Lasīšanas laiks: 6 min
Jasmīnu smaržas reibinošā rītā dodamies uz Zilākalna pusi, kur pa ceļam mūs sveicina izstiepti dzērvju garie kakli un tik koši rapšu lauki, ka gluži vai prasās uzvilkt saulesbrilles. Kocēnu pagasta “Jaunjānēnos” ražošanas iekārtas dūc jau no paša rīta agruma – tur top bioloģiskās saimniecības “Ozolzīles” gardumi – un ar smaidu mūs sagaida neatlaidīgie – Anete un Uģis Ozoli.
Pirmās “Ozolzīļu” saknes sāka dīgt 2017. gada nogalē, kad ģimene pārvācās uz kādreizējām dzimtas mājām. Īpašumu apjož 15 hektāri zemes, un līdz ar Jaunā gada atnākšanu uzvirmoja jautājums – ko ar šo zemi iesākt. Radās ideja par cidoniju un rabarberu audzēšanu, ko pēc tam pārdot uzpircējiem. Diemžēl izaugušajām veltēm bija citi plāni – pirmā cidoniju raža bija apjomos un izmēros maza, pircējus nevarēja atrast un ar katru dienu palielinājās iespēja, ka tā var aiziet postā. Liekot galvas atkal kopā, tika atrasts sadarbības partneris, ar kura palīdzību tapa pirmie cidoniju sīrupi, ko saimnieki kopā ar pašu audzētiem ķiplokiem un krizantēmām, sāka pārdot tirdziņos. Pēc gada tieši viens no Kokmuižas svētku tirdziņiem izrādījās liktenīgs pagrieziena punkts “Ozolzīļu” nākotnes virzībai. Tirdziņa laikā kāds neatlaidīgs tirgotājs Uģim pārdeva kastīti ar sākumā neizprotamu gardumu saturu. Mājās saimnieki to atvēra, pagaršoja un bija pārsteigti par šķietami žāvēto zemeņu izteiksmīgo garšu. Tā viņi iepazinās ar liofilizācijas jeb saldēšanas-žāvēšanas metodi, kad no sasaldēta produkta vakuuma apstākļos tiek izvadīts mitrums. Vienlaikus ar liofilizācijas procesa izpēti, abiem uzņēmējiem bija apņēmība iegādāties nepieciešamo aprīkojumu arī sulu un sīrupu ražošanai, ko ar sakrāto peļņu izdevies īstenot, izveidojot ražotni kādreizējā vistu kūtī. Pirmais liofilizators tika iegādāts ar “Lauku atbalsta dienesta” atbalstu. Iekārta sākumā vairākkārt niķojās un, pieaugot pieprasījumam, saimnieki nolēma par vēl viena liofilizatora iegādi, pēc tam par vēl viena… Šobrīd “Ozolzīļu” sortimentā ir dažādi – saldi un sāļi liofilizētu augļu, dārzeņu, sēņu un ogu krispi, sīrupi, sulas un dzērieni, ievārījumi, sukādes un medus, dāvanu komplekti un sezonāli – arī svaigi dārzeņi. Eksperimenti bijuši ar pašu audzētām melonēm, arbūziem un fizāļiem, pat ar gaļas un Soļankas liofilizēšanu.
Uzņēmējdarbības ceļš nav viegls. Abus saimniekus šo gadu laikā pārbaudījuši dažādi izaicinājumi – projektu rakstīšana un īstenošana, birokrātiskais slogs, dažādi dumpinieciski tehnikas izgājieni, no kuriem lielu daļu sanācis atrisināt pašam Uģim, kā arī nepielūdzamie laikapstākļi, kas tiešā veidā ietekmē augļu un dārzeņu ražu. Kārtīgs izaicinājums un atspēriens bijis kāds 750 dāvanu komplektu pasūtījums Ziemassvētku laikā. Toties vislielākais piedzīvojums (vai pārdzīvojums) bija ar lielākās un profesionālās liofilizācijas iekārtas uzstādīšanas un programmatūras palaišanas procesu, kā ietvaros saziņa notikusi pat ar ražotni Ķīnā. Arī šobrīd šīs iekārtas apkopei nepieciešami pieci dažāda profila speciālisti. Katrs attīstības posms ir bijis liels risks, kas nu, abuprāt, sāk attaisnoties. Agrāk ar pirmo iekārtu divu dienu laikā varēja saražot 1 kg produkcijas un, lai nodrošinātu pietiekamu piedāvājumu tirdziņiem, bija nepieciešamas trīs nedēļas, turpretim tagad ar jaunajām iekārtām krietni īsākā laikā iespējams iegūt pat 15 kg produkcijas. Tā uz tirdziņiem tagad abi dodas ar lielo kravas busu. Ziemassvētku periodā ar šādi apjomu pat mēdzot nepietikt. Abi smej, kā no nejauša pirkuma Kokmuižas svētku tirdziņā viss izvērties par nopietnu ražošanas procesu izzināšanu, biznesu un Produktu kvalitātes konkursa “Novada garša” apbalvojumiem.
