Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 29.aprīlī, Vidzemes Augstskolā notika Latvijas Bankas (LB) Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieka Andra Strazda vieslekcija “Pasaules tautsaimniecības izaicinājumi un perspektīvas”.
Lektors iepazīstināja ar pasaules ekonomikas un lielāko pasaules valstu ekonomiku attīstības prognozēm, balstoties uz jaunāko Latvijas Bankas, Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citu ekspertu veikto analīzi, kā arī pastāstīja par aktuālajiem jautājumiem un būtiskākajiem riskiem ekonomikas attīstībai.
Globālo ekonomiku pašlaik būtiski ietekmē lielais energoresursu cenu kritums. Kā skaidroja A.Strazds, to izraisījis Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmums nesamazināt naftas ieguvi, lai noturētu cenas līdzšinējā līmenī. Pretēji prognozēm, OPEC valstis palielinājušas naftas ieguvi, lai, spītējot zemajām naftas cenām, tomēr nosargātu savu tirgus daļu. Tā kā naftas pašizmaksa arābu valstīs ir ļoti zema, tās var atļauties palielināt ieguvi, saglabājot nelielu peļņu. Lektors skaidroja, ka OPEC šādi rīkojas, lai cīnītos pret ASV pieaugošo ietekmi, kas kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju energoresursu tirgū līdz ar slānekļa naftas un gāzes ieguves attīstību. Pašlaik ASV vairs neimportē dabas gāzi, pilnībā nodrošinot savas vajadzības no iekšējiem resursiem.
Šajā “naftas karā” ir ieguvēji un zaudētāji, un starp tādiem ir arī mūsu lielākais Austrumu kaimiņš. Galvenais Krievijas ekonomikas krituma iemesls nav Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas, bet gan naftas cenu samazināšanās, jo apmēram trešdaļu Krievijas budžetu veido ieņēmumi no energoresursu tirdzniecības. Savukārt starp ieguvējiem ir tās valstis, kas tikai patērē energoresursus, tostarp lielākā daļa Eiropas valstu, izņemot Norvēģiju.
Kā skaidroja eksperts, augstākie ekonomikas izaugsmes rādītāji joprojām ir Āzijā, jo sevišķi Ķīnā un Indijā, kas pēdējos piecus gadus lielā mērā ir nodrošinājušas globālās ekonomikas izaugsmi. Tāpat izaugsme vērojama arī vairākās Āfrikas valstīs. Taču augsti attīstītajās valstīs izaugsmes tempi ir krietni pieticīgāki vai arī vērojama stagnācija. Piemēram, eirozonas valstu ekonomikas izaugsme pašlaik tiek prognozēta nedaudz virs 1%. Savukārt ASV pēc krīzes atkopties izdevies daudz ātrāk, nekā bija prognozēts. Tur prognozē mērenu ekonomikas izaugsmi ap 3%. ASV arī bezdarba līmenis ir divas reizes zemāks (5%) nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Eiropas ekonomikas atkopšanās pēc krīzes ir ļoti trausla. Pozitīvo ieguldījumu šajā ziņā sniedz zemās naftas cenas. Sava loma ir Eiropas Centrālās bankas politikai, samazinot bāzes procentus likmes gandrīz līdz 0. Šī ir pozitīva vēsts kredītņēmējiem, kuriem ir kredīti eiro valūtā ar mainīgo likmi, jo eiro bāzes likme kritums nozīmē arī mazākus ikmēneša kredītmaksājumus. ECB Padomes lēmums par procentu likmes samazināšanu un netradicionālu monetārās politikas instrumentu (kas tiek apzīmēti kā TLTRO, QE utml.) ieviešanu galvenokārt ir vērsts uz to, lai stimulētu uzņēmumu kreditēšanu. Taču bankas joprojām ir piesardzīgas kredītu izsniegšanā, bažījoties par uzņēmumu spēju tos atdot. Turklāt procentu likmes Eirozonas valstīs atšķiras. Piemēram, Vācijas komercbankas izsniedz kredītus par zemākiem procentiem, nekā Itālijas vai Spānijas bankas, kur biznesa vidē pastāv augstāks risks ieilgušās ekonomiskās recesijas dēļ.
