Lasīšanas laiks: 6 min
Lauksaimnieku ikdienā netrūkst informācijas par ražību, izmaksām, lauku apsaimniekošanu un saražotās produkcijas kvalitāti. Taču bieži šie dati glabājas dažādās tabulās, dokumentos vai pierakstos, apgrūtinot to pārskatīšanu un izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Digitālie risinājumi piedāvā iespēju šo informāciju apvienot, samazināt administratīvo darbu un efektīvāk plānot saimniecības attīstību. Vienlaikus rodas jautājums, kā izvēlēties piemērotākos rīkus un panākt, lai digitalizācija patiešām atvieglotu darbu, nevis radītu papildu pienākumus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Riekstiņa.
Par šiem jautājumiem 30. oktobrī Valmierā, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS telpās, diskutēja lauksaimnieki un nozares eksperti Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā pasākumā “Digitālā lauksaimniecība Vidzemē: dati un digitalizācija gudrākai saimniekošanai”. Diskusijās tika aplūkota datu nozīme saimniecību vadībā, digitālo rīku praktiskās iespējas, kooperatīvu pieredze un valsts pārvaldes digitalizācijas attīstība.
Lai pieņemtu pamatotus lēmumus, dati vispirms jāuzkrāj
Lauksaimniecībā lēmumi bieži balstās ilggadējā pieredzē un intuīcijā. Saimnieks pārzina savus laukus, zina, kurās platībās parasti iegūst labāku ražu un kuri darbi prasa lielākos ieguldījumus. Tomēr priekšstats par saimniecības rezultātiem ne vienmēr sakrīt ar faktiskajiem rādītājiem.
Kā skaidroja uzņēmējdarbības mentore Terēze Riekstiņa, datu analīzes sākumpunkts ir konkrēts jautājums, uz kuru saimniecība vēlas rast atbildi. Piemēram, kura audzētā kultūra ir ekonomiski izdevīgākā, kā mainījusies pašizmaksa vai kurā laukā ieguldījumi atmaksājas vislabāk. Tikai pēc tam iespējams noteikt, kāda informācija nepieciešama un kā to analizēt.
Laba raža pati par sevi vēl nenozīmē lielāko peļņu, ja tās iegūšanai bijušas ievērojamas izmaksas. Tāpēc svarīgi vērtēt ne vien saražoto daudzumu, bet arī ieguldītos resursus. Turklāt šāda pieeja ir nozīmīga jebkura lieluma saimniecībai. Mazajiem ražotājiem bieži vērtīgāk ir salīdzināt savus rezultātus vairāku sezonu griezumā, nevis mēroties ar lieliem uzņēmumiem.
Diskusijā lauksaimnieki aktualizēja nepieciešamību pēc operatīvās pašizmaksas aprēķiniem, kas ļautu konkrētā brīdī novērtēt atsevišķa lauka vai kultūrauga izmaksas. Šāda informācija palīdzētu izvērtēt turpmākos ieguldījumus un pieņemt ekonomiski pamatotākus lēmumus.
Tomēr, lai šādus aprēķinus vispār varētu veikt, nepieciešama regulāra datu uzskaite. Cilvēka atmiņa mēdz piešķirt lielāku nozīmi nesenajiem vai emocionāli spilgtākajiem notikumiem, tādēļ tikai uz atmiņām balstīts vērtējums var būt maldinošs. Sistemātiski uzkrāti dati ļauj paskatīties uz saimniecības attīstību ilgākā laikposmā, pamanīt likumsakarības un izdarīt pierādījumos balstītus secinājumus.
Digitālie rīki palīdz apvienot saimniecības datus
Datu uzkrāšana ir pirmais solis, taču tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai informācija būtu viegli pārskatāma un izmantojama dažādiem uzdevumiem. Lauksaimniecībā pieejami vairāki digitālie risinājumi, kas palīdz pārvaldīt lauku vēsturi, plānot darbus, sekot līdzi resursu izlietojumam un sagatavot nepieciešamos pārskatus.
