Lasīšanas laiks: 2 min
Aizvadītajās brīvdienās, it sevišķi sestdienā, bija silts, saulains un vējains laiks, un, lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta, tomēr tā tika dedzināta – reģistrēti 132 kūlas ugunsgrēki ar kopējo platību 161 hektārs. Kopumā Latvijā šogad reģistrēti jau 2231 kūlas ugunsgrēki, informē Viktorija Gribuste, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece.
Liela kūlas degšanas platība – 6,5 hektāri – reģistrēta arī Mazsalacas novada Ramatas pagastā.
VUGD norāda, ka kūlas dedzināšana apdraud ne tikai cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, bet arī nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Plaši ir izplatīts mīts, ka kūlas dedzināšana var būt kontrolēta. VUGD norāda, ka kūlas dedzināšanu nav iespējams kontrolēt – vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām u.t.t. Jo garāka būs zāle, jo lielākas liesmas izveidosies un līdz ar to būs nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
- atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
