Lasīšanas laiks: 3 min
Pāreja uz videi draudzīgākiem paradumiem notiek lēni, taču progresu var novērot, liecina jaunākie dati par Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem. SIA “ZAAO” veiktajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, tika analizētas izmaiņas šķirošanas ieradumos gada laikā. Lai gan uzlabojumi ir vērojami, taču pārmaiņu temps ir lēns. Pagājis gads, kopš Latvijā bioloģisko atkritumu dalītā vākšana ir obligāts pakalpojums, to aktīvi izmanto aptuveni 34% iedzīvotāju – ievērojami vairāk nekā 27% pērn, taču joprojām tā nav kļuvusi par ikdienas ieradumu lielākajai sabiedrības daļai, portālu “Valmieras Ziņas” informēja SIA “ZAAO” Sabiedrisko attiecību vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce.
Plastmasas, papīra un kartona šķirošana joprojām ir visizplatītākā, jo iedzīvotāji šīs atkritumu plūsmas atpazīst vislabāk. Plastmasas šķirošanā vērojams neliels kāpums no 58% līdz 60%, kas norāda uz pieaugošu izpratni par šī materiāla ietekmi uz vidi. Līdzīgi arī papīra un kartona šķirošanā – pieaugums no 59% uz 62%. Tomēr 12% aptaujāto atzina, ka atkritumus vispār nešķiro, bet 5% to dara tikai daļēji, kas liecina par nepieciešamību turpināt izglītojošus pasākumus un uzlabot pieejamo infrastruktūru.
Tie, kas vēl nešķiro bioloģiskos atkritumus, kā galvenos iemeslus min informācijas trūkumu un motivācijas nepietiekamību. Visbiežāk iedrošinātu bezmaksas pakalpojuma pieejamība (36%), ekonomiskie ieguvumi (33%) un praktiski padomi par šķirošanu (20%). Šie dati apstiprina, ka ar regulējumiem vien nepietiek – būtiska ir skaidra komunikācija un pozitīvi piemēri no kopienām, kurās šķirošana jau kļuvusi par normu.
ZAAO Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Liene Melbārde norāda: “Paradumu maiņa ir ilgtermiņa process. Lai gan redzam uzlabojumus, īpaši plastmasas, papīra un metāla šķirošanā, ar to vien nepietiek. Ir svarīgi cilvēkus uzrunāt dažādos veidos – gan ar praktisku informāciju, gan ar stāstiem par ieguvumiem, ko sniedz šķirošana. Bioloģisko atkritumu šķirošana ir ne tikai pienākums, bet arī iespēja mazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un radīt tīrāku vidi mums visiem.”
Lai šķirošana kļūtu par ierastu ikdienas sastāvdaļu, būtiska ir ne tikai pieejama un ērti izmantojama infrastruktūra, bet arī skaidra informācija par tās nozīmi. Katra mājsaimniecība var palīdzēt samazināt poligonos noglabāto atkritumu apjomu un radīt ilgtspējīgāku nākotni – pirmais solis ir ielikt atkritumus pareizajā konteinerā.
Plašāka informācija par atkritumu šķirošanu pieejama tīmekļvietnē www.zaao.lv
Par pētījumu: Aptauju veica Norstat Latvija, izmantojot tiešsaistes intervijas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret atkritumu šķirošanu un tās paradumu izmaiņām gada griezumā. Tajā piedalījās respondenti no visiem Latvijas reģioniem, pārstāvot dažādas vecuma un sociālās grupas.
