Lasīšanas laiks: 2 min
Parlaments ceturtdien, 26.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja Brīvprātīgā darba likumu, kas tostarp paredz noteikt stingru aizliegumu komersantiem veikt brīvprātīgo darbu, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Brīvprātīgo darbu būs aizliegts organizēt komersantam, kā arī komersanta labā. Labklājības ministrija uzskata, ka tas likumā ir strikti jāpasaka, jo brīvprātīgos nedrīkstētu nodarbināt ar mērķi gūt peļņu.
Īpašus brīvprātīgā darba veicēju atlases kritērijus, iesaistes un apmācību nosacījumus, kas saistīti ar veicamā brīvprātīgā darba specifiku, varēs noteikt citos likumos.
Iepriekš atbalstīti ierosinājumi, ka brīvprātīgo darbu nevarēs organizēt, lai gūtu peļņu, kā arī šā darba veicējus nevarēs iesaistīt reliģiskajā vai politiskajā darbībā un ar tiem nevarēs aizstāt nodarbinātos. Brīvprātīgo darbu drīkstēs veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 15 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumisko pārstāvju rakstveida atļauju.
Izmaiņas paredz, ka brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un politiskās partijas. Brīvprātīgo darbu nebūs tiesīgas organizēt reliģiskās organizācijas.
Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas, pusēm vienojoties par veicamā darba apmēru, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām. Atsevišķos gadījumos būs jānoslēdz rakstveida līgums, piemēram, ja to pieprasa viena puse vai arī ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu.
Brīvprātīgā darba veicējs tiesiskās attiecības varēs izbeigt nekavējoties, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu tiks atzīts katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt brīvprātīgo darbu. Līgums par brīvprātīgo darbu rakstveidā būs jāslēdz arī tādos gadījumos, ja brīvprātīgajā darbā tiks iesaistīti nepilngadīgie.
Likumprojekta mērķis ir sekmēt brīvprātīgā darba veikšanu un sabiedrības līdzdalību sociālo, politisko, ekonomikas, veselības, izglītības, kultūras, sporta, sabiedrības integrācijas un citu sabiedriski derīgu procesu veicināšanā.
