Latvijā pastāv vairāki skolu reitingi un topi, kuros tās tiek vērtētas pēc dažādiem kritērijiem. Viens no tiem ir Ata Kronvalda fonda veidotas Skolu reitings darbā ar talantīgajiem bērniem jeb “Lielās pūces” balva, ko veido, ņemot vērā mācību priekšmetu valsts un atklāto olimpiāžu, skolēnu zinātnisko konferenču rezultātus. Savukārt vēl viens ietekmīgs tops ir Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitings, ko veido pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pēdējos gados abos reitingos Valmieras skolas nav atrodamas topu augšgalā, tādēļ rodas pamatots jautājums, kāds ir iemesls šādai situācijai.
“Esmu pārliecināts, ka var izveidot bezgalīgu skaitu dažādu reitingu, kurā katra no Latvijas izglītības iestādēm varētu atrast savu vietu reitingu augšgalā. Viss ir atkarīgs no reitinga publicitātes,”
uzskata Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) direktors Artūrs Skrastiņš.
Viņš norādīja, ka par vidusskolu centralizēto eksāmenu(CE) rezultātiem runā mazāk nekā par jebkuru citu reitingu. Šie eksāmeni dalās divās lielās grupās. Obligātie: šobrīd trīs eksāmeni, kurus kārto visi 12. klašu absolventi un izvēles eksāmeni, kurus kārto skolēni atbilstoši savām vēlmēm un mērķiem.
“Interesanti būtu vērot, kā šobrīd populārie skolu reitingu rezultāti korelē ar OECD starptautiskajiem izglītības vides un skolēnu novērtēšanas pētījumiem. Šie OECD pētījumu (TALIS un SSNP) rezultāti tiek publicēti tikai kopskatā. Katra skola saņem informāciju tikai par saviem rezultātiem. Skolu reitingu neveido, bet veido valstu reitingu. Par šo valstu reitinga nozīmīgumu dalībvalstīs ir ļoti plašas diskusijas. Attieksme pret šo reitingu ir dažāda. Pamatā uz to skatās kā informāciju darba pilnveidošanai, bet ne kā tiesnešu nolēmumam par labu vai sliktu darbu,” uzsvēra VVĢ direktors.
Kritumu “Lielās pūces” reitingā Artūrs Skrastiņš skaidro ar vairākiem iemesliem. Viens no tiem ir, ka būtiski palielinājies skolēnu interešu loks. Viņi iesaistās dažādās aktivitātēs, kas nesaistās ar reitingā vērtētajām mācību olimpiādēm un zinātniski pētnieciskajiem darbiem (ZPD).
Kā otro iemeslu direktors minēja skolēnu darba spējas un motivāciju.
“Agrāk skolēni burtiski “kapāja” stundās, nepacēluši galvu. Atceros laikus, kad bērni matemātikas stundās rēķināja uzdevumus uz ātrumu, kurš kuru pārspēs. Arī pašmotivācija piedalīties olimpiādēs bija lielāka. Demogrāfijas problēmas ir ietekmējušas visas Latvijas skolas. Iestājoties demogrāfiskajai krīzei, vidusskolās, ģimnāzijās un Valsts ģimnāzijās skolēnu atlases kritēriji tika palaisti nedaudz vaļīgāk. Tagad mēs redzam, kā tas atspoguļojas rezultātos,”
atzina Artūrs Skrastiņš.
Kā trešo iemeslu direktors minēja skolas politiku. “Kad es vēroju, kā Vidzemes zonā notiek zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšana, kāds spiediens tiek izdarīts no skolu vadību puses, lai skolēni tur piedalītos un arī slikti darbi iegūtu labu vērtējumu, tas ir “fantastiski”. Nav arī noslēpums, ka Rīgas skolās ir pieejami daudz lielāki resursi ZPD izstrādei. Darbus vada zinātņu doktori, un skolēniem ir pieejamas augsta līmeņa laboratorijas, tādēļ konkurence valsts līmenī ir gana skarba.
Negribu izvirzīt skolēnu zinātnisko pētniecību kā pašmērķi, kā obligātu visiem, un izdarīt spiedienu uz skolēniem un skolotājiem. Arī plaģiātu ražošana mums nav vajadzīga.
Līdz šim VVĢ zinātniski pētnieciskie darbi bija obligāti, bet dalība olimpiādēs bija brīvprātīga. Iepriekšējā mācību gadā ģimnāzijā ieviests jauns modelis – 10.klašu skolēniem ir jāizvēlas, vai viņi rakstīs zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) vai piedalīsies olimpiādēs. “Protams, viņi var darīt abas lietas. Tādējādi skolēni var koncentrēties uz mācībām un darboties tajās jomās, kurās viņiem ir talants un vislielākā interese. Uzsveru vārdu – “var”! Atliek izvēlēties un piespiesties darīt. Izrādās tas nemaz nav tik vienkārši. Šeit jārunā par katra skolēna gribasspēku un pašmotivāciju atbilstīgi saviem mērķiem, ja tādi ir izvirzīti.
