Lasīšanas laiks: 3 min
Gandrīz visi aptaujas dalībnieki vecumā no 17 līdz 27 gadiem, ieskaitot sievietes, uzskata, ka nav nepieciešama īpaša diena sievietēm. Mazākā šīs vecuma grupas daļa nonāk pie šāda secinājuma, jo uzskata, ka ir nepieciešams novērtēt abus dzimumus vienlīdzīgi arī ikdienā.
„Pašlaik Latvijā pastāv zināmas pretenzijas pret vīriešu dienas svinēšanu 23.februārī, bet sieviešu dienu turpina svinēt tāpat kā kādreiz – padomju laikos. Ja plaši tiktu svinēta arī vīriešu diena, tad man nebūtu iebildumu pret sieviešu dienu,”
atzīstas Laura. Taču lielākā daļa jauniešu šos svētkus uzskata par mārketinga pasākumu, feminisma izpausmi vai padomju mantojumu.
„Manuprāt, sieviešu diena ir padomju mantojums, kurš mūsdienās ir kā kārtējais mārketinga instruments sabiedrībā. Ar tā palīdzību veiksmīgi var uzturēt dažādas sfēras, kas saistās ar vairumtirdzniecību. Taču jebkurā gadījumā sievietēm, arī man pašai, ir patīkami saņemt apsveikumus,”
uzsver Sintija.
Arī Matīss šos svētkus uztver kā padomju mantojumu, taču neuzskata, ka no tiem vajadzētu atbrīvoties pavisam: „Varētu teikt, ka šiem svētkiem tiek pievērsta pārāk liela uzmanība. Tomēr sievietēm ir svarīgi saņemt apsveikumu, par spīti sajūtai, ka vīrieši tiek piespiesti viņas sveikt.”
Turpretim Lauris un Toms starptautisko sieviešu dienu uztver vēl negatīvāk:
„Sieviešu diena ir kārtējais datums, kad viņām kaut kas būtu jādod. Valentīndiena, mātes diena, Ziemassvētki, viņas dzimšanas un vārda diena… Uzskatu, ka, ja vīriešu diena netiek svinēta un tā savā veidā tiek arī izsmieta, tad arī sieviešu diena ir tikai datums, kuru būtu pareizāk ignorēt, nevis ļaut piepelnīties mārketinga, ziedu un saldumu pasaules pārstāvjiem.”
Pirmo reizi sieviešu dienu sāka svinēt ASV — 1909.gada februārī.
Mūsdienās jaunieši aizmirst Starptautiskās sieviešu dienas nozīmi un aplami to dēvē tikai par padomju laika mantojumu. Tā ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, kuru atzīmē lielākajā daļā pasaules valstu. Šī diena tiek veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa (Mātes diena ir veltīta tikai sievietēm – mātēm, Svētā Valentīna diena — mīlētājiem). Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV — 1909. gadā, kad amerikāņu sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. Pakāpeniski šos svētkus sāka pārņemt arī citas valstis, taču tās tos svinēja citos datumos, līdz 1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā. 7 gadus vēlāk Padomju Krievijā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju. Par spīti sieviešu dienas patiesajiem aizsākumiem, līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu dienu oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu. Tomēr vēlāk tā oficiāli atzīta par svētku dienu, taču ne brīvdienu.
„Ir svarīgi apsveikt sievietes un viņas novērtēt, tāpat, kā ir svarīgi novērtēt un apsveikt vīriešus, tā ir elementāra cieņas izrādīšana.”
Pāvels (36) uzskata, ka sieviešu dienas svinēšana, īpaši mūsdienu pasaulē, ir vitāli svarīga. „Mēs svinam māmiņdienu, bet, ko darīt tām sievietēm, kuras pašas savus bērnus radīt nevar? Neuzskatu, ka vajadzētu šajos svētkos aprobežoties arī ar sākotnējo bioloģisko dzimumu vien, tā atkal kāds tiks atstāts novārtā. Pasaule mainās, viss iet uz priekšu. Ir svarīgi apsveikt sievietes un viņas novērtēt, tāpat, kā ir svarīgi novērtēt un apsveikt vīriešus, tā ir elementāra cieņas izrādīšana.”
Tāpat kā Pāvels, lielākā aptaujāto vīriešu un sieviešu daļa vecumā pēc 27 gadiem uzskata, ka sieviešu diena ir nepieciešama, lai vīrieši spētu izrādīt cieņu sievietēm.
„Ja mana sieva katru dienu spēj pagatavot man brokastis, doties uz darbu, nostrādāt astoņas stundas, izņemt mazuli no bērnudārza, pēc tam reizē kārtot māju, gatavot vakariņas un pieskatīt mūsu dēlu, tad es varu tikai priecāties par dienu, kurā man tiek atgādināts novērtēt savu sievu nedaudz vairāk. Viņa spēj paveikt daudz vairāk nekā es, tāpēc dažreiz liekas, ka 8.martu būtu nepieciešams svinēt katru dienu. Neviens jau to neliedz, bet tam nepietiktu līdzekļu,”
spriež Artūrs.
