Lasīšanas laiks: 5 min
Viņš redz mērogos. Kā milimetrs rasējumā pieņem veidolu dzīvē, kā pieredze top veiksmēs un neveiksmēs, kā ideja rada kaut ko tik paliekošu, ka tas pārsniedz cilvēka mūža mērogu. Milimetri nav sīka vienība.
Par ekspozīcijas “de Woldemer” jaunā stikla apjoma virs pils mūriem izbūvi un seno ēku restaurēšanu, seno ēku atjaunošanu veicot pēc iespējas autentiski, bet jaunā apjoma – ar lielu pietāti pret valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, par veiksmīgu sadarbību ar dažādām iesaistītajām pusēm, izaicinājumu pieņemšanu, seno savienojot ar moderno, un veiksmīgu realizāciju, radot mūsdienīgu būvi un restaurējot senās ēkas ar cieņu pret kultūrvēsturisko mantojumu, apbalvojumu “Valmieras novada Gada cilvēks” 17. novembrī saņēma SIA “R.K.C.F. Renesanse” valdes loceklis Raimonds Kuncevičs.
Valmieras 740. dzimšanas dienas laikā Valmieras pils teritorijā tika atklāta ekspozīcija “de Woldemer”, kas nosaukta senajā Valmieras vārdā un apskatāma gan jaunbūvētajā stikla apjomā virs pils mūriem, gan restaurētajās senajās ēkās. Ir notikusi atsegumu konservācija, dodot telpu kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai un izziņai, veikta pils ziemeļrietumu korpusa restaurācija un konservācija, ēku kopuma “Vecā aptieka” restaurācija un pils iekšpagalma infrastruktūras labiekārtošana. Līdztekus būvniecībai veikta arī arheoloģiskā izpēte, kas Valmieras muzejam sniedza gan jaunus materiālus, gan iespēju precīzāk datēt esošos. Ekspozīcija “de Woldemer” ir vieta, kurā kvalitatīva, mūsdienīga arhitektūra un dizains ar pietāti izturas pret kultūras mantojuma vērtībām, vieta, kur vēsture un tagadne ir pastāvīgā mijiedarbībā.
“Tā ir ļoti laba pieredze. Kad sākām darbu pie senākās daļas, atklājās daudz iepriekš nezināmā, tādēļ nācās pārstrādāt projektu, noteikt jaunus termiņus un pat pilnveidot būvniecības darbu metodes, lai pēc iespējas saglabātu vēsturiskās laika liecības. Piemēram, seno guļbaļķu atjaunošana vai nomaiņa, stūra savienojumu veidošana, manteļskursteņa nostiprināšana, jo tas bija plaisās un pastāvēja nogruvuma iespējamība, lifta šahtas iebūve ar speciāliem stiprinājumiem un balstiem. Protams, ar būvniecības darbiem nedrīkstējām radīt vibrācijas. Var teikt, ka ik uz soļa bija pārsteigumi – atsedzot jaunu slāni, atklājās kas negaidīts,” stāsta Raimonds Kuncevičs. “Pētījām bildes, lai restaurāciju veiktu pēc iespējas precīzāk, cik varējām, saglābām naglas, dēļus, eņģes, ja nevarējām, meklējām atbilstošus materiālus. Ļoti daudz profesionālās literatūras izlasīts. Restaurācijā mūžu dzīvo, mūžu mācies. Nav tādas literatūras, kur visu varētu uzzināt vienkopus, tāpēc pieredze veidojas, meklējot informāciju, liekot kopā zināšanas. Par restauratoru nevar kļūt piecu gadu laikā, pieredzes krāšanai nepieciešams daudz vairāk gadu.”