Veicot šādas izmaiņas, tiek atslogoti arī skolotāji, jo ZPD vadīšana un skolēnu gatavošana olimpiādēm ir milzīgs papildu darbs. Mācību gada beigās varēsim izvērtēt, kā šāds modelis darbojas. ZPD savulaik ieviesa, lai skolēni apgūtu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes iemaņas. Nolēmām atteikties no obligātas prasības izstrādāt ZPD, jo visi skolēni veic laboratorijas darbus fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kas pēc struktūras ir ļoti līdzīgi zinātniski pētnieciskajam darbam. Šogad esam iecerējuši, ka vienu laboratorijas darbu fizikā skolēniem būs jāaizstāv skolotāju komisijas priekšā. Tādējādi viņi būs apguvuši ZPD izstrādes pamatus, t.sk. sava laboratorijas darba aizstāvēšanas prasmi mācību programmas ietvaros. Tas ļauj citādi sadalīt skolas resursus, lai tos izmantotu efektīvāk,” skaidroja Artūrs Skrastiņš.
“Protams, šāda politika atsauksies uz vietu “Lielās pūces” skolu reitingā. Tas mani nedaudz satrauc, bet es zinu, ka mūsu skolēni ļoti labi startē dažādos citos konkursos un pasākumos, kas ir svarīgi viņu attīstībai, taču netiek novērtēts skolu reitingā. Savukārt olimpiāžu rezultāti ir ļoti mainīgi gadu no gada. Tie ir atkarīgi gan no skolēnu spējām un intereses, gan arī lielā mērā no skolotāju papildu darba ārpus stundām,”
piebilda VVĢ direktors.
Direktors norādīja, ka mācību priekšmetu olimpiāžu rezultāti kombinācijā ar skolēnu zinātniski pētnieciskajām prasmēm, sniedz objektīvāku ainu par skolēnu spējām un sasniegumiem kādā no akadēmiskajām nozarēm, nekā tikai zinātniski pētnieciskie darbi. Taču, lai piedalītos olimpiādēs, pirmkārt, ir nepieciešams talants, otrkārt, smags darbs. Gatavošanās olimpiādei prasa gan no skolēna, gan skolotāja lielu papildu darbu ārpus mācību stundām, ko visi nav gatavi uzņemties darīt. Turklāt talantīgos un motivētos skolēnus parasti uzrunā vairāku priekšmetu skolotāji, tādēļ viņiem ir jāizdara izvēle par labi vienam vai pāris priekšmetiem, lai varētu labi sagatavoties.
Kā uzskata Artūrs Skrastiņš, lai objektīvāk novērtētu skolu sasniegumus, “Lielās pūces” reitingā būtu jāietver ne tikai olimpiāžu un ZPD rezultāti, bet visu Latvijā notiekoši skolēnu konkursu, eksāmenu un citu aktivitāšu datus. “Ja valsts mums prasītu apkopot ne tikai centralizēto eksāmenu rezultātus, bet arī visu olimpiāžu un citu konkursu datus, kā arī skolām vajadzētu apkopot informāciju par to, kā veicas absolventiem turpmākajās studijās un darba tirgū, un kādas ir viņu atsauksmes par skolu, tad šādam vispusīgam apkopojumam ir jēga.
Nav pareizi publicēt reitingus bez komentāriem un pasludināt skolu par sliktu tikai tāpēc, ka atšķirības starp punktiem mērāmas procentu desmitdaļās, bet reitingā tas nozīmē par vairākiem desmitiem zemāku vietu,”
pauda VVĢ direktors.
Attiecībā par centralizēto eksāmenu reitingu, Artūrs Skrastiņš pauda: “Skolēniem ir jākārto trīs obligātie un vismaz viens izvēles centralizētais eksāmens. Ja skolēni brīvi izvēlas priekšmetus, kuros viņi vēlas kārtot izvēles eksāmenus, rezultāti ir neprognozējami. Tādēļ skolām ir dažādas politikas, kā ietekmēt skolēnus un vecākus, mudinot vai atrunājot kārtot eksāmenus noteiktos mācību priekšmetos. Ja mēs analizējam centralizēto eksāmenu statistiku, var pamanīt interesantus faktus. Piemēram, pagājušā gadā VVĢ 86 skolēni kopumā kārtoja 299 eksāmenus, taču šie dati tiek salīdzināti ar vidusskolām, kur eksāmenu kārto vien daži skolēni.
Skolēnu skaitam un priekšmetu sadalījumam ir liela nozīme reitinga rezultātos. Ir būtiski, vai kādu priekšmetu kārto tikai viens skolēns vai trīsdesmit.
