Lasīšanas laiks: 5 min
Seno faraonu zeme Ēģipte glabā daudzus brīnišķīgus vēstures artefaktus: Lielās piramīdas, neskaitāmus tempļus, mūmijas, citas lietas. Modernās zinātniskās tehnoloģijas ļauj atklāt senos noslēpumus, kas iepriekš bijuši nezināmi.
TV kanāla “National Geographic” raidījums ”Ēģiptes dārgumu sargi” stāsta par aizrautīgiem cilvēkiem, kuri ir apņēmušies saglabāt Ēģiptes dārgumus un atklāt vēl vairāk seno noslēpumu. Pirms tā pirmizrādes “National Geographic” apkopojis interesantākos zinātnieku atklājumus pēdējos gados, kuri sniedz plašāku ieskatu senās faraonu valsts dzīvē.
Dzelzs – īpašais “metāls no debesīm”
Pētot senvēstures liecības, arheologi izrakumos ne reizi vien uzduras rotas lietām, karaliskiem piekariņiem, kas gatavoti no dzelzs vēl pirmsfaraonu laikā, 2000 gadus pirms ēģiptieši iemācījās liet šo metālu. 1980.gadā, veicot sakausējumu ķīmisko analīzi, atklājās, ka tā sastāvs, piemēram, niķeļa daudzums ir līdzīgs šajā reģionā atrastiem meteorītiem. Pēdējos gados veiktajos pētījumos izdevās gūt pilnīgu apstiprinājumu: senajā Ēģiptē izmantota dzelzs no meteorītiem. No tā gatavots, piemēram, faraona Tutanhamona kapenēs atrasts duncis. Ne velti hieroglifs, kas apzīmē dzelzi, tulkojumā nozīmē “metāls no debesīm”, bet reti sastopamo metālu bieži asociēja ar varu un bagātību.
Tetovējumi – palīgs reliģiskajos rituālos
Senajā Deirelmedinā, amatnieku ciematā netālu no Valdnieku ielejas, atrasta 1300 – 1070 gadus p.m.ē. dzīvojušas sievietes mūmija, pēc kuras izpētes ar infrasarkanajiem stariem atklājušies vismaz 30 identificējami tetovējumi. Turklāt tiem ir precīza reliģiska nozīme: kaklu, plecus un skaustu grezno “kobras” acis – simboliska aizsardzība pret ļaunumu. Tāpat atrasti tetovējumi, kas saistās ar dievieti Hatoru, vienu no spilgtākajām Senās Ēģiptes dievībām. Iespējams, zīmējumi uz rokām domāti, lai piešķirtu sievietei maģisku spēku laikā rituāla laikā. Iespējams, ka šādi izrotājot ķermeni sieviete vēlējās paust savu dievbijību. Pavisam atklātas trīs šādas mūmijas.
Dēmoni– ļaunie svētuma sargi
Seno ēģiptiešu mitoloģija ir pārpilna ar būtnēm, kurām piemīt superspējas – labas, ļaunas, aizsargājošas vai uzbrūkošas. Ja artefakti ļauj precīzi izprast ēģiptiešu reliģiju, tad ilgi nebija skaidrs, kā viņi sadzīvoja ar dēmoniem. Zinātniekiem uz kāda zārka, kas attiecās uz t.s. Vidējo karalisti pirms apmēram 4500 gadiem, izdevies atrast vairāku dēmonu zīmējumus. Viens ir līdzīgs suņveidīgam babuīnam, bet otrs ir nenosakāms dzīvnieks ar cilvēka galvu. Abi sargā kādu ēku kompleksu, tādēļ pētnieki domā, ka tie varētu sodīt iebrucējus, kas apgāna svētās vietas. Secinājumu, ka ticība ļaunajiem gariem ir senāka nekā domāts, apliecina arī uz kāda papirusa atrastais dēmona attēls – liels putns ar melnu kaķa galvu.