Raimonds Kuncevičs uzsver labo komandas darbu, jo tik nozīmīgā vietā un vērienīgā projektā ir daudz iesaistīto pušu. “Piemēram, arheoloģiskā izpēte bija ļoti vērtīga, vienlaikus neaizkavējot darbus būvniekiem. Tagad ir padarīta darba sajūta, laba sajūta. Lai cik vezums būtu smags, tas līdz galam ir jāaizvelk. Tāds ir mans dzīves moto. Nevar darbus veikt pavirši, padoties grūtību priekšā vai atstāt pusceļā. Protams, šobrīd labāk atklājas, ko vēl varētu darīt, domājot par autentiskumu, padziļinātu restaurēšanu. Taču viss, ko vēl ar padziļinātu restaurēšanu iespējams atjaunot, ir nodots Valmieras muzejam, lai priekšdienās to varētu izmantot.”
Jautāts par profesijas izvēli, Raimonds Kuncevičs stāsta, ka skolas laikā bijusi iespēja mācīties mūrēt, krāsot un veikt citus būvniecības darbus. Darba vadītājs ieteicis spert nākamo soli un kļūt par darbu vadītāju. “Nenožēloju, process ir interesants. Tas katru reizi ir citādāks, katrs objekts ir kaut kas nebijis. Gadalaiki mainās, vide mainās, cilvēki, ar ko kontaktējies, mainās, tādā ziņā tas ir radošs un aizraujošs darbs.” Taču tas prasa stāties pretī arī daudz izaicinājumiem. “Jauniešiem ieteiktu, bet jāsaprot, ka profesija ir ļoti sarežģīta un daudzās lietās nākas apdedzināties. Pirmos gadus vairāk dabūs pērienu, nevis uzslavas. Viss rodas ar pieredzi. Taču nākamajām projektā tu jau esi gudrāks, analizē, vairāk paļaujies uz savu pieredzi, jo tikai no grāmatas visu uzzināt nevar. Pirmie gadi būs ļoti grūti, bet, ja tos iztur, būs labi speciālisti.”
Raimonds Kuncevičs saka, ka ļoti svarīga ir prasme sadarboties, vēlme meklēt risinājumus. “Klientiem ir jāpaskaidro saprotami, ņemot vērā, ka viņi ir speciālisti citā jomā, bet ne būvniecībā, taču arī tad viņam ir jāizprot, kāpēc vienu vai otru darbu izdarīsim lēnāk, bet pamatīgāk. Nemaz jau tik mierīgi nav, bet darbā jāprot savākties. Skriešana ar pieri sienā neko nemainīs. Reizēm ir jāatkāpjas solītis atpakaļ, jāatrisina viena problēma, tad jāvirzās tālāk. Jāprot ne tikai iet uz priekšu, bet arī apstāties, apdomāt, iespējams, pakāpt solīti atpakaļ un sākt no gala, ja nepadodas ar pirmo reizi.”
Jautāts par spēku atjaunošanu, Raimonds Kuncevičs atbild: “Man patīk ceļot kopā ar sievu vai mums pievienojoties lielākai ceļotāju grupai. Atgriežoties esi spēka pilns un gatavs kaut ko realizēt. Runājot par hobijiem, man patīk vecas tehnikas atjaunošana, restaurācija, piemēram, automašīnas. Kad dienā esi pilnībā nokusis, atliek pārslēgties uz kaut ko citu, tad domas aiziet uz milimetriem – kā kaut ko pieregulēt, salikt kopā. Nākamajā rītā atkal esi enerģijas pilns un gatavs darboties.”
Apbalvojumu saņemot Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, Raimonds stāsta, ka patiesībā tas ir nenovērtējami, ka “varam paust brīvi savu domu, nebaidīties runāt, ka vari darīt savai valstij ko labu, esmu tikai par to, ka nodokļi jāmaksā, tas mums rada izaugsmes iespējas”.
7. martā svinīgā ceremonijā Valmieras muzeja ekspozīcijas “de Woldemer” ēka konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2023” nominācijā “Jaunbūve – sabiedriska ēka” ieguva 1. vietu. Iegūts arī apbalvojums “Eksporta un inovācijas balva 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.