Ekskursiju un degustāciju piedāvājums ražotnē kļuva par loģisku darbības papildinājumu, kad to pirmo reizi apmeklēja Anetes kādreizējā vizuālās mākslas skolotāja kopā ar saviem audzēkņiem. Pēc tā tika secināts, ka ar šādu piedāvājumu uzņēmums varētu gūt papildu ienākumus un popularitāti. Ikdienā galvenā ekskursiju stāstniece ir Anete, citreiz palīgā nāk Ozolu ģimenes trīs bērni jeb ozolzīles (Ozola bērni), kuri, kā uzzinām, ir arī galvenā sastāvdaļa uzņēmuma nosaukumam un logo. Sākumā saimnieki viesus uzņēma visu gadu, bet, ņemot vērā ražošanas procesus, sezonalitāti un pieprasījumu, tika lemts par sezonālu viesu uzņemšanu – no aprīļa līdz oktobrim. Ciemos uz saimniecību dodas grupas lielumā no 15 cilvēkiem. Lielākoties tie ir pieaugušie – tūroperatoru, darba kolektīvu, skolēnu un senioru grupas, reizēm arī citu sfēru ražotāji, kas dodas pieredzes apmaiņā. Skolēnu grupas mēdz būt visizaicinošākās – Anete secina, ka viņiem jāveido pielāgotas un īsākas stāsta versijas ar uzsvaru uz degustācijām. Sirdi sildošas bijušas kādas dzimšanas dienas un radu salidojuma grupas. “Ozolzīlēs” aicināti arī ārzemju viesi. Trīs gadu laikā kopš uzņēmums vēris durvis arī tūrismam, tajā bijuši viesi no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas, Spānijas, tālākie no Amerikas un Japānas. Aneti un Uģi uzlādē pircēju un viesu labie vārdi un atbalsts, iedvesmu viņi bieži smeļas arī viens no otra.
Lai veiksmīgi darbotos tūrisma nozarē, Anetes un Uģaprāt, ir jābūt azartiskam un labam stāstniekam, viesiem ir jāpiedāvā kaut kas interesants, jāsniedz iespēja degustēt un iegādāties ražoto produkciju. Tāpat uzņēmējam ir jābūt labām laika plānošanas prasmēm un lielai pacietībai. Produkcijas klāsta ziņā ir nepieciešama daudzveidība, dažādas cenu kategorijas un arī dažādu tilpumu iepakojumi. Svarīgi ir arī nopelnīto ieguldīt attīstībā, pat, ja tie ir nelieli soļi uz priekšu.
“Ozolzīles” specializējas dabīgu un veselīgu produktu ražošanā – lielāko daļu vai nu izaudzē paši vai iegādājas no vietējiem Valmieras novada ražotājiem. Arī tūrisma sfērā saviem viesiem viņi iesaka apkārtējos tūrisma un dabas objektus – Mujānu biedrības namu, Zilākalna skatu torni un sliežu velosipēdus, Valmieras muzeja ekspozīciju “de Woldemer”, Valmiermuižas alus darītavu, šokolādes ražotni “R Chocolate”, saimniecību “Stores” un citus. Par “Ozolzīlēm” nereti cilvēki uzzina tirdziņos. Uzņēmums ir preču zīmes “Radīts Valmieras novadā” saņēmējs. Šobrīd saimnieki galvenokārt piedalās Valmieras novada tirdziņos, reizēm zemnieku tirdziņā “REKO”. Produkciju iespējams iegādāties arī bioloģiskās saimniecības tīmekļvietnē. Aktīvi tiek veidots saturs sociālo tīklu vietnēs Facebook, Instagram un TikTok. Par tūrisma piedāvājumu nereti viesi uzzina no mutvārdu reklāmas vai no Valmieras novada tūrisma informācijas tīmekļvietnes visit.valmiera.lv. Nesen uzņēmums pievienojies arī jaunajam gastronomiskā tūrisma tīklam un zīmolam “Ziemeļzemes kods”.
Ja visu varētu sākt no sākuma, uzņēmēji jau sākotnēji būtu iegādājušies nedaudz profesionālāku un ietilpīgāku liofilizatoru – vislabprātāk no Latvijas ražotājiem, lai atvieglotu apkopes procesus. Tāpat būtu apdomīgāk stādījuši cidonijas, kas sākumā auga plēvēs un laika gaitā sāka smakt. Skatoties nākotnes virzienā, abi saimnieki ir apņēmības pilni jau šoruden uzstādīt pašapkalpošanās skapi pie ražotnes Kocēnu pagastā. Tāpat prāto par logo modernizēšanu, gāzētās dzērienu līnijas izveidi un, iespējams, uzkodu temperēšanu (glazēšanu) šokolādē. Tālākā nākotnē viņi ir atvērti arī eksporta iespējām. Uzņēmums ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubācijas programmas dalībnieks.
Noslēgumā saimnieki topošajiem uzņēmējiem iesaka rūpīgi izpētīt izvēlēto nozari – pārliecināties, vai tajā nav pārprodukcijas, un precīzi definēt savu unikālo piedāvājumu. Ja pamata nodarbošanos iespējams apvienot ar tūrismu, to iesaka izmantot kā papildu ienākumu un atpazīstamības avotu. Toties lasītājus Anete un Uģis aicina ciemos. Tuvākā iespēja individuālam apmeklējumam būs 23. augustā “Igauņu dienu Valmieras novadā” ietvaros, kad saimniecība uz vienu dienu vērs durvis ikvienam interesentam, pārējā laikā – grupu ietvaros. Tāpat abi atgādina, ka viņus vienmēr var satikt un uzrunāt Valmieras novadā notiekošajos tirdziņos!
Nākamajā mēnesī viesosimies Strenču pusē, kur izzināsim “Gaujas plostnieku namiņu” stāstu.
