Lasīšanas laiks: 3 min
“Mana brīvība” ir režisores Ilzes Kungas-Melgailes pirmā spēlfilma, kura jau 29. septembrī nonāks uz kino ekrāniem visā Latvijā. Filmas stāsta centrā ir Alīcija, Atmodas laika politiķe ar neparastu harizmu un politisku drosmi uzrunāt Latvijas tautu. Alīcija īsā laikā iekaro sabiedrības simpātijas, taču sasniegumi nes līdzi sarežģījumus privātajā dzīvē, sniedzot skatītājam iespēju dzīvot līdzi spēcīgas personības intīmajai drāmai uz vēstures notikumu fona, portālu “Valmieras Ziņas” informēja filmas “Mana brīvība” sociālo tīklu pārstāve Paula Lūse.
2. oktobrī plkst. 18.30 filmas “Mana brīvība” režisore Ilze Kunga-Melgaile un aktieris Mārtiņš Upenieks dosies pie skatītājiem uz Valmieru, kinoteātri “3D Cinema”, kur pastāstīs par filmas tapšanas procesu, tās aizkulisēm un atbildēs uz jautājumiem!
Filmas “Mana brīvība” treileris:
Filmas pamatā ir patiesi notikumi, kas vēsta par 20. gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harizmātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.
Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe, Latvijas poliete Ita Kozakeviča, kuras mūžs aprāvās trīsdesmit piecu gadu vecumā komandējuma laikā Itālijā.
Padziļināta interese par Itas Kozakevičas personību režisorei Ilzei Kungai-Melgailei dzima pirms 7 gadiem – izpētījusi visas pieejamās vēstures liecības un arhīva dokumentus, režisore nolēma, ka jātop pilnmetrāžas spēlfilmai. “Mans režisora uzdevums bija saprast, kur viņa tāda radusies, uzdodot jautājumu sev, vai es tā varētu? Vēlējos filmā runāt par sievietes likteni laikmeta griežos. Sievietes prāta un emocionālo spēju būt līderei, spēt uzņemties atbildību. Par pārmaiņām, par cilvēcību, par godīgu politiku. Stāsta gaitā atklājas, ka varones vīrs, iespējams, ir bijis saistīts ar represīvo režīmu. Aizdomas, vilšanās, kā arī smags darbs, veidojot jauno politiku, noved filmas varoni līdz spēku izsīkumam. Samierināšanās, spēja pieņemt, ka patiesība nav tikai melna vai balta,“ savu interesi raksturo režisore.
Filma vēsta par laika posmu no 1988. līdz 1990. gadam, atstājot vietu vēstures un personāžu stilizācijai. Režisore devusi jaunu vārdu ne tikai Itai Kozakevičai. Filmas kadros skatītājs varēs atpazīt arī politiķus Sandru Kalnieti, Daini Īvānu, Elitu Veidemani, Ivaru Godmani, Mavriku Vulfsonu, Romualdu Ražuku, kā arī dzejniekus Knutu Skujenieku, Dagniju Dreiku, Leonu Briedi un Armandu Melnalksni.
Uzskatos par filmas nozīmību dalās Itas domubiedrs un līdzgaitnieks Dainis Īvāns: “Pateicoties Itas Kozakevičas autoritātei, Latvijas atgūšanās process 20. gadsimta beigās dramatiski rusificētajā un sovjetizētajā Latvijā noritēja samērā līdzsvaroti un veiksmīgi, bet pati Ita īsajā mūžā paspēja ielikt grodus pamatus pašreizējās Latvijas Republikas Satversmes cilvēktiesību sadaļai un eiropeiskai minoritāšu politikai. Ir ārkārtīgi svarīgi par viņu kā Latvijai nozīmīgu cilvēciskas drosmes, sievišķīga skaistuma un gara spēka simbolu jau šodien atstāt paliekošas kinematogrāfiskas liecības.”
Filmas “Mana brīvība” pirmizrāde gaidāma 28. septembrī kinoteātrī “Forum Cinemas”. No 29. septembra filma būs skatāma kinoteātros visā Latvijā.
Lomās: Ērika Eglija-Grāvele (filmā galvenā varone Alīcija), lietuviešu aktieris Dariuss Meškauskas (Ilgvars, Alīcijas vīrs), Gints Grāvelis (Normunds, Alīcijas līdzgaitnieks), kā arī Ilze Ķuzule-Skarastiņa, Andris Morkāns, Egons Dombrovskis, Sandra Kļaviņa, Velta Žīgure un Timurs Ibraimovs.
Ilze Kunga-Melgaile ir vairāku īsmetrāžas filmu autore – “Priežu bērni”, “Randevu”, “Gaismas zīmes”. Režisores rokrakstu veidojušas arī dokumentālās filmas: “Brāļi Varslavāni”,” Mūzika, mans Credo”, “Latvijas volejbola leģendas” un “Kinorežisors Aloizs Brenčs”.
Filma veidota sadarbībā ar producentes Aijas Bērziņas studiju “Tasse Film”, kopproducenti ir Lietuvas kolēģi “M-Films” un producente Marija Razgute. Filmas radošo kodolu veido operators Maksims Efross, mākslinieks Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, grima māksliniece Ilze Trumpe, komponists Domass Strupinskas, skaņu režisors Juliuss Grigelionis, montāžas režisore Silvija Vilkaite. Filmu kinoteātros izplata “Baltic Content Media”.
