Lasīšanas laiks: 2 min
Katru nedēļu tiek pieteikta atlīdzība par traumām, kas radušās no suņu kodumiem, aģentūru BNS informēja uzņēmuma “Balta” korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.
Nelaimes gadījumi saistībā ar suņu kodumiem tiek pieteikti katru gadu – kopā pēdējo trīs gadu laikā apdrošinātājs saņēmis 110 atlīdzību pieteikumus, bet šī gada pirmajā pusē apdrošināšanas kompānija saņēmusi jau 24 atlīdzību pieteikumus par traumām, kas radušās suņu kodumu rezultātā.
“Vidēji mēnesī tiek pieteikti četri šādi atlīdzību gadījumi – vasarā negadījumu skaitam ir neliela tendence pieaugt, bet ziemas aukstākajos mēnešos, decembrī un janvārī, – samazināties. Šogad visvairāk pieteikumu saistībā ar suņu kostām brūcēm saņemts maijā un jūnijā, un kopumā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, atlīdzības par šāda veida negadījumiem tiek pieteiktas biežāk,” stāstīja “Baltas” Nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja Jaroslava Tomašēviča.
Viņa norādīja, ka traumas, kas gūtas suņu kodumu rezultātā, var būt ļoti atšķirīgas pēc smaguma pakāpes un bieži vien tas ir atkarīgs no koduma vietas. “Visbiežāk – aptuveni 70% gadījumu – saistībā ar suņu kodumiem tiek pieteiktas roku un kāju brūces, tomēr mēdz būt arī daudz nopietnākas traumas, kuru likvidēšanai ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, tostarp kosmētiskās operācijas,” stāstīja Tomašēviča. Vidēji katrs piektais atlīdzību pieteikums saistīts ar kostām brūcēm sejas apvidū, retāk – pirkstos, vēderā, krūšu kurvja un plecu rajonā.
Apdrošinātāja pieredze liecina, ka situācijas, kurās klients cietis no suņa uzbrukuma, ir ļoti dažādas, un ne vienmēr suns vai tā īpašnieks ir galvenie vaininieki – arī neapdomīga cietušā rīcība var kļūt par iemeslu suņa uzbrukumam. Tāpēc viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai pasargātu sevi un sev tuvos no līdzīgiem nelaimes gadījumiem, ir piesardzība.
“Jau no mazotnes bērnam ir jāmāca, kā izturēties pret dzīvnieku un tā klātbūtnē. Nevajag bērnus baidīt ar suņiem. Atrodoties sveša suņa klātbūtnē, vienmēr ir jāvaicā tā saimniekam atļauja, vai sunim var pieskarties un glaudīt. Ja suns atrodas sabiedriskā vietā bez pavadas vai pārāk garā saitē, ir jāpalūdz saimniekam parūpēties par suni, pieliekot to pavadā vai samazinot tās garumu, lai pārliecinātos par savu un līdzcilvēku drošību. Ja suns skrien virsū, tad, lai pasargātos no iespējamās traumas, ir jāpiespiežas pie sienas vai koka, priekšā vēderam jāpieliek soma, lietussargs vai kas cits, kas ir līdzi, un mierīgi jānogaida. Nekādā gadījumā suņa klātbūtnē nedrīkst skriet, kliegt, spert tam vai izdarīt citas straujas kustības – tas dzīvnieku vēl vairāk sakaitinās,” stāstīja Šteinerte.
