Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijā satiksmes negadījumu skaits, kurā iesaistīti kājāmgājēji tumšajā diennakts laikā, ir liels. Aiz katra statistikas ieraksta ir apdraudēta veselība vai pat dzīvība, ko varēja glābt atstarotājs, informē SIA “VTU Valmiera”.
“Iekariet atstarotāju kokā un tumsā pa gabalu paspīdiniet ar kabatas lukturīti. Jūs redzēsiet, cik spoži iemirgojas šis pelēkais, neuzkrītošais materiāls,”
aicina SIA “VTU Valmiera” autobusa vadītājs Edgars Zaķis. Tumšajā diennakts laikā, nenēsājot atstarotāju, kājāmgājējs apdraud ne tikai savu, bet arī visu to cilvēku dzīvības, kuri atrodas transportlīdzeklī bremzēšanas brīdī, šoferim mēģinot izvairīties no sadursmes. Autobusa bremzēšanas ceļš ir puse no tā ātruma, attiecīgi pilsētā tas ir 25 metri, bet ārpus apdzīvotām vietām – pat 45 metri. Jo ātrāk šoferis pamana mirgojošu elementu, jo ātrāk var sākt bremzēt. Turklāt jāņem vērā, ka tuvās gaismas izgaismo 35-50 metrus, bet tālās – aptuveni 200-300 metru attālumā.
“Automobiļu gaismām, īpaši tuvajām, ir īpatnība, ka to stars palēnām slīd tuvāk asfaltam, tāpēc labi, ja atstarojošs elements ir arī pie gājēja kājas.”
Edgars norāda, ka, lai gan sievietes centīgāk nekā vīrieši izmanto atstarotājus, tomēr nereti tos, pie somas piekarinātus, sievietes pašas netīši aizsedz, tos daļēji pārklāj apģērbs vai iepirkumu maisiņš.
Cilvēki atstarojošās vestes nevalkā dažādu iemeslu dēļ, rādot negatīvu piemēru arī bērniem, tomēr veste nav vienīgais variants. Otrs ir apģērbā iestrādāti atstarojoši elementi.
“Esmu redzējis atstarojoša auduma brošas, figūriņas, pat dziju, kas dienas gaismā izskatās pavisam ikdienišķi. Jāatceras – jo brīvāks no dažādu citu materiālu pārklājumiem ir atstarotājs, jo tas ir labāks. Ļoti labs variants ir iešūt atstarojošo lentu bikšu staru ārmalās augstumā starp potīti un ceļgalu.”
Šādi apģērbā iestrādāti elementi būtu vairāk piemēroti arī pusaudžiem un visiem citiem, kuri nevēlas, lai spilgtās krāsas izceltos dienasgaismā. Savukārt skolās autobusa vadītājs iesaka rīkot dažādus konkursus gan par visskaistākajiem pašu darinātajiem atstarotājiem, gan visveiksmīgāk apģērbā iestrādātajiem.
Pērnā gada rudenī spēkā stājās izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas nosaka, ka diennakts tumšajā laikā, pārvietojoties ārpus apdzīvotām vietām, gājējiem jāvalkā atstarojošas vestes vai apģērbs ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
“Ja likuma norma ir ieviesta, tā jāpilda. Gājēji paļaujas uz to, ka šoferis nesēdīsies pie stūres alkohola reibumā. Arī transportlīdzekļa vadītājam vajadzētu būt drošības sajūtai, ka cilvēks tumsā būs redzams.”
Gājēji aicināti ārpus apdzīvotām vietām pārvietoties pa ceļa nomali, nevis braucamo daļu.
“Ļoti liels apdraudējums ir mūzikas atskaņošanas austiņas, kā arī kapuce. Tas ir kā zirgam klapes, jo gājējs ne redz, ne dzird no aizmugures vai sāniem tuvojošos transportlīdzekli. Arī šoferiem redzamība samazinās, ja tumsā pretī spīd cita automobiļa gaismas lukturi vai notiek apdzīšanas manevrs.”
Edgars iesaka, ka saplūšana ar apkārtni vai maskēšanās kājāmgājējiem nav ieteicama. Ir bijuši gadījumi, ka tiek pamanīts vien gaišs iepirkuma maisiņš, bet ne pats tā nesējs.
“Daba saka priekšā, kā jārīkojas. Piemēram, pamanot lapsenes dzeltenās svītras, mēs esam brīdināti, ka no tās jācenšas izvairīties.”
Ļoti efektīvas ir mirgojošās diodes, tomēr jāņem vērā, ka tām jāizgaismo ne tikai priekšā esošais ceļš, bet jābūt novietotām arī gājēja mugurpusē. Tas pats attiecas arī uz lukturīšiem.
“Ja luktura gaisma vērsta uz priekšu, no aizmugures braucošajam tā pamanāma vien kā uz ceļa nomesta balta papīra lapa, tādējādi arī attālums ir nepietiekams, lai nobremzētu.”
Ja transportlīdzeklis tuvojas no aizmugures, ar lukturīti gājējam jāizgaismo ceļš aiz sevis.
“Atstarojoša veste un apģērbs, kurā iestrādāti atstarojoši elementi, nedarbojas tikai divos gadījumos – ja tie kaut kādā veidā ir aizsegti un ja tie ir glīti salocīti somā vai mājās skapī.”