Sirds slimības un audzēji ir tikpat seni, cik cilvēce
Tie uzskatīts, ka mazkustīgums, trekna pārtika, u.c. modernās dzīves blaknes veicina sirds slimību, piemēram, aterosklerozes un audzēju izplatību. Tādējādi varētu domāt, ka tālā senatnē šīs kaites bijušas izplatītas daudz retāk. Izrādās, 20 no 52 Kairas Nacionālajā senlietu muzejā izstādītajām mūmijām bijušu apkaļķojušies asinsvadi, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem varētu būt bijusi ateroskleroze. Piemēram, karaliskās princeses Ahmosas Merijetes Amonas mūmijas izpēte liecina, ka 40 gadus vecajai dāmai būtu bijusi nepieciešama sirds operācija, ja viņa dzīvotu šodien. 2015.gadā Elefantīnā spāņu zinātnieki atrada sievietes mūmiju, kura dzīvojusi pirms 4200 gadiem sestās dinastijas laikā un kurai konstatētas krūts vēža pazīmes. Bet 2011.gadā mūmijai M1 atrastas prostatas vēža pazīmes. Iespējamie slimību iemesli: pārāk liela sāls lietošana, parazītu izraisītas infekcijas, bitumena izmantošana laivu būvē vai toksiski dūmi.
Mazās mūmijas – cieņa pret nedzimušiem bērniņiem
Apmēram pirms 100 gadiem Gīzā tika atrasts grezns, vien 45 cm garš zārciņš. Kembridžas universitātē glabātā artefakta pētījumi 2016.gadā atklāja, ka tajā rūpīgi saglabāts 16 – 18 nedēļu vecs, nedzimis embrijs. Visticamāk, tas ir 665 – 525 gadus p.m.ē. notikuša spontānā aborta rezultāts. Arī faraona Tutanhamona kapenēs konstatēti divi 25 – 37 nedēļu vecu, nedzimušu bērnu apbedījumi. Tas atklāj, cik liela nozīme Ēģiptē bijusi nāvei un dzimšanai.
Nekvalitatīvu zīmējumu iemesls: no Ēģiptes uz Persiju “aizplūdušas smadzenes”
525 gadā p.m.ē. Persijas karalis Kambiss iekaroja Ēģiptes galvaspilsētu Memfisu, tā iesākot 100 gadus ilgu Persijas valdīšanu reģionā. Šajā laikā lielākā daļa intelektuāļu un mākslinieku tika pārcelti uz Persiju, lai kalpotu impērijas interesēm un būvētu Persepoli, Sūsu, u.c. Ēģiptē palika amatnieki, kuriem nebija pietiekamu spēju. Tas secināts, 2014.gadā izpētot kādu apbedījumu, kurš veikts persiešu kundzības laikā. Zārka apdare bija tik neticami viduvēja (neprecīzas dievības, neveikli attēli), ka zinātnieki sākotnēji to uzskatīja par viltojumu. Pētījumi atklāja, ka artefakts ir autentisks, vien strādājuši neprasmīgi amatnieki.
Vārdi, kas palīdz pieburt mīļoto cilvēku
2016.gadā no grieķu valodas atšifrēti seni III gs. papirusi, kas teju simts gadus neskarti nogulējuši Oksfordas universitātē un, izrādās, sniedz aizraujošu ieskatu senās Ēģiptes iedzīvotāju māņticībā. Papirusi veltīti burvestībām, kas ļauj atgūt vai iekvēlināt iemīļoto cilvēku. Viens piesauc dievus, lai “sadedzinātu sirdi” par sievieti un viņa iemīlētu burvestību licēju, bet otrā ir virkne maģisku vārdu vīrieša piesaistīšanai. Grieķu valoda šajā laikā Ēģiptē bijusi visai izplatīta, un buramlapās varēja ierakstīt jebkuru vārdu.
Pasaulē senākais papiruss atklāj Lielo piramīdu celšanas laika stāstu
2011.gadā arheologs Pjērs Talē, balstoties uz kāda XIX gs. angļu ceļotāja un divu franču pilotu 50.gados veiktām piezīmēm, tālu tuksnesī, kaļķakmens alā atklāja ceturtās faraonu dinastijas laiku, apmēram 4 600 gadu senu laivu noliktavu, bet pēc dažiem gadiem – neticami vērtīgus papirusus. Tolaik Ēģiptē bijusi rosīga jūras tirdzniecība, attīstīta derīgo izrakteņu ieguve un lauksaimniecība. Svarīgākais – kāda Merera darba žurnāli atklāj, ka faraona Hufu kapeņu, proti, Lielās Gīzas piramīdas celšanā bijusi iesaistīta visa valsts. Merers vadījis aptuveni 200 uzraugu grupu, kas pārvietojusies no vienas Ēģiptes malas uz otru, vācot pārtiku, meklējot kaļķakmeni piramīdas apdarei.
