Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijā 70% iedzīvotāju budžets vienai Ziemassvētku dāvanai ir līdz 20 eiro, aģentūrai BNS pavēstīja “DNB Bankas” sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz bankas veikto aptauju.
“Populārākais budžets dāvanu iegādei ir līdz 20 eiro – šīs summas robežās dāvanas visbiežāk tiek iegādātas gan pieaugušajiem (68,9%), gan arī bērniem (60%),” sacīja Lapsa.
Tāpat viņa informēja, ka aptaujā katrs piektais respondents dāvanas iegādei pieaugušajam vai bērnam gatavs tērēt no 21 līdz 50 eiro, bet lielākas summas tiek atzīmētas vien retos gadījumos.
Vienlaikus daļai aptaujāto nav aktuāla dāvanu iegāde nedz pieaugušajiem (5,5%), nedz arī bērniem (13,7%).
Lapsa arī piebilda, ka vīrieši biežāk nekā sievietes iegādājas dāvanas virs 50 eiro vērtības. Vairāk nekā citos reģionos dāvanas pieaugušajiem vērtībā līdz 20 eiro iegādājas zemgalieši (83,1%) un latgalieši (78,3%), savukārt vērtībā no 21 līdz 50 eiro – rīdzinieki (25,9%) un Pierīgas iedzīvotāji (21,3%). Arī dāvanas bērniem summā līdz 20 eiro biežāk iegādājas latgalieši (73,9%) un zemgalieši (67,8%), bet 21 līdz 50 eiro vērtībā – rīdzinieki (24,5%), vidzemnieki (24%) un kurzemnieki (23,7%).
Tāpat aptaujā secināts, ka daļa sabiedrības Ziemassvētkiem gatavojas jau laikus – decembra pirmajā nedēļā, kad veikta aptauja, gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka dāvanas jau daļēji ir iegādātas.
“Decembra sākumā visas dāvanas saviem tuviniekiem bija sarūpējuši vien 2,6% respondentu. Teju puse (48,7%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka dāvanas jau daļēji sarūpētas, iegādājoties tās savlaicīgi vēl pirms decembra. Savukārt 42,4% aptaujāto atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Visapzinīgākie dāvanu iegādē ir latgalieši, kuri salīdzinoši biežāk nekā aptaujātie citos reģionos atzīmēja, ka dāvanas ir jau sarūpējuši. Uz pēdējo brīdi dāvanu iegādei visvairāk paļaujas Pierīgas iemītnieki,” stāstīja Lapsa.
Viņa arī atzīmēja, ka 6,3% aptaujāto atzina, ka dāvanas Ziemassvētkos nedāvinās.
Jautājot par biežāko norēķināšanās veidu, lai iegādātos dāvanas, katrs trešais respondents atklājis, ka lielākoties par pirkumiem norēķinās ar maksājumu karti. Katrs desmitais aptaujātais priekšroku dod skaidras naudas norēķiniem, bet vairāk nekā puse jeb 55,6% respondentu atzinuši, ka maksājumiem izmanto gan skaidru naudu, gan arī maksājumu karti. Skaidru naudu daudz biežāk nekā sievietes izmanto vīrieši (attiecīgi 6,8% un 15,8%). Arī maksājumiem ar karti priekšroku biežāk dod vīrieši (sievietes – 28,8%, bet vīrieši – 38,6%), turpretī abus variantus biežāk izmanto sievietes (64,4%) nekā vīrieši (46,1%), klāstīja Lapsa.
Lielākā daļa aptaujāto (76,7%) dāvanu meklējumos izvēlas doties uz tirdzniecības centriem, kas vienkopus ļauj apmeklēt atšķirīgus veikalus. Turklāt šo iespēju biežāk izvēlas vīrieši (81,4%) nekā sievietes (72,7%). Tāpat šo variantu biežāk izvēlas rīdzinieki (83%), bet būtiski mazāk to atzīmējuši Latgales iedzīvotāji (63%), kas saistīts ar lielu tirdzniecības centru pieejamību vai nepieejamību konkrētajā reģionā.
Vienlaikus teju katrs trešais respondents dāvanu iegādei izvēlas mazos, individualizētos veikalus, – to visbiežāk norādījuši Vidzemes iedzīvotāji (42%). Savukārt katrs ceturtais respondents dāvanas meklē Ziemassvētku tirdziņos.
Tāpat 27,5% respondentu dāvanas tuviniekiem izgatavo paši. Visbiežāk pašu gatavotas dāvanas saviem tuviniekiem pasniedz 56-65 gadus veci respondenti, turklāt sievietes dāvanu izgatavošanai pievēršas pat divas reizes biežāk nekā vīrieši.
Dāvanu iegādei nereti priekšroka tiek dota arī interneta videi – Latvijas interneta veikalos preces apdāvināšanai rod 22% aptaujāto iedzīvotāju, bet ārzemju interneta vietnēs – 15,4% aptaujāto. Kopumā sievietes šo iespēju izmanto aktīvāk nekā vīrieši. Visvairāk ārzemju interneta veikalos dāvanas iegādājas rīdzinieki (20,4%), savukārt Latvijas interneta veikalu apgrozījumu visvairāk veicina Vidzemes iedzīvotāji (28%), norādīja Lapsa.
Aptauju pēc “DNB Bankas” pasūtījuma veica “Berg Research” no šā gada 30. novembra līdz 7. decembrim. Tajā piedalījušies 505 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
