Lasīšanas laiks: 3 min
Sestdien, 6.aprīlī, Valmieras muzeja Izstāžu namā tika atklātas divas košas un daudzveidīgas izstādes. Nama 2.stāvā iekārtota Anitas Celmas tekstilmākslas izstāde „Atgriešanās”, bet 1.stāvā draudzīgi sadzīvo četru mākslinieču darbi, kas veido izstādi „Laika dārzs” – tajā Birutas Jansones, Antras Galzones, Gitas Sirmās un Lailas Stradas darbi.
Tekstilmāksliniecei Anitai Celmai šī ir otrā izstāde Valmierā, pirmā bijusi pirms 34 gadiem, tāpēc – „Atgriešanās”. Daudziem gan tā ir pirmā satikšanās ar mākslinieci, bet muzeja direktore Iveta Blūma atceras arī pirmo izstādi muzeja vecajās telpās.
Pati māksliniece atzīst, ka darbi dažādās vietās izmainās, jo skats uz šīm austajām gleznām atkarīgs no telpas, apgaismojuma un fona. Vislabāk, ja gobelēni novietoti atstatus no sienas, lai tie var elpot. Gan māksliniece, gan Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Arta Rozīte par izstādes iekārtošanu pateicas talantīgajai muzeja māksliniecei Andai Bolužai. Izstāžu iekārtošana gan ir kolektīvs un arī grūts darbs – ir jāmāk atrast pareizo izvietojumu, lai starp darbiem veidojas saskaņa, bet lielo gobelēnu piekāršana bija arī fiziski smaga, kur bija nepieciešams 3-4 cilvēku darbs, tāpēc var apbrīnot gobelēnu meistarus gan par vizualizēto domu, gan par fizisko darbu.
Skatoties pēc dzimšanas gadiem, Izstāžu nama 1.stāva mākslinieces šķir vairāki gadu desmiti, taču tas nav traucējis viņām satikties mākslā. Viņu darbus par savu laika redzējumu precīzi raksturo teiktais:
Uz ceļa dažādos laikos esam satikušās, kādu brīdi gājušas blakus, tad ceļš ir sazarojies, un katra ir devusies pa savu ceļu savā laikā, līdz ceļi atkal krustojušies.
Sākumā izstādes nosaukumā figurējis tikai nosaukums „Dārzs”. Arī šis vārds var būt ar atšķirīgu paplašinājumu: rožu, putnu, garšvielu, Paradīzes dārzs… Bet, pievienojot dārzam vārdu „laiks”, tas iegūst daudz plašāku un filozofiskāku nozīmi.
Telpas vidusdaļā iekārtota Birutas Jansones pēdēja gada laikā tapusī 12 autorleļlu kolekcija „Gaismas sūtnes. Tikšanās”. Patra, Titika, Nesta, Barra… – katrai lellei dots vārds un norādīts, kad lelle ir dzimusi.
Man svarīga ir krāsa un gaisma, tāpat arī ornamentāla ritmika un plastiskā līnija – tā par saviem darbiem saka Antra Galzone, un to var redzēt arī uz rozā fona tapušajos labirintos un līniju līkločos.
Ar savu askētismu un vienkāršību uzrunā šogad tapusī 10 darbu sērija „Vēstules no dārza”. Virs „Sirdsmiera” gaisīgi birst „Ievziedi” – tie izstādes jaunākās mākslinieces Gitas Sirmās darbi.
Lentītes, pērlītes, dzija, audumi izmantoti Lailas Stradas darbu sērijā „Portretiņi”, bet bēšīgie toņi spēlējas vertikālajā mākslas darbā ar dažādu formu lapām un ziediņiem. Uzrunā ne tikai viņas mākslas darbi, bet arī tēlainā valoda:
Laiks nav būtisks, daudz ļaužu rītos, vakaros. Manējie ir mierīgie, pacietīgie un darbīgie, kā dāvana man sniegti. Gaisma plūst tik dažāda – silta, auksta, spoža, klusināta. Gozējos – mācos, kļūdos, jūsminos, pateicos. Pat vistumšākā nakts mijas ar rītausmu, mainība un cits skatupunkts sniedz atjaunošanos. Laiks joņo un traucas, brīžam velkas un tipina, ļaujot man izvēlēties tikai nedaudz. Labi, ka ir Saule, Zeme, Manējie un gaisma.
Mākslinieces ieradusies sveikt Madara Seile no Valmieras novada Kultūras pārvaldes, Valmieras Dizaina un mākslas skolas pedagogi, mākslinieču ģimenes locekļi, draugi un mākslas cienītāji. Savukārt muzikālais sveiciens šoreiz ir no muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Alberta Rokpeļņa un viņa dēla Ernesta.
Abas izstādes apskatāmas līdz 29.maijam.
