Lasīšanas laiks: 4 min
Vaidavietis Renārs Veličko ir jaunās paaudzes mūziķis, kas neiegrožo sevi kādā noteiktā žanrā. Jau kopš skolas gadiem viņš muzicē dažādās muzikālās apvienībās, kā arī rada savas dziesmas. 17.janvārī Valmierā, kafejnīcā “Aurora” notika Renāra Veličko autordziesmu vakars.
Kā sāki nodarboties ar mūziku?
Kopš agras bērnības man ir bijusi interese par mūziku. Sāku dziedāt jau bērnudārzā, pēc tam Vaidavas pamatskolas korī un Didža Rijnieka vadītajā ansamblī “Didža dadži”. Paaugoties, apmēram 8. vai 9.klasē, radās ideja ar klasesbiedriem izveidot pirmo grupu.
Vai ir kāds cilvēks vai cilvēki, kas raisīja interesi par mūziku?
Man grūti nosaukt kādu konkrētu cilvēku. Tēvam patika klausīties mūziku, taču tā nebija kāda noteikta grupa vai mūzikas stils. Mājās allaž skanēja tā laika populārā mūzika, ko atskaņoja pa radio. Arī man vienmēr ir paticis klausīties dažādu mūziku – gan popmūziku, gan klasiku. Mūzikas skolā bērnībā es neesmu gājis. Pašmācības ceļā apguvu ģitārspēli. Mūzikas teoriju mācījos tikai vidusskolas beigās, kad apmeklēju solfedžo un klavierspēles privātstundas.
Kādās grupās esi spēlējis?
Pēc pamatskolas absolvēšanas izveidojās grupa “Emfāze”. Pirms trim gadiem kopā ar domubiedriem izveidoju grupu “Rudolf & Red Nosers”. Aktīvi koncertējām un taisījām kopā dažādus humoristiskus video. Pirms gada iesaistījos grupā “Ballīšu orķestris”, ar kuru spēlējam kāzās, jubilejās un dažādos citos saviesīgos pasākumos. Mazliet darbojos grupā “Kasetes”. Pēc dalības 2005.gada Skolēnu Dziesmu svētkos sekoja posms, kad mani vairāk ieinteresēja kormūzika. Apguvu mūzikas skolotāja arodu un sāku darboties ar koriem, un vēl joprojām to daru.
Projekti, kuros darbojies, ir visai dažādi stila ziņā. Kurš no tiem ir vistuvākais?
“Emfāzē” pārsvarā spēlējām rokmūziku, savukārt “Ballīšu orķestris” atskaņo dažādu žanru deju mūziku saviesīgiem pasākumiem. Darba pienākumi vairāk ir saistīti ar kormūziku. Projekti muzikālā stila ziņā ir dažādi, bet tas man netraucē tajos darboties paralēli. Laikam vistuvākā mūzika man ir tā, ko es pats rakstu un varu atskaņot.
Vai bieži rīko autorkoncertus?
“Cafe Aurora” bija mans pirmais autordziesmu vakars. Iepriekš esmu ar dažām dziesmām uzstājies Dzejas dienās. Šo dziesmu tekstu autors ir kāds talantīgs puisis, kas ikdienā strādā būvniecībā, bet brīvajā laikā raksta lielisku dzeju. Man tā iepatikās, tādēļ piekritu uzrakstīt vairākas dziesmas ar viņa dzejoļiem. Vēl ir tapušas arī vairākas dziesmas ar dzejnieka Jāņa Anmaņa vārdiem. Esmu vairākkārt uzstājies ar šīm dziesmām dažādas publikas priekšā. Taču autorvakarā atskaņoju savas dziesmas, kas tapušas vairāku gadu laikā. Vienkārši gribēju tās nospēlēt draugiem, radiem un citiem interesentiem.
Kur vēl iespējams dzirdēt Tavu mūziku?
Viena no manām dziesmām ir skanējusi arī Latvijas radio. Tas gan nebija mans nopelns. DJ Uga vienu no maniem ierakstiem, ko veicām pie viņa studijā, bija aizsūtījis uz radio. Pamatā manas dziesmas ir var dzirdēt koncertos. “Rudolf & Red Nosers” pagājušā vasarā bija koncerti kopā ar vienu dāņu grupu Rīgā un Valmierā. Esam arī izveidojuši vairākus videoklipus, kas ir redzami “YouTube”.
Vai esi plānojis ierakstīt savas dziesmas un izdot tās taustāmā vai elektroniskā formātā?
Nezinu, vai izdosies taustāmā veidā, bet elektroniskā formātā noteikti vajadzētu izdot, jo ir sakrājušās ir diezgan daudz dziesmas. Gribu saglabāt kaut ko paliekošu.
Kāpēc Tavas dziesmas pamatā ir angļu valodā?
Rakstot dziesmu, galvā skan tēma. Vai nu tā skan latviski, vai angliski. Ja tā skan angliski, tad labāk to arī tā atstāt, nevis mākslīgi pārveidot latviski. Latviešu valodā ir grūtāk rakstīt, jo ir lielāka atbildība, izvēloties vārdus. Vienkāršas lietas ir jāmāk pateikt mazliet gudrāk.
Kas top pirmais – mūzika vai vārdi?
Parasti mūzika ir pirmā. Spēlējot ģitāru vai klavieres, tiek atrasta akordu secība, kas iesēžas atmiņā un to var dungot pie sevis.
Vai šogad vairāk darba kormūzikas jomā, tuvojoties Skolēnu Dziesmu svētkiem?
Šis ir saspringts gads, jo darba ir vairāk. Taču svētku programmu apgūstam jau otro gadu. Darbs ir laikietilpīgs un pamatīgs. Aprīlī būs koru skates, kad žūrija novērtēs mūsu pūles. Mēs ceram uz labiem rezultātiem, taču pamatuzstādījums ir piedalīties svētkos, aizvest bērnus un parādīt, ka tas ir kaut kas foršs.
Vai ir kādreiz bijusi doma apvienot roku un kormūziku?
Par to esmu domājis. Tas varētu būt interesanti. Būs kādreiz jāpamēģina. Tas gan ir tāds apjomīgāks projekts, kas saistīts ne tikai ar radošām, bet arī tehniskām niansēm – jāizdomā, kā to visu salikt kopā un koncertā atskaņot.
Renars from Oskars Briedis on Vimeo.
