Lasīšanas laiks: 4 min
Pēc būtības augstākās izglītības reformu un finansējuma jautājums jāsadala divās daļās: idejas un uzstādījumi, un izpildījums. Idejas un uzstādījumi, kas ir tapuši pēdējos pāris gados, lielos vilcienos ir visnotaļ atbalstāmi. Tāpat domāju, ka pareizs bija lēmums augstākās izglītības reformās iesaistīt ārējus ekspertus – Pasaules bankas speciālistus.
Kopš Roberta Ķīļa ministrēšanas laika viedokļi par Latvijas augstāko izglītību bija radikalizējušies – no viedokļiem, ka sistēma un kvalitāte ir zem katras kritikas un līdz ar to aicinājumiem esošo sistēmu graut bez žēlastības, jo nav jau nekas saglabāšanas vērts, un gluži pretējiem viedokļiem, ka viss ir labākajā kārtībā un nekas nav jāmaina, un ka vienīgā lieta, kas nozarei ir nepieciešama, ir daudz vairāk naudas.
Pasaules bankas eksperti Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli atzina par gana labu, tomēr nākotnē rekomendēja Latvijas augstāko izglītību finansēt pēc trīs pīlāru (bloku) principa.
Pirmais faktiski sevī iekļauj esošo finansējuma modeli – budžeta vietu finansējums, otrais – augstskolas saņem piemaksas par sniegumu (valsts nodefinē, kas ir tās jomas, kas ir valstiski svarīgas, un piešķir papildu naudu labākajiem), un trešais – nauda tiek ieguldīta virzienos, kas ir prioritāri svarīgi valsts un nozares attīstībai. Tātad turpinām finansēt budžeta vietas, samaksājam “prēmijas” labākajiem, un ieguldām attīstībā. Tāpat pozitīvi vērtējama reālo budžeta vietu izmaksu (dažādu studiju programmu un virzienu izmaksu koeficienti) pārskatīšana, jo jau ilgāku laiku valsts budžeta vietas finansēšanas aprēķini, kā arī piešķirtā finansējuma apjoms neatbilst realitātei. Tiek celta kvalitātes latiņa augstskolu profesūrai, lielāks akcents likts un internacionalizāciju visās jomās, atrasti risinājumi finansiāli atbalstīt jaunos zinātniekus, lai tos piesaistītu kā zinātnei, tā arī augstākajai izglītībai.
Tik tālu viss būtu labi, taču problēmas ir ar izpildījumu. Lai īstenotu reformas es esošajiem uzstādījumiem, ir nepieciešamas lielas investīcijas, ārvalstu piemērs rāda – strukturālas reformas rezultātus ir devušas tur, kur tam ir piešķirts papildu finansējums.
Latvijas gadījumā ir iezīmēta papildu nauda otrā pīlāra vajadzībām – tātad prēmijas labākajām augstskolām. Šobrīd ir definēts, ka galvenais kritērijs būs zinātne augstskolās un augstskolu zinātnes sniegums. Nav slikti, bet tanī pat laikā lielākā ārējā kritika par Latvijas augstāko izglītību nozarei pārmet neatbilstību darba tirgus pieprasījumam un vajadzībām.
Protams, ka labi, ka lielās universitātes tiks pie papildu naudas, bet jautājums – kādu tiešu pozitīvu ietekmi tas atstās uz integrāciju ar darba tirgu un tautsaimniecības modernizāciju, īpaši reģionos?
Vidzemes Augstskola ir skaidri definējusi savas prioritātes – tā ir cieša sasaiste ar darba tirgu. Visas mūsu studiju programmas ir profesionālas – tas nozīmē, ka visi studenti iziet prakses reālos uzņēmumos un bez diploma saņem arī profesionālo kvalifikāciju. Ļoti sekojam studentu nodarbinātībai – spējai atrast darbu.
Savā ziņā esam nostādīti muļķu lomā – cenšamies darīt to, kas valstij un reģionam ir vitāli nepieciešams, bet nauda tiks sadalīta pēc citiem principiem.
Nākamā lieta – studiju virzienu izmaksu koeficientu pārrēķins. Ļoti labi, bet papildu nauda tam nav paredzēta. Iepazīstoties ar ministrijas priekšlikumu, secinājām, ka nepieaugot kopējam finansējumam, mūsu finansējums visai būtiski samazinās. Ir citas augstskolas, kuram finansējums būtiski pieaugtu, pat nemainot kopējā finansējuma apjomu. Tagad gan Ministru Kabineta lēmumā, ņemot vērā mūsu un Ventspils Augstskolas protestus, ir ielikts punkts, ka koeficientu pārskatīšana nesamazinās nevienas augstskolas kopīgo finansējumu. Tomēr man absolūti nav skaidrs, kā to varēs realizēt, ja kopējā nauda ir tik, cik ir, un vieniem nauda pieaugs, bet citiem, kā tiek solīts, nesamazināsies.
Esmu par reformām, vienmēr esmu tās atbalstījis. Mēs paši augstskolā esam veikušas ļoti daudzas būtiskas izmaiņas, negaidot kādas norādes no augšas vai papildu naudu par katru iekšēju kustību. Šobrīd papildu piesaistām vairākus jaunus mācībspēkus ar doktora zinātnisko grādu, finansiāli atbalstām tos pasniedzējus, kas spēj publicēties labākajos starptautiskajos zinātniskajos žurnālos, zinātnē pētām reāli valstij un reģionam nepieciešamas lietas. Aktīvi sadarbojamies ar darba devējiem un maksimāli studiju vidi cenšamies tuvināt reālai darba videi. Gatavojam profesionāļus ar labām teorētiskām zināšanām un praktisku pieredzi.
Tomēr reizēm rodas priekšstats, ka kamēr mēs strādājam, tikmēr citi vairāk domā, kā sadalīt naudu, kas viņiem varbūt nemaz nepienākas.
