Lasīšanas laiks: 4 min
Ceturtdien, 11.jūnijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni” ar lekciju par narkotisko vielu kaitīgumu uzstājās Eiropā zināma un atzīta eksperte, sabiedriskās organizācijas “Narkonon” prezidente Marina Gribanova no Ukrainas, kura šajā jomā darbojas jau 15 gadu.
Marina Gribanova ar lekciju “Patiesība par narkotikām” ir uzstājusies vairāk nekā 3415 reižu, uzrunājot 215000 bērnus un studentus, viesojoties 716 mācību iestādēs, 126 pilsētās Ukrainā, Krievijā, Kazahstānā un Dagestānā. Lekcijas videoieraksts nosūtīts 20 tūkstošiem skolu. Tā demonstrēta 28 telekanālos 120 reizes.
Latvijā lektore viesojas pirmo reizi, viņu uzstāties uzaicināja biedrība “Laimes kalve”. Pati lektore uzskata, ka šāda pieeja ir vispareizākā, jo nepieciešams cīnīties ar cēloni, nevis sekām. Tieši tāpēc Marina lasa lekcijas skolēniem un studentiem, nevis no narkotikām atkarīgajiem.
Portālam “Valmieras Ziņas” lektore stāsta, ka pusgada laikā spētu palīdzēt vien 20 atkarīgajiem jauniešiem, kamēr 1000 citi šajā laika posmā būs jau sākuši lietot narkotikas. Tāpēc
nozīmīgāk un efektīvāk ir dot informāciju, lai jauniešiem nerastos vēlme narkotikas izmēģināt, ļaujot ekspertiem un profesionāļiem tikt galā ar atkarīgajiem.
Marina Gribanova ir skolotāja: “Pēc profesijas esmu bioloģijas skolotāja. Skolā nereti bērniem nācās pasniegt nodarbības par atkarību izraisošām vielām. Taču es nespēju viņiem paskaidrot, kāpēc šīs vielas ir kaitīgas. Stāstīju tā, kā programmā bija paredzēts, taču skolēni garlaikojās un nepievērsa lielu uzmanību teiktajam. Pēc pāris gadiem nejauši atradu grāmatu par DNS, kurā bija paustas dažādas interesantas idejas par cilvēka uzbūvi. Saskāros ar viena filozofa atziņām par uzvedību un psihi, kuras mani saistīja, jo biju savulaik studējusi arī psiholoģiju. Pēc tam uzzināju, ka Maskavā tiek sniegtas lekcijas ar mērķi izglītot jauniešus par narkotiku kaitīgumu. Tā nu devos uz lekciju. Kopš tā laika par skolotāju vairs nestrādāju, jo sapratu, ka iegūtās zināšanas vēlos vest uz dzimteni.”
Pēc atgriešanās Ukrainā Marina izveidoja savu lekciju ciklu. Pašu pirmo lekciju viņa vadīja kāda rehabilitācijas centrā jau narkotiku varā nonākušiem jauniešiem: “Es biju ļoti uztraukusies. Tajā laikā man vēl bija bail no publikas. Kā arī es nezināju, vai vispār būs jēga no manis teiktā un uztraucos par jauniešu reakciju.
Pēc lekcijas katram apmeklētājam es pavaicāju, vai viņš uzzināja ko jaunu. Jaunieši man atbildēja, ka tie nebūtu sākuši lietot narkotikas, ja būtu bijušas šādas lekcijas. Tas bija mans iedvesmas avots.
Es sapratu, ka spēju kaut ko mainīt pasaulē, un tā jau 17 gadus pasniedzu lekcijas.”
Marina lekcijas pārsvarā vada Ukrainā, bet, ja uzaicina, dodas arī uz citām valstīm.
“Es strādāju vietās un teritorijās, kur agrāk valdījuši narkotiku karaļi jeb dīleri. Es atņemu tiem darbu. Tāpēc to var saukt par sava veida karu starp lektoriem un dīleriem.”
Teritorijās, kurās ir visaugstākais atkarīgo iedzīvotāju skaits, var vērot sakarību ar izglītības līmeni, reliģiju un citiem aspektiem:
“Reliģija un kultūra ir cieši saistīta ar narkotiku lietošanu. Ja cilvēks ir ticīgs, tad viņš apzinās, ka lietot narkotikas ir slikti, jo Dievs nav mazais bērns un visu redz. Arī kultūra nosaka, ka šāda uzvedība un rīcība nav pieņemama. Degradētākas sabiedrības daļas visvairāk cieš no narkotisko vielu atkarības.”
Svarīgi atcerēties, ka narkotiskā viela ir arī alkohols. “Narkotiku iespaidā cilvēkam zūd kontrole pār prātu, apziņu un rīcību. Lai gan smēķēšana izraisa atkarību, tā neaptumšo cilvēka apziņas spējas, kā to dara alkohols.
Ne velti alkohola reibumā nedrīkst sēsties pie automašīnas stūres un vadīt to. Taču problēma ir, ka cilvēki par narkotiskām vielām uzskata tikai tās, kuras nav legāli pieejamas.”
Mūsdienās pastāv arī jauna veida atkarību izraisošās “vielas” – videospēles.
“Arvien vairāk bērnu izvēlas pavadīt laiku pie datora ekrāna, nevis svaigā gaisā kopā ar vienaudžiem. Tas ir tāpēc, ka videospēlē bērns sevi redz Dieva lomā, spējot pieņemt lēmumus un uz tiem paļauties. Taču realitātē viss nenotiek uzreiz un tā, kā iecerēts.”
Vienīgā un patiesā risinājuma šādām problēmām nepastāv. Katrs bērns ir citādāks un atšķirīgi uztver gan virtuālo, gan pastāvošo realitāti. Tomēr svarīgi par bērnu neaizmirst un iesaistīt to ikdienišķās aktivitātes. Tā mazināsies interese par datorspēlēm. Toties, ja vecāki atklāj, ka bērns ir nonācis narkotiku ietekmē, rīcības plāns ir citādāks: “Vecāki bieži vien pieļauj lielu kļūdu šādās situācijās, tie sāk dusmoties un audzināt bērnu. Tas veicina to, ka bērns dosies atpakaļ pie kompānijas vai dīlera, jo tur viņš netiek tiesāts un jūtas ērti.
Vecākiem nepieciešams mierīgā ceļā panākt to, ka bērns vēršas pēc palīdzības. Viņam jāsaskata vecāki kā glābiņš, nevis soģi. Taču tas nebūt nav vienkārši.”
Lai labāk izprastu to, kā rīkoties šādā situācijās, Marina ir arī ievietojusi anti-narkotikās lekcijas mājaslapā. Kā arī ir izdoti neskaitāmi CD ieraksti un bukleti. Lektore norāda, ka lekcijas var vadīt tikai relatīvi nelielām auditorijām, taču izglītot nepieciešams globāli. Tāpēc ieraksti ir veids, kā sasniegt plašāku auditoriju, kā arī tas ir garants tam, ka zināšanas saglabāsies un tiks nodotas nākamajām paaudzēm arī tad, kad Marina vairs neuzstāsies.
