Lasīšanas laiks: 3 min
30.aprīlī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku, tā saukto, ātro kredītu ierobežošanu, un par šo grozījumu atbalstīšanu balsoja 86 deputāti, bet pret šiem grozījumiem nebija neviens. Tā, kā likumprojektam pirms pieņemšanas ir jāiziet cauri 3 lasījumiem, tad mēs ar nepacietību gaidām trešo lasījumu, kurā tad arī noskaidrosies, vai šie grozījumi paliks spēkā, vai tomēr tie vēl tiks izmainīti.
Deputātiem ir iespēja līdz 7.maijam iesniegt priekšlikumus, par likumprojekta grozīšanu, un pēc tam notiks sēde, kur trešajā lasījumā tiks izskatīts šis priekšlikums, un tad arī mēs uzzināsim, vai tas tiks pieņemts. Visticamāk, ka likumprojektu Saeima atbalstīs, jo, ja jau otrajā lasījumā par to nebija neviena pret balss, tad, visticamāk, ka priekšlikums apmierina visus deputātus un tas ir pietiekoši ierobežojošs, lai mazinātu problēmas, kas cilvēkiem rodas, ar šiem īstermiņa ātrajiem kredītiem. Bet, kā tad šie grozījumi izmainīs nebanku sektora kreditēšanu, un kāda varētu būt aizdevēju rīcība, par to varam tikai spekulēt.
Visticamāk, ka vairs nebūs pieejami tādi pakalpojumi, kā pirmais kredīts bez maksas, kā arī cilvēki, kuriem ir bijušas problēmas ar aizdevumu atdošanu vairs šos kredītus nesaņems. Un tas, visticamāk, ka arī ir pareizi, bet kā būs ar tiem, kuriem ir radušies tiešām neparedzēti tēriņi un nav citas vietas, kur tik ātrā laikā saņemt naudu, ko šiem tēriņiem maksāt? Visticamāk, ka nebanku nozares lielu daļu pārņems bankas izsniedzot kredītkartes un patēriņa kredītus, bet bankā, piesakoties aizdevumam, tas noteikti netiek saņemts dažu minūšu laikā, bet parasti ir jāgaida pat vairākas darba dienas. Kā arī cilvēkiem jādodas uz bankas filiāli, lai saņemtu šo aizdevumu, kas ne vienmēr ir iespējams. Iespējams, ka arī nebanku sektorā aizdevumi kļūs daudz grūtāk iegūstami, un aizdevējiem būs ciešāk jāpārbauda debitoru kredītvēsture un maksātspēja. Protams, no vienas puses tas ir ļoti labi, jo tie, kuri nav spējīgi atmaksāt aizdevumus vairs tos nespēs saņemt, bet no otras puses, tiem, kam to tiešām vajadzēs, un, kas arī būtu spējīgi tos atmaksāt vairs neavarēs saņemt šo iespēju ātri saņemt naudu.
Lielākā daļa sabiedrības pamatā ir pret šiem nebanku kredītdevējiem, jo tie sniedz aizdevumus tiem, kuriem mēneša ienākumi nav tik lieli, un, tāpēc, cilvēki uzskata, ka kreditori viņus izmanto, bet neviens taču šos aizdevumus nespiež ņemt, un, ja jau katru gadu simtiem tūkstoši cilvēku izvēlas tādus pakalpojumus kā ātrie kredīti tad, noteikti, ka daļai no tiem tas patiešām palīdz. Un vēl jo vairāk, ja valdība ierobežos šos aizdevējus, tad citiem kredītu izsniedzējiem, kā, piemēram, bankām tiks veidota netaisna priekšrocība, kas noteikti tiks izmantota.
Šie grozījumi ir izpelnījušies ļoti lielu sabiedrības atbalstu un kritiku, bet pēc ziņu portālu virsrakstiem ir redzams, ka cilvēkiem šie grozījumi interesē un būs interesanti skatīties uz to, kā cilvēki reaģēs tad, kad vai nu šis likumprojekts tiks pieņemts, vai arī noraidīts, kas visticamāk nenotiks. Sabiedrībā un uzņēmēju aprindās radīsies iebildumi pret šiem grozījumiem jo, ja jau valdība sāk ierobežot vienu nozari, tad būtu jāķeras klāt arī citām pretrunīgi vērtētām nozarēm, kā, piemēram, azartspēļu, tabakas, alkohola un citām līdzīgām nozarēm, pretējā gadījumā, šīs nozares pelna pat vēl vairāk, kā šie nebanku kreditori, kas tika minēts, kā viens no pamatojumiem, kāpēc šī nebanku kredītdevēju nozare ir jāierobežo.
Kā redzam, tad ātro kredītu nozarē nekas nav mainījies.