draudzīgāk, gan izdevīgāk ir pirkt preces, kas ir ražotas no kvalitatīviem un ilgmūžīgiem materiāliem un kuras ražotājs ir apzināti veidojis vienkārši labojamas. Lielākā daļa elektrotehnikas ražotāju apzināti saražo preces, ko ir grūti vai neiespējami salabot, tāpēc aizvien vairāk precēs redzam, ka baterijas nav iespējams izņemt vai, piemēram, tiek izmantotas kādas ļoti īpašas skrūves, kuru atskrūvēšanai nepieciešams tāds skrūvgriezis, kurš visticamāk nevienam nebūs. Pirms preces pirkšanas varam painteresēties par tās “labojamību” un ražotāja attieksmi pret patērētāju un vidi.
Pārveido! Dažkārt ar radošu pieeju (vai interneta palīdzību) lietas, kas citiem ir atkritumi, var pārveidot, piešķirot tām jaunu dzīvi. No plastmasas maisiņiem vai no veciem žurnāliem var pagatavot dažādus interesantus dekorus, no vairākiem apģērba gabaliem var radīt vienu jaunu un unikālu, pat veciem vadiem un elektronikai var atrast pārveidošanas iespējas. Vecas mēbeles var pārveidot, padarot tās atkal izskatīgas un stilīgas. Šīs radošās darbības mums palīdz izpaust savu māksliniecisko pusi, neradīt atkritumus un varbūt bieži pat apmierina mūsu vēlmi pēc jaunām lietām, ļaujot veikala apmeklējuma vietā radoši darboties.
Šķiro pārstrādei! Ja tomēr nav izdevies izpildīt nevienu no iepriekš pieminētajiem soļiem un atkritumi ir radušies, ir svarīgi tos pareizi šķirot, lai tie tālāk nonāktu pārstrādē, nevis atkritumu poligonos. Ja jūsu mājas tuvumā vēl nav šķirošanas konteineru, sazinieties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un noskaidrojiet par iespēju tos uzstādīt. Parasti pie dzīvojamajām mājām tiek uzstādīti stikla, papīra un plastmasas konteineri, tomēr jāatceras, ka ir svarīgi šķirot arī citus atkritumus, kas mājās mēdz rasties. Nekādā gadījumā elektroniku nevajadzētu izmest sadzīves atkritumos, tā vietā visās tirdzniecības vietās, kur tirgo šādas preces, ir jābūt uzstādītām to izmešanas vietām. Arī medikamentus nevajadzētu izmest sadzīves atkritumos vai tualetes podā, bet gan nogādāt aptiekā, kur jābūt medikamentu izmešanas vietām. Protams, ja ir iespēja, vajadzētu arī kompostēt bioloģiskos atkritumus.
Biedrība homo ecos: projekta “Zero waste kopienas veidošana” ietvaros rīkoja Zero waste akadēmiju, kurā NVO, pašvaldību, valsts iestāžu pārstāvji un citi interesenti dzirdēja lekcijas par katru no bezatkritumu pieejas hierarhijas soļiem, kā arī Zero waste iniciatīvu nometni, kurā dalībnieki no Latvijas, Baltkrievijas un Somijas attīstīja savas iniciatīvas, kas saistītas ar atkritumu samazināšanu, lai vēlāk tās īstenotu praksē. Akadēmijas lekciju kopsavilkumus noskaties šeit, bet lekcijas pilnā garumā pieejamas šeit.
Vienmēr, kad no kaut kā vēlamies atbrīvoties, vērts paturēt prātā, ka “izmest ārā” nozīmē tikai to, ka šo lietu vairs neredzam, “Ārā” tā joprojām pastāv, daudzas lietas tur pastāvēs vēl tūkstošiem gadu, tām būs ietekme uz vidi, dzīvniekiem un cilvēkiem. Bezatkritumu pieejas pieci principi (tieši šādā secībā) mums palīdz patērēt apzinīgāk un dzīvot videi draudzīgāk.