Piemēram, krievu valodas eksāmenu VVĢ pagājušā gadā kārtoja divi skolēni, kā rezultātā ar 92,33% esam 2.vietā starp 27 valsts ģimnāzijām. Matemātikas programmas klases 25 skolēni 2016./2017.m.g. matemātikas eksāmenā vidēji ieguva 62,96%, kas ir viens no augstākajiem valstī, lai gan skolas vidējais sasniegums matemātikā bija 47,76%, pilsētas vidējais 30,8%, valsts vidējais 34.9%. Nedrīkst uzstādīt diagnozi pēc “vidējās temperatūras slimnīcā”. Ir atšķirība starp skolēniem, kas apguvuši matemātiku Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmā salīdzinoši ar tiem, kas to mācījušies Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmā. Tā kā VVĢ nodrošina 4 izglītības programmas, tad vidējais rādītājs ir atkarīgs no skolēnu izvēlētās mācību programmas, sasniegumiem, attieksmes un nākotnes vīzijām saistībā ar šo mācību priekšmetu. Lai gan reitingu rezultātam ir nozīme, un tas par kaut ko liecina, taču to interpretācija var būt ļoti subjektīva. Turklāt rezultāti ir tik blīvi, ka atšķirībās procentu desmitdaļās nosaka, vai skola ir 30. vai 80. vietā. Rūpīgi neanalizējot visus datus, ir viegli pieņemt kļūdainu spriedumu.”
Neskatoties uz iepriekš minēto, Valmieras Valts ģimnāzijas rezultāti matemātikā un kopvērtējumā bija augstākie ne tikai pilsētā, bet arī reģionā. VVĢ lepojas ar matemātikas talantiem, no kuriem viena jau vairākus gadus ir Latvijas izlases dalībniece startam Eiropas olimpiādē un kandidējusi uz pasaules olimpiādes komandu. Ir skolēni, kas iekļauti kandidātu sarakstā startam starptautiskajā matemātikas olimpiādē pateicoties izcilajiem sasniegumiem valsts un atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs.
“Esmu izpētījis vairāku valstu izglītības kvalitātes mērījumu sistēmas un saprotu, ka tās ir dažādas, taču emu pilnīgi pārliecināts, ka viens no labākajiem izglītības kvalitātes indikatoriem ir tā saucamā “pievienotā vērtība”, ko, manuprāt, labi ir attīstījusi Skotija.
Izglītības kvalitāti raksturojoši indikatori ir dažādi, to galvenā vērtība ir, ka tos var pielietot, lai izglītības iestāde saprātīgi varētu veikt sava darba pašvērtējumu atbilstoši konkrētās izglītības iestādes misijai un mērķiem. Tos eleganti var pielietot, lai skolēni varētu iemācīties paši veikt savu mācību darba rezultātu izvērtējumu, uzstādīt attīstības mērķus un izvērtēt savas stiprās puses kādā no mācību priekšmetiem atbilstīgām nozarēm,” skaidroja Artūrs Skrastiņš.
Sarunas noslēgumā direktors piebilda: “Vidējās izglītības iestāžu vidū mūsu skola ir stabili virs vidējā līmeņa valstī. Šogad vesela virkne VVĢ absolventu bez eksāmeniem iestājās ārzemju augstskolās, un ļoti labi turpina mācības Latvijas augstskolas, kurās prasa pamatīgas zināšanas un kompetences (RTU,LU,LLU,RSU, SEA u.c.), kas apliecina izglītības kvalitāti. Konkurence ir dabiska un nepieciešama. Visas Valsts ģimnāzijas sadarbojas un apmainās ar pieredzi, lai piedāvātu tādu izglītības kvalitāti, kādu no mums sagaida bērnu un vecāki. Svarīgāk par reitingiem ir apziņa, ka ģimnāzija ir devusi visu saviem skolēniem, lai, iestājoties augstskolā, viņi tur justos pārliecināti par sevi un atrastu savu vietu dzīvē.
Laikmetā, kad notiek vērtību un uzskatu maiņa, mūsu skola piedalās kā pilotskola vispārējās izglītības reformas aprobācijas procesā. Ir notikušas būtiskas pārmaiņas sabiedrībā. Mainās izpratne par to, ka nākotnes sabiedrībā būs nepieciešamas citādas prasmes, nekā līdz šim attīstījušas tradicionālās izglītības sistēmas. Tāpēc mainās zināšanas un prasmes, kādas skolas laikā jāapgūst, lai katrs atsevišķs jaunietis un sabiedrība kopumā būtu sekmīga un konkurētspējīga. Jātiecas uz tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultāts būtu skolēnu kompetence jeb lietpratība – zināšanu, prasmju un rīcībspējīgu, rīcību gribošu attieksmju kopums, kas savukārt balstīts vērtībās, personības īpašībās un ieradumos.
Jāatzīmē, ka Valmieras Valsts ģimnāzijas mājaslapā ir publicēta mūsu skolas Attīstības vīzija un arī ikgadējā atskaite par mācību un audzināšanas darba rezultātiem. Var ievērot, ka mēs jau pirms diviem gadiem savā attīstības programmā runājām par lietām, kuras tagad cenšas risināt projekta “Skola 2030” ietvaros.“
