Lasīšanas laiks: 2 min
Trešdien, 26. septembrī, kad stipra vēja brāzmas mijās ar aukstām lietus šaltīm, Valmieras Tūrisma informācijas centrā ar saulainām fotogrāfijām un stāstiem par Balkānu valstīm interesentus sildīja ceļotājs un bijušais Vidzemes augstskolas students Kārlis Melngalvis, kas tagad strādā Melngalvju namā Rīgā.
Balkānu reģionu Kārlis apmeklējis tieši pirms gada ap šo pašu laiku, trīs nedēļu laikā apceļojot Horvātiju, Bosniju, Melnkalni, Maķedoniju, Albāniju. Lai gan Kārlim ceļojumu pieredze ir diezgan liela un viņš pabijis 30 valstīs, Balkānos redzēto un piedzīvoto viņš atceras kā vienu no vislabākajiem ceļojumiem. Tā bijusi kā sava veida simbioze, kad savijas eiropeiskā un islāma kultūra. Lai vairāk līdzinātos vietējiem iedzīvotājiem, Kārlis maskēšanās nolūkos uzaudzējis bārdu, kas joprojām klāj Kārļa vaigus.
Kāpēc Balkāni? Kārlim ir bijuši vairāki motīvi: maz zināmas valstis, iespēja pagarināt vasaru, vieta, kur pietiekoši ilgi var uzturēties par mazām izmaksām.
Kārļa ceļojuma stāsts sākās ar populāru tūristu galamērķi – Horvātijas pilsētu Dubrovniku, kas iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lielā tūristu pieplūduma dēļ pilsētā sāk domāt par ceļotāju ierobežošanu. Tā kā Kārlim patīk „Troņu spēles”, viņš Horvātijā apmeklējis arī vietas, kur uzņemti kadri no šī seriāla.
Tālāk seko Mostaras tilts, Blagaja, Počiteļa, Kravicas ūdenskritumi, granātāboli…
Īpašs pieturas punkts Kārļa stāstā ir Sarajeva. Šeit 1914.gada jūnijā ir aizsācies Pirmais pasaules karš, šeit 1984.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs bobslejists Zintis Ekmanis ieguva bronzas medaļu, te drūmas izjūtas raisa baltie kapu krusti Bosnijas kara upuriem.
Viens no Serbijas simboliem ir piemineklis „Uzvarētājs” (Pobednik) galvaspilsētā Belgradā, savukārt Albānijā lepojas ar Māti Terēzi, kurai ir albāņu izcelsme.
Melnkalnē Kārli sajūsminājusi kūrortpilsēta Budva, kā arī Kotora, kas atgādinājusi fjordu ieskautu pilsētu Norvēģijā, savukārt Skopje Maķedonijā palikusi atmiņā ar daudzajiem pieminekļiem, tomēr bez savas identitātes, bet paticis Matkas kanjons.
Ceļojuma laikā saziņai izmantota gan krievu, gan vācu, gan žestu valoda, cilvēki bijuši ļoti atsaucīgi. Kārlis bieži ceļo arī ar autostopiem, bet Balkānos viņš to neizmantoja, jo tur ir lēts sabiedriskais transports. Kārlim par smagnēju šķita bureki (pīrāgi ar gaļas pildījumu), viņu satrauca arī vides tīrība.
Tikšanās beigās Kārlis dalījās ar savu atskaiti par veiktajiem kilometriem, naktsmājām, ceļojuma izmaksām, kā arī atbildēja uz klausītāju jautājumiem.
