Lasīšanas laiks: 5 min
Katrs Gunta Lapsiņa rīts Eriņos Rūjienas pusē iesākas vienādi – no rīta viņš dodas plaši atvērt mototrases “Eriņi” garāžas durvis un ieslēgt radio latviešu valodā. Draugi mēdz jautāt, vai neesot bail tā turēt durvis plaši atvērtas visu dienu, taču Guntis to skaidro kā vēstījumu ceļotājiem – šeit droši var piestāt un nākt ciemos!
Gunta bērnībā viņa tēvam ļoti interesējis motokross, un viņš regulāri ņēmis dēlu līdzi un sacīkstēm. Guntis pat bijis klāt rūjienieša, sporta veterāna Alberta Deičmaņa pirmajā krosā. Tādējādi jau no bērnības viņš vienmēr ir bijis saistīts ar motokrosu. No 1974. gada Guntis uzsāka braukt ar mopēdu motokrosa sacensībās “Zelta mopēds”. Vēlāk Guntim uzsmaidīja necerēta veiksme – loterijā laimēts motocikls M-72 jeb tautā sauktā “krievu emka”, tomēr viņš izvēlējās laimestu izņemt naudā un iegādājās kārtīgu krosa motociklu. Šobrīd Guntis skolā fakultatīvajā pulciņā māca bērniem automodelisma pamatus, un šogad tiks atzīmēta 30 gadu jubileja, kopš viņš strādā ar bērniem skolās. Lapsiņu ģimenē nemaz citādāk nevar – visi kādā veidā ir saistīti ar motosportu vai trases automodelismu. Guntis uzliela, ka gan dēli Gatis un Jānis, gan meita Inta ir fiziski aktīvi un izturīgi, kas ir svarīgs faktors motosportā.
“1951. gada 26. augustā sācies motosports Rūjienā,” stāsta Guntis, kad pie kādreizējās Eriņu muižas notikušas sacensības. Savukārt Eriņu mototrases sākums datēts ar 1985. gadu, kad Rūjienas vidusskola sadarbībā ar kolhozu “Cīņa” nodibināja motosekciju vecajās Eriņu garāžās, kur par vadītāju sāka strādāt Guntis. No 1992. gada, kad tā kļuva par privātīpašumu, Guntis Lapsiņš ar ģimeni tur saimnieko. Trīs gadus vēlāk blakus mototrasei viņš atvēra veikalu, kas darbojies līdz pat 2011. gadam, bet šobrīd ēka kalpo kā ģimenes māja, kur bieži kopā sanāk visi bērni un mazbērni. Uz Eriņu mototrasi ar prieku atbrauc arī vecmeistari, vēloties atkal iesēsties blakusvāģī. Interesants ir fakts, ka tieši mototrasē “Eriņi” četrkārtējais pasaules čempions Kaspars Stupelis pirmo reizi iesēdies blakusvāģī. 2008. gadā uz vēstures ekspozīcijas atklāšanas pasākumu “Motosports Rūjienas novadā” ieradās motosporta leģenda Jānis Serģis, kurš motosportista gaitas uzsācis Rūjienā. Pirmo jauno krosa motociklu IŽ-350 Jānim uzdāvināja toreizējais “Rūjienas auto-moto klubs”. Pēdējos gados tuvējā apkārtnē bija saradušies ap 20 motosporta entuziastu, kas ir diezgan ievērojams pulks jauno braucēju. Nereti gan daļa no viņiem “atkrīt”, kad nonāk līdz pirmajai moča remontēšanai un saprot, ka tas ir resursietilpīgs pasākums. Tāpat tehnikas attīstība mūsdienās ir ļoti strauja, un ne visi spēj turēt līdzi šim izrāvienam. Par braukšanu ar blakusvāģi Guntis Lapsiņš saka: “Ar blakusvāģi ir tehniski jāprot braukt – ir jāgriež droši stūre, un kantētājam ir jākantē.” Kā kļūt par pasaules čempionu blakusvāģos? “Ātri iebraukt līkumā un ātri izbraukt no līkuma,” smejas Guntis, kuram pēc vārda kabatā nav jāmeklē.
