Lasīšanas laiks: 2 min
Valmieras teātra LMT Mansarda zālē ceturtdien, 19.martā, pirmizrāde Ērika Vilsona lugai “Debesis ir mums”, ko iestudē Jānis Znotiņš, portālu “Valmieras Ziņas” informēja teātra pārstāve Lija Ozoliņa.
Luga balstīta šodienas Latvijas realitātē, tā tapusi, režisoram un ansamblim strādājot kopā ar lugas autoru pie skatuves varianta. Izrādes telpu veidojuši Jānis Znotiņš un Ričards Millers, kostīmu māksliniece ir Inga Apine, lomās darbojas aktieri Māra Mennika, Mārtiņš Upenieks, Aigars Vilims un Ingus Kniploks.
Lugas darbības fons ir šodienas Latvijas lauku situācija – zeme paliek atmatā vai tiek pārdota tiem, kas spēj vairāk maksāt. Cilvēki brauc prom, tie, kas paliek, cīnās par izdzīvošanu, jo mīl šo zemi.
Lugas galvenie varoņi, kā saka režisors Jānis Znotiņš, ir gudri un jūtīgi cilvēki, ko samalusi dzīve: Pauls (Aigars Vilims) un viņa skarbā, darba nomocītā meita Agnese (Māra Mennika), kas mēģina vilkt nomāto saimniecību, un Mareks (Mārtiņš Upenieks), faktiskais saimniecības mantinieks, kas ir ieradies no Anglijas, lai nokārtotu mantojuma lietas. Vai ir kāds spēks, kura varā būtu viņus atkal padarīt laimīgus? – uz šo jautājumu cenšas atbildēt izrādes veidotāji.
“Izrādē vēlamies atklāt šo cilvēku skaistāko dzīves brīdi,” pastāstīja izrādes režisors. “Mēs redzam meiteni, kas paslēpusi savu sievišķīgo dvēseli zem rupjības un izlikšanās maskas. Viņas tēvs savu jūtīgo sirdi ir paslēpis alkoholā, rupjībā un jokos. Savukārt saimniecības mantinieks ir apmaldījies savos sapņos par ideālo dzīvi. Kaimiņš (Ingus Kniploks) ir jaunbagātnieks, kas dzīvo pavisam citā pasaulē, kuras galvenā vērtība ir nauda. Taču, manuprāt, nav vērts stāstīt tikai par šo cilvēku redzamajām nepilnībām. Daudz svarīgāk ļaut ieraudzīt to gaišumu, kas joprojām ir katrā no viņiem, lai arī kā viņi mēģinātu to paslēpt no citiem un paši no sevis. Lugas varoņiem ir dota viena mēness apspīdēta nakts, lai uz brīdi būtu laimīgi. Jauniegūtā garīgā pieredze ir viņu bagātība.”
Izrāde tapusi, cieši sadarbojoties ansamblim un lugas autoram Ērikam Vilsonam. “Rezultātā ir tapušas gandrīz vai divas atsevišķas lugas: viena, kas ir vairāk mana, otra – kāda tā būs uz skatuves,” atzina dramaturgs. “Taču šāds darba veids ir ļoti saistošs, man bija ļoti patīkami strādāt ar jauno režisoru Jāni Znotiņu, un, lai arī pats vairs teātrī nespēlēju, šādās saskarsmes reizēs jūtu, ka nekas no pieredzētā un iemācītā nekur nepazūd. Visu kādreiz vēl var izmantot jaunā darbā”.
Tuvākās izrādes – 20. un 21. martā, 1., 18. un 19.aprīlī.
