Lasīšanas laiks: 3 min
Lai gan sniega kupenas un neliels sals ziemā Latvijā ir pilnīgi normāla parādība, taču ir piedzīvoti arī ekstremāli laikapstākļi. Spēcīgi aukstuma viļņi dažkārt pazeminājuši temperatūru līdz ļoti zemam līmenim, radot nopietnus pārbaudījumus gan infrastruktūrai, gan cilvēku izturībai. Atsevišķos gados ilgstošs sals ir sasaldējis upes un klājis Baltijas jūras piekrasti ar biezu ledus kārtu, uz laiku būtiski mainot ierasto ainavu.
Kā Latvijas iedzīvotāji pielāgojas garajiem ziemas vakariem?
Ziemas mēnešos Latvijā dienas ir īsas, vakari gari, auksti un tumši, tāpēc cilvēki lielāko daļu brīvā laika pavada iekštelpās. Ierobežotā dienasgaisma un zemās temperatūras veicina mierīgāku ikdienas ritmu, un vakaros visi pievēršas aktivitātēm, kas sniedz komfortu un atpūtu mājās. Ziema daudziem kļūst par laiku, kad vairāk uzmanības tiek veltīts sev, ģimenei un izklaidei bez steigas.
Populāras brīvā laika pavadīšanas iespējas ziemā ir:
- Filmu vai seriālu skatīšanās mājās,
- Galda spēļu vai videospēļu spēlēšana,
- Lasīšana vai laika pavadīšana kopā ar ģimeni,
- Digitālās izklaides un tiešsaistes platformu izmantošana, ko, piemēram, piedāvā labākie online kazino Latvijā.
Latvijas klimats
Latvijā ir novērojams mērens kontinentāls klimats, ko ietekmē Baltijas jūra, veicinot mērenu temperatūru, īpaši piekrastes rajonos. Ziemas parasti ilgst no decembra līdz martam, lai gan sniegputenis un zemas temperatūras var tikt, novērotas jau novembrī, un dažreiz saglabājas līdz pat aprīlim.
Laikapstākļi ziemā dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Piekrastes rajonos gar Baltijas jūru un Rīgas līci parasti ir siltākas ziemas ar biežākiem atkušņiem un mazāk noturīgu sniega segu. Turpretī iekšzemes reģionos, īpaši Vidzemē un Latgalē, parasti ir zemākas temperatūras, ar salnām un dziļāku, noturīgāku sniega segu.
Aukstuma rekordi, kas novēroti Latvijā
Latvijas ziemām ir raksturīgas sals, sniegs un zemas temperatūras. Lielākoties termometra stabiņš nenokrīt zemāk par −10 °C, dažreiz −20 °C, tomēr vēsturē ir reizes, kad ziemas bijušas ārkārtīgi bargas, sasniedzot rekordzemu temperatūru.
Temperatūras rekordi:
- Zemākā jebkad reģistrētā temperatūra: −43,2 °C. Daugavpils, 1956. gada 8. februāris — aukstākā diena Latvijas vēsturē.
- Zemākā temperatūra Rīgā (galvaspilsētā): −33,0°C. Reģistrēta 1940. gadā, šī temperatūra ir neparasti auksta piekrastes pilsētai.
- Zemākā decembra temperatūra: −42,9°C. Zosēni, 1978. gada 31. decembris, viena no aukstākajām decembra dienām Latvijas vēsturē.
- Zemākā janvāra temperatūra ārpus Daugavpils: −42,7°C. Reģistrēta Daugavpilī, 1956. gada 31. janvārī – ievērojami reģionam ārpus ierastajiem aukstuma punktiem.
- Zemākā marta temperatūra: −34,4°C. Ainaži, 1942. gada 14. marts. Neparasts aukstums šajā periodā.
- Ilgākais aukstuma periods. 20. gs. četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, temperatūra pastāvīgi bija zem −20°C vairāk nekā divas nedēļas.
- Viszemākās temperatūras parasti ir skaidrās, bezvēja naktīs, kad siltums ātri izplūst no zemes.
Citi rekordi, ko vērts atzīmēt:
- Biezākā reģistrētā sniega sega: 2022. gada 9. februārī Alūksnē sniega segas dziļums sasniedza 48 cm, kas ir viena no dziļākajām sezonālajām sniega segām pēdējos gados.
- Vēsturiskais sniega segas dziļums: 2012./2013. gada ziemā sniega segas dziļums aprīļa sākumā sasniedza aptuveni 40 cm, kas ir neparasti vēlu sezonai.
- Garākā sniega sega: Alūksnē ir garākā gada sniega sega Latvijā, aptuveni 119 dienas gadā.
- Agrākais reģistrētais sniegs: 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē, kas ir neparasti agri Latvijai.
- Ilgākā reģistrētā sniega sega: sniega sega Kazdangā saglabājās līdz 1953. gada 29. maijam, kas bija neparasti vēls pavasaris.
- Baltijas jūras ledus biezums: 1941.–1942. gada ziemā ledus Rīgas līcī pieauga līdz aptuveni 90 cm biezumam, ļaujot cilvēkiem staigāt pa aizsalušo jūru.
- Liels nokrišņu daudzums: 2022. gada februārī Pāvilostā tika reģistrēti 134,9 mm nokrišņu, kas ir visu laiku augstākais februāra nokrišņu daudzums Latvijā.
Latvijas klimatā ziemas ir ne tikai skaistas ar sniegotām ainavām un mierīgajiem vakariem, bet arī aukstas un tumšas. No ārkārtīgi zemām temperatūrām līdz dziļai un ilgstošai sniega segai, sals pārbauda cilvēku izturību, infrastruktūru un ikdienas ritmu. Iedzīvotāji pielāgojas garajiem ziemas vakariem, izvēloties aktivitātes mājās un baudot laiku ar ģimeni.























