Kā viens no praktiskajiem piemēriem pasākumā tika aplūkota Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) digitālā platforma “Mans Lauks”. Tās iespējas demonstrēja LLKC augkopības eksperte un praktizējoša bioloģiskā lauksaimniece Ilze Andersone.
Digitālo sistēmu būtiska priekšrocība ir iespēja vienreiz ievadītu informāciju izmantot vairākos procesos. Piemēram, datus par saimniecības laukiem un platībām iespējams pārņemt no Lauku atbalsta dienesta (LAD) sistēmām, savukārt uzkrātā lauku vēsture palīdz plānot augu maiņu un izvērtēt iepriekšējo sezonu rezultātus.
Plānojot mēslošanu, iespējams izmantot augsnes analīžu rezultātus, informāciju par priekšaugiem un sagaidāmo ražību. Digitālie aprēķini palīdz novērtēt nepieciešamo slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu, bet sasaistē ar noliktavas uzskaiti var noteikt, cik daudz mēslošanas līdzekļu vēl jāiegādājas.
Līdzīgi ieguvumi rodas, reģistrējot lauka darbus un saražoto produkciju. Ja ražas novākšanas dati automātiski nonāk noliktavas uzskaitē, tie nav atkārtoti jāpārraksta. Savukārt regulāri uzkrāta informācija ļauj ātrāk sagatavot atskaites un pārskatus.
Tas ir īpaši nozīmīgi bioloģiskajām saimniecībām, kur nepieciešama detalizēta ražošanas uzskaite. Digitālās sistēmas var palīdzēt sagatavot pārskatus par saražoto un realizēto produkciju, kā arī plānot lopbarības nodrošinājumu un aprēķināt kūtsmēslu barības elementu daudzumu.
Vienlaikus sistēmu savietojamība vēl nav pilnīga. Atsevišķi dati joprojām jāievada manuāli, un daļa funkciju atrodas izstrādes stadijā. Tas parāda, ka digitalizācijas attīstībā būtiska ir ne vien jaunu rīku radīšana, bet arī jau esošo sistēmu savstarpēja sasaiste, lai samazinātu informācijas dublēšanos.
Efektīvāka informācijas aprite ietaupa laiku ražas sezonā
Digitālo risinājumu ieguvumi neaprobežojas ar atsevišķas saimniecības darbu. Tie var būtiski uzlabot arī sadarbību starp lauksaimniekiem, kooperatīviem un citiem nozares dalībniekiem.
Šādu piemēru sniedza VAKS graudu iepirkumu speciāliste Dace Čāmāne, iepazīstinot ar kooperatīva pieredzi ražas pieņemšanas procesa digitalizācijā.
Aktīvajā ražas novākšanas sezonā laiks ir īpaši vērtīgs resurss. Lai uzlabotu kravu pieņemšanu un informācijas apmaiņu ar biedriem, VAKS izstrādāja mobilo lietotni, kas ļauj pieteikt graudu piegādes un operatīvi saņemt informāciju par nodotās produkcijas kvalitāti.
Saimnieks savā telefonā var pārskatīt graudu mitrumu, tīrību un citus kvalitātes rādītājus, arī tad, ja kravas uz elevatoru nogādā vairāki šoferi. Tas ļauj ātrāk reaģēt uz situāciju, piemēram, izvērtēt kombaina regulējumu vai turpināt kulšanu citā laukā.
Lietotnes ieviešana sākotnēji sastapās ar ieradumu maiņas izaicinājumiem. Tāpēc VAKS jauno sistēmu vispirms izmēģināja Valmieras filiālē, kur darbinieki palīdzēja lietotājiem apgūt jauno kārtību un identificēja nepieciešamos uzlabojumus. Tikai nākamajā sezonā risinājums tika ieviests pārējās filiālēs.
