Aigars Liepiņš: “Man darbs ir iemācīts” (4)

Lasīšanas laiks: 3 min

“Jaunieši negrib palikt laukos strādāt, jo te nav viegli. Viņi labāk aizbrauc uz ārzemēm, pastrādā, un rezultāts uzreiz iekrīt kabatā. Laukos ir jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā, un rezultāts kaut kad atnāks. Un pēc tam ir jāturpina strādāt,” tā par darbu un dzīvi laukos stāsta uzņēmējs Aigars Liepiņš no Ramatas pagasta, kurš jau piecus gadus savā dzimtajā pusē nodarbojas ar gaļas lopkopību.

Sākums paša saimniecībai Aigaram bija nejaušs – Ramatā kāda ģimene savulaik pārdeva savu govju ganāmpulku un Aigars to nopircis. Sācis ar 22 lopiem, tagad ir jau 50. Palīdzējusi vecāku pieredze piena lopkopībā un studijas Jelgavā, taču pašu nepieciešamāko iemācījies praktiski darot. Ar laiku saimniecība sakārtota tā, lai Aigaram ar ģimeni pašiem būtu vairāk brīva laika, lai nebūtu jāstrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Vairāk lopus iegādāties gan nav plānots: “Arī tad, kad bija 22 lopi, dzīvojām un iztikām, bet tad katrs sīkums varēja izsist no sliedēm. 50 lopi ir normāli un pietiekami.”

“Man darbs ir iemācīts. Ko jaunietis prot, kad pabeidz vidusskolu? Viņš prot tikai mācīties. Es tikmēr pratu vecākiem saimniecībā palīdzēt, visus svarīgos darbus padarīt.

Es pat nezinu, ko es mācētu un kāda būtu mana dzīve, ja es nebūtu dzīvojis šeit. Man ir paveicies, jo man ir vecāku sniegtā pieredze un atbalsts. Ja viņi te nebūtu savulaik iesākuši kaut ko darīt, tad es arī diez vai būtu pats uz savu galvu ko sācis,” atzīst Aigars.

Viņš norāda, ka darba vēl ir daudz, nepietiek tikai ar to, ka lopi paēduši un padzēruši. Gribas, lai viss ir skaisti iekārtots, taču arī tam vajagot līdzekļus. Pagaidām viss ir iekārtots maksimālam komfortam, pielāgojoties  šī brīža apstākļiem un finansiālajām iespējām. Uzlabojumi vēl ir jāveic.

Laukos ļoti noder kaimiņu un citu novada uzņēmēju atbalsts:

“No gaļas lopkopības ienākumi ir neregulāri un tie racionāli jāsadala. Te mani atbalsta vietējie uzņēmēji un saimnieki, jo visu varam sarunāt, aizņemties un aizdot, ja nepieciešams. Paēduši esam, mugurā arī ir, ko vilkt.”

Brīvajā laikā Aigars spēlē Ramatas pagasta amatierteātrī, uz skatuves pavadīti jau vismaz četri gadi. Aigars atzīst, ka nevar izcelties ar sabiedrībā pieņemtiem hobijiem, viņa hobijs ir praktisks, daudzi to nosauktu par darbu darbā – viņam patīk atrast risinājumus, kas atvieglotu ikdienas dzīvi saimniecībā vai mājās.

“Esmu daudz domājis, vai nebūtu jāmet miers, esmu ciemojies pie draugiem ārzemēs, kur viņi pelna labu naudu. Tāpat vienmēr atgriežos pie tā, kur esmu, jo citu dzīvi negribu dzīvot.

Manam puikam te ir, kur izskrieties, draugi un kaimiņi tepat līdzās, vienmēr ir atbalsts. Ārzemēs, strādājot fabrikā un dzīvojot īrētā istabiņā, es neko tik labu neiegūšu,” stāsta Aigars.