Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras pilsētas pašvaldība ir sākusi sarunas ar Beverīnas novadu par Vidzemes industriālā parka izveidi, kā arī iespējamo administratīvo robežu maiņu, iekļaujot Valmieras pilsētā 118 ha lielu Beverīnas novada teritoriju.
Šī teritorija ir paredzēta industriālā parka izveidei un jau esošās industriālās zonas paplašināšanai, jaunu ražotņu un darba vietu radīšanai visā reģionā. Tā ir ilgtermiņa attīstības iecere, kuras rezultātus redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem.
Industriālais parks pilnībā varētu tikt pabeigts 10 gadu laikā.
Tomēr gribu uzsvērt, ka industriālā parka izveide ir iespēja, kuru nedrīkst palaist vējā, ļaujoties iedzīvotājus maldinošiem paziņojumiem vai mērķtiecīgai idejas sabotāžai, aiz kuras, iespējams, slēpjas personīga ieinteresētība. Līdz 9.februārim Beverīnas novadā norit industriālā parka ieceres publiskās apspriešanas process, kam sekos deputātu balsojums.
Gan Valmieras pilsētai, gan Beverīnas novadam industriālā parka izveide nozīmē pārmaiņas. Bieži vien cilvēki baidās no pārmaiņām, labāk turoties pie vecā, kas diemžēl nenesīs vēlamo rezultātu. Es esmu pārliecināts, ka ražošanas attīstība ir pareizs solis pilsētai un novadam, uzņēmējdarbības augšupejai un mūsu iedzīvotāju labklājībai.
Vidzemes industriālajā parkā, teritorijā starp apvedceļiem Cēsu un Smiltenes virzienā, paredzēts izveidot vairākas ražotnes, visupirms atbalstot vietējos ražotājus un izejmateriālu piegādātājus, un radot vairāk nekā 200 jaunas darba vietas, kas mums ir ļoti nepieciešamas.
Beverīnas novadā, pēc Valsts nodarbinātības aģentūras sniegtās informācijas, decembrī trūka aptuveni 100 darba vietas, arī Valmieras pilsētā bezdarba līmenis svārstās no 6,5% – 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka mums ir aktīvi jārīkojas, lai iedzīvotāji varētu nodrošināt savas ģimenes, atrast darbu tuvējā apkaimē, lai Valmieras tehnikuma, Vidzemes Augstskolas sagatavotajiem speciālistiem būtu iespēja atrast darbu, bet darba tirgū – atbilstošs kvalificētu darbinieku pieprasījums un piedāvājums. Ir jārīkojas, lai mēs varētu piedāvāt darbavietas tiem Valmieras un novadu iedzīvotājiem, kas šobrīd strādā ārvalstīs, bet labprāt atgrieztos mājās.
Līdz ar industriālā parka izveidi, mēs lietderīgāk izmantotu to, ko sauc par teritoriālo kapitālu.
Valmieras gadījumā tas ir ģeogrāfiskais novietojums – Igaunijas, Krievijas robežu tuvums, ērtā satiksme ar Rīgu, infrastruktūra, ceļu tīklojums un dzelzceļš, dabas resursi, zināšanas un kvalificēts darbaspēks.
Tāpat arī tehnoloģiskās un pētniecības iespējas, kā arī pašvaldības sniegtais atbalsts uzņēmējdarbībai. Šis projekts ļaus mums piesaistīt arī papildu investīcijas, kas radīs pozitīvu ietekmi uz blakus nozaru un pakalpojumu sfēras attīstību. Mēs kļūsim pievilcīgāks reģions tiem, kas meklēs vietu uzņēmējdarbībai vai ražotņu izvietošanai, kas izvērtēs dzīvojamā fonda vai viesnīcu celšanu šeit.
Valmieras pilsētas pašvaldībai lielākā teritorija ražošanas attīstībai ir aptuveni 8 ha platībā, kas ir krietni par maz nopietnu ražotņu izvietošanai un investoru piesaistei.
Tāpēc šobrīd industriālajam parkam izvēlētā vieta ir vislabākā, ņemot vērā teritorijas platību, iespējas izbūvēt visas nepieciešamās inženiertehniskās komunikācijas, pievadus, jau esošo dzelzceļa infrastruktūru un ceļu tīklu.
Vidzemes industriālā parka izveidē, lai sagatavotu vietu ražošanai, Valmieras pilsētas pašvaldībai būs jāiegulda līdzekļi aptuveni 15 miljonu eiro apmērā. Tās ir lielas investīcijas un milzu atbildība. Pašvaldība centīsies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, kas paredzēti uzņēmējdarbībai un izaugsmei, kā arī tie būs ieguldījumi no pašvaldības budžeta un investoru puses. Lai saņemtu ES atbalstu, būs jāiesniedz jau konkrēts līgums ar investoriem un jāsasniedz noteikti darbības rezultāti, tādējādi bažas, ka teritorijā nenotiks attīstība, ir liekas.
Vienlaikus industriālajam parkam izvēlētā vieta ir meža teritorija, tāpēc vides jautājumiem pievērsta īpaša uzmanība. Valmieras pilsētas pašvaldība vienmēr ir iestājusies par zaļu un tīru vidi iedzīvotājiem, kā arī vides vērtības respektējošu ražošanu. Industriālā parka izveidei nāksies veikt atmežošanu aptuveni 50 – 55 ha platībā, lai gan, ja arī netiktu īstenots Vidzemes industriālā parka projekts, atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, līdz 2018.gadam lielākajā daļā industriālā parka teritorijas būtu veikta kailcirte pēc vecuma. Tomēr jau tagad mēs esam domājuši, kā mazināt iespējamo ietekmi uz vidi.
Plānots, ka tiks saglabāts dabiskais meža biotops un vērtīgās mežaudzes noteiktos nogabalos, atstātas platas mežu joslas gar ceļiem un veidotas apzaļumošanas zonas, kā arī īstenota kompensējamā meža ieaudzēšana līdzvērtīgā platībā,
sadarbībā ar Beverīnas novadu. Jāpiebilst, ka 110 gadus vecai priežu audzei ir 3 – 4 mazāka spēja absorbēt CO2 no atmosfēras nekā jaunaudzei augšanas laikā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtījuma starptautiska kompānija SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādā ietekmes uz vidi novērtējumu, bet Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AC Konsultācijas” arī industriālā parka sākotnējo sociāli – ekonomisko pamatojumu.
Pašvaldībām ar likumu ir noteikts pienākums rūpēties par saimniecisko darbību administratīvajā teritorijā un bezdarba mazināšanu, tāpēc es iestājos par attīstību, atbildīgu un videi draudzīgu ražošanu.
Aicinu arī Beverīnas novada deputātus atbalstīt industriālā parka izveidi un saku paldies par dialogu, kas mums ir izveidojies.
Tehnoloģijas ir mainījušās un ražotāji labprātīgi īsteno maz piesārņojošu un resursu efektīvu ražošanu, cenšoties izmantot atjaunojamos energoresursus, ieviešot stingru vides pārvaldības politiku un sertificējot ražošanas procesus atbilstoši starptautiskiem kvalitātes standartiem. Mūsdienu uzņēmēji rūpējas par vidi, kurā dzīvo viņu darbinieki, draugi un ģimenes.