Pakāpeniskā pieeja ļāva pielāgot sistēmu reālajām vajadzībām. Rezultātā digitalizētais kravu pieņemšanas process palīdz ietaupīt gan kooperatīva darbinieku, gan lauksaimnieku laiku, kas intensīvajā sezonā ir īpaši būtiski.
Laika gaitā lietotne papildināta ar agronomu konsultācijām, lauku apsekojumu informāciju un aktuālajiem paziņojumiem. Vienlaikus tās attīstībā jārēķinās ar interneta pārklājuma problēmām, sistēmas uzturēšanas izmaksām un kiberdrošības prasībām.
Digitalizācija samazina arī administratīvo slogu
Līdzīgas pārmaiņas notiek valsts pārvaldē, kur arvien vairāk pakalpojumu un informācijas apmaiņas procesu tiek nodrošināti elektroniski.
Kā skaidroja LAD pārstāvis Indulis Āboliņš, kopš 2016. gada platību maksājumu pieteikumi jāiesniedz elektroniski. Tas ļāvis samazināt kļūdu skaitu un paātrināt dokumentu apstrādi. Piemēram, jau lauka iezīmēšanas laikā iespējams konstatēt platību pārklāšanos ar cita lauksaimnieka deklarēto teritoriju.
Būtisks ieguvums ir arī valsts iestāžu savstarpēja datu apmaiņa. Ja nepieciešamā informācija jau atrodas kādas iestādes rīcībā, mērķis ir to iegūt elektroniski, neprasot lauksaimniekam atkārtoti iesniegt tos pašus dokumentus.
Tomēr līdz ar digitālo iespēju paplašināšanos pieaug prasības sistēmu lietojamībai. Risinājumam, kas izstrādātājam šķiet vienkāršs, jābūt saprotamam arī cilvēkam, kurš to izmanto ikdienas darbā uz lauka.
Diskusijās tika aktualizēta arī mākslīgā intelekta izmantošana, piemēram, atbalsta maksājumu prognozēšanā. Dalībnieku pieredze parādīja, ka dažādi rīki var sniegt atšķirīgus aprēķinus, tādēļ finanšu lēmumos svarīgi izmantot pārbaudītus datus un oficiālos informācijas avotus.
Digitālā pārvaldība kļūst par saimniekošanas ikdienu
Pasākumā aplūkotie piemēri parādīja, ka datu uzkrāšana, digitalizācija un pārvaldība kļūst par arvien nozīmīgāku lauksaimniecības ikdienas sastāvdaļu. Saimniecībām digitālie rīki palīdz precīzāk plānot ražošanu un izmaksas, kooperatīviem efektīvāk organizēt sadarbību ar biedriem, bet valsts pārvaldei samazināt administratīvo slogu.
Lai gan joprojām pastāv izaicinājumi, kas saistīti ar digitālajām prasmēm, lietotāju ieradumiem, interneta pieejamību un dažādu sistēmu savietojamību, digitalizācijas attīstība turpinās. Arvien vairāk procesu gan valsts pārvaldē, gan lauksaimniecības uzņēmumu un kooperatīvu darbībā tiek pārcelti digitālajā vidē.
Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai lauksaimniecībā izmantot digitālos risinājumus, bet gan par to, kā tos ieviest pārdomāti un pielāgot reālajām vajadzībām. Jo agrāk saimniecība sāk sistemātiski uzkrāt un izmantot savus datus, jo plašākas kļūst iespējas pieņemt pamatotus lēmumus un pielāgoties pārmaiņām.
Šī ir jau trešā reģionālā iesaistīto pušu tikšanās Interreg Europe projektā “AgriExcel”. Tajā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no citām Eiropas valstīm apzina un izvērtē risinājumus digitālo tehnoloģiju izmantošanai lauksaimniecībā. Plašāk par projektu lasiet www.vidzeme.lv (sadaļā Projekti) un https://www.interregeurope.eu/agriexcel.
