Lasīšanas laiks: 2 min
Jaunā gada simbols – kaza – Valmierā atrodams vienu Gaujas līkumu pirms centra. Krāces, kādas tās pazīstam mūsdienās, radījušas cilvēka rokas, bet nosaukums un akmeņu esamība Gaujā ir teikās aprakstīti.
19.gadsimta 30.un 40. gados Gauja sākusi strauji izskalot krastus, apdraudot gan dzīvojamās ēkas, gan baznīcu. Tādējādi nolēma veidot dambi, lai sadalītu upes spēku un mainītu virzienu. Mākslīgais ūdenskritums pasargāja arī tolaik, 1864.gadā, jaunuzcelto tiltu no ledus.
Mazliet vairāk kā pēc 60 gadiem satraukumu radīja lielie plūdi. Tad Gauja tika pie jauna dambja un krasta stiprinājuma ar pāļiem.
Cilvēka un dabas kopdarbs bija piemērota vieta airēšanas slaloma trases ierīkošanai 1969.gadā.
Par nosaukumu un krāču sākotnējo izcelsmi teikās atrodami dažādi skaidrojumi.
Gauja šajā vietā bijusi plata un sekla. Cilvēki tad saveduši akmeņus, lai varētu pārdzīt lopus ganīties mežā. Kazām īpaši patikusi šī vieta, un tāpēc viņu vārdā arī krāces nosauktas.
Gaujas krāces izveidojis pats nelabais – šis gribējis sagraut baznīcas torni un naktī nesis akmeni, bet, kad ticis upes vidū – iedziedājies gailis un akmens iekritis upē. Tā daudzas naktis pēc kārtas, kamēr no sava nodoma bijis jāatsakās.
Pie Kazu krācēm dzīvojis kāds saimnieks, kas neatzinis Valmieras baznīcu, tāpēc iesaukts par Vellu. Kad barons kādreizējās saimnieka mājas nojaucis, sev balles laukumu taisīdams, pie mājas esošais akmens kopā ar daudziem citiem esot iegāzies Gaujā, veidojot krāces.
Valmieras pusē ir vairākas vietas, kas godina kazas vārdu: Kazu krāces, Āžkalna ezers un Kazu grava pie Jāņmuižas ar augstāko ūdenskritumu Latvijā, kas radies mākslīgi dolomītu ieguves karjerā.
Raksta sagatavošanai izmantotas grāmatas “Teic man, Gauja, Valmieras stāstu!” un “Valmieras novada teikas”.
