Lasīšanas laiks: 3 min
Cilvēka daba ir cieši saistīta ar vēlmi pārvarēt šķēršļus. No pirmajiem soļiem līdz profesionālajiem sasniegumiem, mēs intuitīvi tiecamies sevi pārbaudīt. Šī tieksme pēc izaicinājumiem mūsdienās atspoguļojas dažādos veidos – sākot ar sportu un galda spēlēm, beidzot ar izaicinājumiem digitālajā vidē, piemēram, spēļu automāti online ir viens no tiem. Izaicinājumi ir visur – gan mācībās, gan darbā, gan hobijos, un tie palīdz justies dzīvam, mērķtiecīgam un piepildītam..
Dopamīna sistēma un “mazie uzvaras brīži”
Smadzenēs darbojas atlīdzības sistēma, kas aktivizējas brīžos, kad sasniedzam mērķi. Katrs veiksmīgi atrisināts uzdevums, katrs izaicinājuma pārvarēšanas mirklis atbrīvo dopamīnu – neirotransmiteru, kas rada apmierinājuma sajūtu. Interesanti, ka dopamīna sistēma darbojas ne tikai pie lielām uzvarām, bet arī pie maziem ikdienas panākumiem. Tas izskaidro, kāpēc cilvēki var just gandarījumu par vienkāršu mīklas atrisināšanu vai spēles līmeņa iziešanu.
Sacensība kā izcelšanās
Izaicinājumi bieži vien ir saistīti ar sevis salīdzināšanu ar citiem. Cilvēks vēlas apstiprinājumu, ka viņa spējas ir vērtīgas un ka viņš var izcelties grupā. Sociālā salīdzināšana ir dabiska parādība – tā motivē mācīties, attīstīties un augt. Tieši tāpēc sporta sacensības vai pat draudzīgas komandu spēles šķiet tik aizraujošas. Mēs ne tikai gribam pierādīt sev, bet arī saņemt atzinību no apkārtējiem.
Nezināmais un risks
Psihologi norāda, ka cilvēkiem patīk nezināmais, jo tas piešķir notikumam intrigu. Ja rezultāts būtu iepriekš zināms, izaicinājums zaudētu savu vērtību. Tieši neziņa par to, vai spēsim tikt galā ar uzdevumu, piešķir īpašu spriedzi un padara procesu aizraujošu. Šis faktors parādās ne tikai spēlēs vai sportā, bet arī karjerā, ceļojumos vai jaunās attiecībās – katrā situācijā, kur pastāv risks un iespēja iegūt ko jaunu.
Pašizaugsme
Izaicinājumi palīdz cilvēkam just progresu. Kad cilvēks pārvar grūtības, viņš ne tikai gūst gandarījumu, bet arī apstiprina pats sev – “es to varu”. Šī sajūta ir būtiska pašapziņas veidošanā. Piemēram, ja kāds trenējas maratonam vai apgūst jaunu valodu, katrs sasniegtais posms kļūst par svētkiem, kuri rada gandarījumu savā personīgajā izaugsmē. Tas ir dzinulis kļūt vēl labākam.
Kopienas un piederības izjūta
Ne mazāk svarīga ir kopības sajūta. Cilvēki labprāt piedalās izaicinājumos, kas tiek dalīti ar citiem. Tas var būt gan sporta turnīrs, gan izaicinājums sociālajos tīklos. Kopības faktors sniedz papildu motivāciju, jo mēs ne tikai sacenšamies, bet arī gūstam emocionālu atbalstu. Piemēram, draudzenes bieži vien nolemj kopā sākt sportot, jo zina, ka divātā tas, iespējams, izdosies vieglāk, nekā darīt to vienam.
Kad izaicinājumi kļūst par slazdu?
Protams, izaicinājumiem ir arī ēnas puse. Ja cilvēks pārāk stipri aizraujas ar sacenšanos, var rasties pārlieku daudz stress vai atkarības risks. Nepārtrauktā vēlme pierādīt sevi dažkārt noved pie izdegšanas. Tāpēc svarīgi saprast, ka izaicinājumi kalpo kā motivators un attīstības instruments, nevis kā nepārtraukta spiediena avots.
Izaicināt sevi ir tikai veselīgi
Izaicinājums nav tikai spēle vai sacensība, bet dziļi psiholoģisks mehānisms, kas palīdz saglabāt dzīves sparu un jēgu. Izaicinot sevi iespējams ieraudzīt, cik tālu esi ticis, un kas vēl ir jāizdara. Pat nelieli izaicinājumi ikdienā palīdz apzināties, ka attīstība notiek soli pa solim. Un tā iespējams piepildīt savus sapņus!