Lasīšanas laiks: 2 min
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādās priekšlikumus efektīvākam reģionālās pārvaldes modelim, kas varētu stāties spēkā no 2021.gada, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Atbilstoši valdības rīcības plānam, VARAM divu gadu laikā jāsniedz izvērtējums par plānošanas reģioniem, to lomu un nākotnes iespējām, kā arī jāsagatavo priekšlikums par to, kā labāk organizēt valsts un pašvaldību sadarbību reģionālā līmenī.
Gerhards pavēstīja, ka varētu izveidot deviņus valsts un pašvaldību sadarbības reģionus, bet tas esot vēl diskusijas līmenī.
“Mūsu mērķis ir izvērtēt, kādas funkcijas valsts būtu gatava reģionalizēt. Ir problēmas civilajā aizsardzībā, valsts un pašvaldību sadarbībā kārtības un drošības nodrošināšanā, būvniecības sistēmās, slimnīcās un citās. No valsts puses domājam, kā reģionalizēt,” skaidroja Gerhards, vienlaikus uzsverot, ka galvenais ir nevis ātra rīcība, bet saskaņa visu iesaistīto pušu starpā.
Ministrs norādīja, ka, ņemot vērā finanšu plānojumu, līdz 2021.gadam nevajadzētu būt lielā izmaiņām, taču, lai pašvaldībām, valstij un iedzīvotājiem būtu skaidrība, kāda būs reģionālā attīstība, vajadzētu sākt diskutēt par labāku pārvaldes modeli.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka būtu jādomā par finanšu izlīdzināšanu un nodrošināšanu.
“Jādomā par finanšu nodrošināšanu, vai nav jāpārvērtē finanšu bāze. Ja četras lielākās pilsētas – Liepāja, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils – ir visnabadzīgākās, tad jau kaut kas pašā saknē ir nepareizi,” pauda Gerhards.
Komentējot iespējamo sadarbības reģionu izveidi, deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka strādājot pie šī jautājuma būtu jādomā ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arīdzan kultūrvēsturiskā.
“Man gribētos, ka tā diskusija ietver ne tikai uzņēmējus, bet arī katram apriņķim, katrai vienībai nāk līdzi kultūrvēsturiskā loģika un jēga,” piebilda Kursīte-Pakule.
