Lasīšanas laiks: 2 min
Šī gada jūlija beigās bērnunamos atradās 924 nepilngadīgie, kas ir par 113 bērniem mazāk nekā pagājušā gada beigās, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) apkopotā informācija.
Pēc VBTAI datiem, 2015. gada nogalē aprūpes iestādēs atradās 1429 bērni, 2016. gadā – 1261 bērni, bet 2017. gada beigās – 1037 nepilngadīgie.
Kā norāda VBTAI, pēdējo gadu laikā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs esošo bērnu skaits ik gadu samazinās par vidēji 200 bērniem.
VBTAI priekšniece Marianna Dreja uzskata, ka šāds samazinājums skaidrojams ar virzību uz deinstitucionalizāciju un jaunajām politikas iniciatīvām, kas īpašu vērību pievērš bērna tiesībām augt un dzīvot ģimeniskā vidē. “Arī mūsu veiktajās pārbaudēs un atbalstošajā darbībā prioritāri skatām, vai bez savas ģimenes palikušā bērna lietā izdarīts viss iespējamais, lai viņam pēc iespējas ātrāk atrastu jaunu ģimeni,” stāsta Dreja.
Vienlaikus pēdējos gados pieaug arī audžuģimeņu skaits. 2015. gadā Latvijā bija 585 audžuģimenes, 2016. gadā to skaits nedaudz samazinājās un bija 575, bet 2017. gada nogalē bija jau 600 audžuģimenes. Savukārt šogad līdz jūlija beigām Latvijā bija jau 633 audžuģimenes, kurās tika ievietoti 1287 nepilngadīgie.
VBTAI norāda, ka, rodot iespējas novirzīt lielākus valsts budžeta līdzekļus jauno audžuģimeņu apmācīšanai un jau esošās atbalsta sistēmas pilnveidošanai, pērn būtiski pieauga arī jauno audžuģimeņu skaits, proti, ar bāriņtiesas lēmumu audžuģimenes statuss tika piešķirts 67 ģimenēm.
Pakāpeniski samazinās arī aprūpes iestādēs no jauna ievietojamo bērnu skaits, tajā pašā laikā pieaugot audžuģimenēs ievietoto nepilngadīgo skaitam. 2015. gadā institūcijās ievietoja 440 bērnus un audžuģimenēs – 293, 2016. gadā institūcijās nonāca 345 bērni, bet audžuģimenēs – 283, savukārt pērn iestādēs nonāca 344 nepilngadīgie un audžuģimenēs – 313.
Vienlaikus VBTAI atzīst, ka joprojām aktuāla problēma ir bērnu ar smagām veselības vai uzvedības problēmām aprūpe, jo daļa audžuģimeņu, objektīvi izvērtējot savas iespējas, nav gatavas uzņemties atbildību par šādiem bērniem. Paredzams, ka situāciju šajā jomā uzlabos specializēto audžuģimeņu darbības sākšana.
Jau ziņots, ka pagaidām nevienai audžuģimenei nav piešķirts specializētās audžuģimenes statuss, tomēr Labklājības ministrija pasniegusi apliecības pirmajiem trīs ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem. Tie drīzumā uzsāks savu darbību Valmierā, Bauskā un Rīgā. Šie centri sniegs atbalstu ne tikai specializētajām audžuģimenēm, bet arī esošajām audžuģimenēm, viesģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.
Jūlijā spēkā stājās grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī Audžuģimenes noteikumi un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi, kuri paredz, ka Latvijā sāk darboties speciālās audžuģimenes un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri.