Uz darbošanos tūrisma jomā ievirzījusi Guna Ķibere, kura aktīvi aicināja kopā toreizējā Rūjienas novada puses tūrisma uzņēmējus un mudināja savstarpēji sadarboties, kas tobrīd Latvijā nebija ierasta uzņēmējdarbības sadarbības forma. Ko tad īsti var darīt mototrasē “Eriņi”? Vispirms ir jāapmeklē Gunta Lapsiņa iekārtotā ekspozīcija par motosporta attīstību Eriņos un Rūjienā, kur ir sakrāts ievērojams daudzums eksponātu – pirmie krosa motocikli un blakusvāģi, motobraucēju sporta ekipējums no dažādiem laika posmiem, pirmie vimpeļi un reklāmas stendi, kā arī Latvijā zināmāko motobraucēju krekli ar autogrāfiem. Ikvienam apmeklētājam jānoskatās filmiņa par motosporta attīstību šaipusē, lai kārtīgi saprastu, kas tas blakusvāģis īsti ir, un tad jau varēs izbraukt apli pa mototrasi. Kā papildu piedāvājums ir pieejama Motopirts, kā arī telts vietas nakšņotājiem. Sākotnēji Eriņu mototrasē ekskursijās ieradās skolēni, un aktīvā sezona ir pavasarī un rudenī. Valmiera, Rīga, Jūrmala, Gulbene – pilsētas, no kuru skolām visbiežāk ieradušies ciemiņi. Krietnu laiku ik gadu braukuši skolēni no Ērģemes pamatskolas. Pateicoties reklāmai tīmeklī, uz Eriņu mototrasi sākušas braukt ģimenes ar bērniem. Pirmie gatavi izbraukt ar blakusvāģi ir tēti, tad bērni un beigās arī mammas ir gatavas iekāpt blakusvāģī. Eriņu mototrasi apmeklējuši arī ārvalstu viesi – viesojušās delegācijas no Rūjienas sadraudzības pilsētas Higašikavas Japānā, bet laiku pa laikam viesojas kādi individuālie ārvalstu viesi – igauņi un lietuvieši. Portugāļus īpaši sajūsmina iespēja izbraukt ar blakusvāģi, jo Portugālē šādas tradīcijas nav. Šovasar arī kāda somu ģimene, kas ceļojumā devās ar kemperi, viesojusies pie Gunta Lapsiņa.
No 1992. gada mototrasē “Eriņi rīkotas dažāda līmeņa sacensības, kuras notiek līdz pat šodienai. Pēdējos piecus gadus mototrasē “Eriņi” regulāri tiek rīkotas motokrosa sacensības “Eriņu Kauss” ar vairākiem posmiem vasarā. Šogad sadarbībā ar Igaunijas pārstāvi rīkotas treniņu dienas blakusvāģu motocikliem piecos posmos, kur trīs posmi organizēti mototrasē “Eriņi”. Tad uz Eriņiem sabrauca latviešu, igauņu, lietuviešu un somu blakusvāģu ekipāžas. Savukārt katrā oktobra pirmajā sestdienā uz Eriņiem sabrauc motokrosa entuziasti, lai kopā noslēgtu aktīvo sezonu. Šis gads būs īpašs ar to, ka mototrasē “Eriņi” tiks atzīmēta Gunta Lapsiņa saimniekošanas četrdesmitgade. Kopējā teritorijas platība ir 2,5 ha, un tās uzturēšana prasa gan līdzekļus, gan darbu. Trase regulāri tiek uzlabota un atjaunota. Astoņās vietās ir izvietoti laistīšanas mehānismi, lai mazinātu putekļu piesārņojumu uz apkārtējām mājām. Ar kaimiņiem attiecības ir labas, viņi ir atbalstoši, jo apzinās, ka līdz ar mototrases “Eriņi” darbību tuvējā apkārtnē kaut kas notiek. Šeit tūrisms balstās uz Gunta entuziasmu. Kad jautājam viņam par nākotnes plāniem, viņš smejoties atzīst – katru gadu domājot, ka nākamgad gan šim metīšot mieru. Taču, tiklīdz sezona ir noslēgusies, galvā sāk raisīties domas par to, ko nākamajā gadā varētu paveikt.
Sarunas noslēgumā Guntis Lapsiņš aicina nebaidīties no vārda “blakusvāģis”, bet atbraukt ciemos uz mototrasi “Eriņi” un pašiem izmēģināt iekāpšanu tajā!
Nākamajā mēnesī viesosimies Mujānu biedrības namā, lai uzzinātu kultūrtelpas tapšanas stāstu Kocēnu pusē.
