Lasīšanas laiks: 3 min
Rīt, 12. martā, plkst. 8.00 vēl sešos valsts autoceļu posmos sāks kontrolēt vidējo braukšanas ātrumu:
- Vidzemes šoseja (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsīm) (72,25–77,15 km);
- Vidzemes šoseja (A2) no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8–125,7 km);
- Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1– 55,6 km);
- Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1–77,0 km);
- Ventspils šoseja (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4– 68,0 km);
- autoceļš Tīnūži – Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,5–1,8 km).
Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Plānots, šogad uz valsts autoceļiem sāks darboties kopumā 17 jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi. Pēc 12. marta, laikā līdz maijam paredzēts pieslēgt atlikušos astoņus posmus:
- Liepājas šoseja (A9) no Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1–56,7 km);
- Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne)no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu (10,1–13,9 km);
- Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne)no krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) (14,5–19,9 km);
- Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,2– 20,1 km);
- autoceļš Tīnūži – Koknese (P80) no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses (40,9–60,1 km);
- valsts galvenais autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A12) no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61,4 –69,0 km);
- valsts galvenais autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A12) no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,3–108,1. km);
- autoceļš Sloka–Talsi (P128) no Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,6–19,4 km).
Atbilstoši atklātā iepirkuma rezultātiem, kontroles iekārtas 17 posmos uzstāda SIA RECK, līguma summa ir 1 990 379,12 EUR (ar PVN). Tajā ir iekļauta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles iekārtu piegāde, uzstādīšana, kā arī iekārtu un sistēmas uzturēšana piecu gadu periodā. Darbi tiek finansēti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.
Par vidējā ātruma kontroli
Iepriekš valsts ceļu tīklā jau darbojas 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).
Vidējā braukšanas ātruma kontrole ir viens no rīkiem satiksmes drošības uzlabošanai. Statistika par negadījumiem esošajos 16 vidējā ātruma kontroles posmos liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu, tostarp smago negadījumu skaits tajos samazinās.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātisks satiksmes uzraudzības risinājums, kas nosaka transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, balstoties uz laiku, kādā šis posms tiek veikts. Kontrolētā ceļa posma sākumā un beigās uzstādītais aprīkojums fiksē transportlīdzekļa iebraukšanas un izbraukšanas laiku. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek noteikts transportlīdzekļa vidējais ātrums attiecīgajā posmā.
