Lasīšanas laiks: 2 min
Sestdien, 17.janvārī, Valmieras Kultūras centrā tika atklāta Valtera Šmita gleznu izstāde. Pasākumā piedalījās arī mākslinieka ģimene, kurai radoša darbošanās nav sveša. Kopā ar vectēva gleznām izstādē apskatāmi arī daži mazbērnu Eduarda, Martas un Paulas darbi. Tuva mākslas pasaulei ir visa izstādes darbu autora ģimene.
V.Šmita meita Amanda portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja, ka, lai gan krāsām mākslinieks bijis pietuvināts jau kopš bērnības, profesionālajai gleznošanai pievērsies pusmūža vecumā.
“Esmu lepna, ka man ir tik drosmīgs tētis, kurš pēc ne tik priecīgiem dzīves mirkļiem ir spējis atgūties un radīt kaut ko tik skaistu. Šī izstāde raisa možu un siltu sajūtu, kas uzmundrina un dod prieku.”
Izstādē apskatāma arī mazdēla Eduarda, kurš mākslu profesionāli apguvis Nīderlandē, veidotā kustīgā glezna ar mūzikas elementiem. Jaunais mākslinieks par vectēva darbiem stāsta, ka interesanti analizēt izvēlēto krāsu paleti un darbu noskaņu.
“Īpaša vectēva darbos ir viņa spēja kombinēt dažādu žanru pazīmes, viņam ir skaidra vīzija un tematika. Krāsu un formu ziņā ir aptverts plašs spektrs. Savukārt dzīves pieredze veido gleznās attēloto stāstījumu.”
V.Šmits pakavējās pie katras izstādē redzamās gleznas, stāstot, kas iedvesmojis to radīt. Krāsās un tēlos ietērpts gan veltījums tuvam draugam, gan politiskie notikumi, gan skatījums par dažādām dzīves norisēm. Ar izvēlētajiem toņiem un gleznošanas manieri atainota noskaņa, kuru interpretācija atstāta skatītāja ziņā.
Viens no darbiem ir mazmeitas Martas zīmējums, ko V.Šmits pirms vairākiem gadiem atradis un nolēmis iemūžināt gleznā. Tagad Marta, topošā māksliniece, jau ir izaugusi un vectēva izstādi papildina ar pašas darbiem.
V.Šmits stāsta, ka krāsas skaistums to piesaistījis jau bērnībā. Atmiņā palikusi aina – puiši pagalmā ar eļļas krāsām uz šķūņa sienas uzzīmējuši mērķi šautriņu mešanai, kas mākslinieku ieinteresējis vairāk par pašu spēli. Arī profesionālajā dzīvē liela nozīme bijusi krāsai – V.Šmits strādājis Restaurācijas pārvaldē Rīgā.
“Par katru gleznu varu pastāstīt, kas tajā domāts, kādas sajūtas bija gleznojot. Ir dienas, kad aizeju uz darbnīcu, nosēžu visu dienu, bet audekls paliek tukšs. Iedvesmu daudz rodu dabā, idejas rosina arī dažādi notikumi,”
stāsta V.Šmits.
Izstāde Valmieras Kultūras centrā apskatāma līdz 5.februārim.
