Valmieras Ziņas

Aizvadīta Valmieras muzeja sešdesmitgade

Lasīšanas laiks: 4 min

2019.gads Valmieras muzejam aizritēja 60.gadadienas zīmē, papildu ierastajam darba ritējumam daudz stāstot arī par paša muzeja vēsturi. Atrodoties Valmieras senākajā daļā, muzejs ne tikai glabā laika liecības, bet arī pats ir interesantu stāstu galvenais varonis.

“2019.gadā muzeja krājumu papildinājām ar vērtīgu laika liecību – kādreizējam pilsētas galvai Georgam Apinim dāvinātu raga kausu ar sudraba apkalumiem. To viņam 50 gadu jubilejā pasniedza studiju biedri Tērbatas (Tartu) universitātē. Krājumā ir maz ar Georgu Apini saistītu priekšmetu, tāpēc tas ir vērtīgs papildinājums,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Tāpat pie interesantākajiem jaunieguvumiem var minēt fotogrāfa Ivara Opmaņa 20.gadsimta 60.-90.gados tapušas Valmieras pilsētas un industriālu skatu, notikumu un dabas fotogrāfijas. Kopumā tie ir 1203 attēli. Bieži objekti iemūžināti no vairākiem skatupunktiem un anotēti. Turklāt daudziem darbiem ir arī mākslinieciskā vērtība.

Valmieras muzejs pateicas Jurim Naumovam par fotogrāfiju kolekcijas dāvinājumu. Tās stāsta par Valmieru no 20.gadsimta 70.gadiem līdz mūsdienām.

Kopumā muzeja krājumā 2019.gada izskaņā bija 66 302 vienību, konservētas un restaurētas 1594 vienības. Latvijas Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogā, ko digitāli var apskatīt ikviens interesents, 2019.gadā ievadīta informācija par 1845 vienībām, šobrīd kopskaitā sasniedzot 15 400 vienību. Muzeju kolekciju tīklā “Meandrs” (www.meandrs.lv) var atrast informāciju par 27 334 Valmieras muzeja krājuma vienībām.

Valmieras muzejā 2019.gadā bija skatāmas 36 izstādes. 12 no tām bija veltītas muzeja sešdesmitgadei. Ekspresizstādēs (īsāks apskates laiks nekā ierasts – vienu mēnesi) skatītāji varēja uzzināt vairāk par muzeja krājumā pieejamajām bagātībām. 12 stāsti atklāja, ko barikādēs, dažādos godos un citos notikumos pieredzējuši muzeja krājumā nonākušie mūzikas instrumenti, kāds izskatās galdauts, kas tamborēts ar matadatu no linu diegiem, un kādas vēl tekstilijas apskatāmas muzejā. Tāpat varēja aplūkot, kādus novēlējumus skolasbiedriem atmiņu kladēs rakstījuši jaunieši 30.gadu beigās un 40.gadu sākumā. Kādi instrumenti tika izmantoti un kas tapa vakarēšanas – saimes kopā pavadīts vakars, strādājot rokdarbus, tērzējot, dziedot – laikā. Sudraba cukurdozes, īpašas karotes kafijai vai kompotam, kausi, svečturi – sudraba galda piederumu kolekcija, kas ļauj iztēloties to mirdzumu un atspīdumu rotaļas sveču gaismā. Tie ir tikai daži stāsti, kas glabājas muzeja “dzīlēs” un plašākai apskatei tika eksponēti, atzīmējot muzeja 60.gadskārtu.

Pērn muzejā izstādes apmeklētas 54481 reizi. Vislielākā interese bijusi par Edītes Pauls-Vīgneres darbu izstādi “Koronetes”. Labā uzvara pār ļauno, laikmeta tumšās ogas, nemirstība, pilsētas žirgtums, zirnekļu tīkls saulgriežu pļavā, jāņtārpiņu mirdzēšana, mūžība dzintarā, sievietes burvība – tik dažādus vēstījumus māksliniece izteikusi, radot vainagus un galvas rotas, kas bija skatāmas muzejā Valmieras pilsētas svētku laikā. Tāpat arī liela interese bijusi par Paulas Zariņas-Zēmanes gleznām, pretstatos – smags un viegls, tumšs un gaišs, miers un kustība – aicinot ieraudzīt katram savu bezgalību. Skatītājiem interesants šķitis arī mākslinieka Ivara Drulles skatījums, iemūžinot Latvijas lauku ainavas, aicinot padomāt par tendenci pārcelties uz dzīvi pilsētā vai tieši pretēji – vēlmi dzīvot laukos.

2019.gadā muzeja darbinieki piedāvāja iespēju apmeklēt 41 lekciju, ko izmantoja 1137 interesenti. Apmeklētākās lekcijas bijušas par skolu vēsturi Valmierā, stāstījums par Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” atkārtoto izdevumu, kas papildināts ar Valtera Grīviņa apkopotajiem un anotētajiem vēsturiskajiem un mūsdienu attēliem, kartēm, dokumentiem, kā arī stāstījums par rakstnieku Pāvilu Rozīti un viņa sarakstīto romānu “Valmieras puikas”. Tāpat arī 51 reizi interesanti stāsti uzzināti muzeja darbinieku vadītās ekskursijās.

Kopš 2018.gada Valmieras izglītības iestāžu audzēkņi aicināti bez maksas apmeklēt muzeja pedagoģiskās programmas. Pērn šīs programmas apmeklēja 6213 pirmsskolas vecuma bērni un skolēni. Vislielākā interese bijusi par ģimeņu un gadskārtu godiem. Savukārt mūžizglītības kursos pieaugušajiem reģistrēti 249 apmeklējumi, lielākā interese ir par gleznošanu.

Jau ilgus gadus muzejs organizē pasākumus, kas sekmē amatniecības un mājražošanas tradīciju saglabāšanu – Simjūda tirgu, Valmieras pilsētas svētku tirgu, Ziemassvētku tirdziņu. Liels apmeklētāju skaits muzejā bijis arī Muzeju naktī un Vecgada naktī.

Kopumā 2019.gadā muzeja pakalpojumus izmantojis 79461 interesents, apskatot izstādes, piedaloties dažādās norisēs, apmeklējot lekcijas, seminārus, kā arī vēršoties ar individuāliem jautājumiem. Muzeja direktore uzsvēra, ka ar katru gadu pieaug iedzīvotāju un dažādu institūciju elektronisko pieprasījumu skaits par visdažādākajām vēstures un starpdisciplinārām tēmām. Tas prasa ilgstošus pētnieciskos meklējumus. Arī muzeja pētnieciskajā lasītavā viesojās daudz interesentu, kuri izzina savas dzimtas, pilsētas vai pagasta vēsturi. Sagaidīti interesenti pat no Austrālijas, ASV, Krievijas, Ukrainas, Vācijas u.c. valstīm. Tomēr visvairāk muzeja pakalpojumus izmanto valmierieši.

72446 apmeklējumi bijuši bez ieejas maksas. Šādu iespēju izmantot aicināti Latvijas Republikas skolēni un pensionāri, Vidzemes Augstskolas studenti, vairāku sociālo grupu pārstāvji, kā arī ikviens interesents izstāžu atklāšanā, Valmieras pilsētas svētku laikā, 1.septembrī un Vecgada vakarā.

Mūsu partneri