Lasīšanas laiks: 3 min
Satversmes tiesa (ST) trešdien, 25.martā, atzina, ka lietā par par dabas resursu nodokļa piemērošanu mazajām hidroelektrostacijām ( HES) Satversmei atbilst normas, kas noteic pienākumu mazajām HES maksāt dabas resursu nodokli, informē aģentūra BNS.
ST trešdien spriedumā norādījusi, ka dabas resursu nodoklis ir uzskatāms par tā saucamo vides nodokli. Vides nodokļi nodrošina videi draudzīgu nodokļu maksātāju rīcību un likumdevējs noteicis pienākumu maksāt dabas resursu nodokli par ūdens kā sabiedrībai svarīga resursa izmantošanu saimnieciskajā darbībā.
“ST norādīja, ka apstrīdētās normas ir vērstas ne vien uz efektīvāku un atbildīgāku dabas resursu izmantošanu, bet arī uz ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā, un savukārt šie ienākumi var tikt izmantoti citastarp arī vides stāvokļa uzlabošanas pasākumu finansēšanai,”
skaidroja ST pārstāve Līna Kovalevska, piebilstot, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.
Tāpat ST atzinusi, ka labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajām normām, ir lielāks par personu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.
“ST atzina, ka mazās HES dod pienesumu valsts energoapgādē un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Sabiedrība papildus tam labumam, kas tiek gūts no elektroenerģijas ražošanas mazajās HES, gūst labumu no efektīvākas mazo HES darbības un tādējādi kopumā tiek veicināta sabiedrības labklājība. Sabiedrības ieguvums – iepretim atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumam – ir ne tikai efektīvāka mazo HES darbība, bet arī sabiedrības labklājības aizsardzībai izmantojami valsts budžeta līdzekļi,”
stāstīja L.Kovalevska. Tādējādi ST secinājusi, ka apstrīdētās normas atbilst samērīguma principam.
Lieta ST ierosināta pagājušā gada aprīlī. Tiesā tika apstrīdēta vairāku tiesību normu, kas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezglu uzstādītās jaudas nepārsniedz divus megavatus (MW), atbilstība Satversmes 105.pantam.
“Nodokļa apmērs ir 0,00853 eiro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Apstrīdētā Ministru kabineta noteikumu norma noteic kārtību, kādā nodokli aprēķina un maksā,”
iepriekš skaidrojusi L.Kovalevska.
Pēc viņas teiktā, apstrīdētās normas stājās spēkā 2014.gada janvārī, un līdz apstrīdēto normu pieņemšanai mazo HES īpašniekiem nebija pienākuma maksāt dabas resursu nodokli.
ST spriedumā atzina, ka dabas resursu nodokļa aprēķina principam ir saprātīgs izskaidrojums, kas pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem.
“ST citastarp ņēma vērā, ka gan konkrētais dabas resursu nodokļa objekts, gan caurplūdušā ūdens apjoma aprēķināšanas formula ir izraudzīti ar mērķi veicināt efektīvāku ūdens resursu izmantošanu. Tāpat tiesa atzina, ka ar dabas resursu nodokļa ieņēmumiem ir iespējams finansēt dažādus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kas vērsti uz sabiedrības labklājības aizsardzību, tostarp arī vides jomā,”
teikts spriedumā.
Ja ST konstatējusi, ka likumdevēja izraudzītajam nodokļa aprēķina principam ir saprātīgs izskaidrojums, kas pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, un likumdevējs ir apsvēris apstrīdēto normu alternatīvas, tad ST nav tiesīga noteikt, ka likumdevējam jāizvēlas citāda nodokļa likme, cits nodokļa aprēķina princips vai nodokļa aprēķināšanas formulā jāiekļauj citi elementi.
