Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijā ir pietiekami daudz vecu ēku un industriālu būvju, kuras vairs nespēj veikt savu funkciju. Nereti šo ēku un būvju apkārtējā teritorija arī ir nolaista un ar apaugumiem, ar kokiem un krūmiem. Šāda situācija nedod prieku nedz objekta īpašniekam, nedz apkārtējiem iedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka laiku pa laikam parādās inicatīvas par piespiedu nojaukšanu, vienota regulējuma joprojām nav. Savukārt- daudzās pašvaldībās ir pieņemti lēmumi par būvju piespiedu sakārtošanu.
Šajā rakstā aplūkosim iemeslus, kādēļ joprojām grausti bojā mūsu dzīves telpas vizuālo izskatu.
Teritorijas labiekārtošana ir iespējama saimnieciskā kārtā – pašam īpašniekam, ar rokas instrumentiem iztīrot apaugumus, nozāģējot kokus un nopļaujot zāli. Kaut gan, ja teritorija ir liela vai arī ir nepieciešamība sagatvot augsni kvalitatīva zālāja sēšanai, būs nepieciešama speciāla tehnika. Piemēram, zemes frēzēšanai vai līdzināšanai. Un šāds aprīkojums vairs nav nopērkams sadzīves preču veikalā par vidējo Latvijas algu.
Savukārt, ja runājam par tādu tēmu kā ēkas demontāža, tad to bez specializētas tehnikas nevar paveikt vispār. Darbs veicms ar traktortehniku, tādēļ tas nav lēts prieks. Ar šo saskaras daudzi objektu pircēji, kuri, veidojot attīstības projektus, neparedz demontāžas darbus, bet pēc iegādes atskārst, ka nojaukšanas izmaksas to būtiski sadārdzina. Savukārt, ja cilvēks ir mantojis kādu graustu, tad šo izmaksu dēļ tas var kļūt arī par reālu apgrūtinājumu dzīvei.
Trešais aspekts ir būvgružu izvešana, jo to apgrūtina ne tikai izmaksas, bet arī daudzi normatīvie regulējumi. Problēma ir tā, ka būvgružu pārstrāde prasa īpašas atļaujas un tos nevar utilizēt kā sadzīves atkritumus, bet tikai noteiktos pārstrādes objektos.
Visbeidzot, nedrīkst aizmirst, ka būves nojaukšana arī ir attiecināma uz būvdarbu veidu, bet kā zināms, būvdarbiem ir nepieciešams sertificēts būvdarbu vadītājs. Tādēļ arī uzņēmumu vidū, kuri veic demontāžas darbus, tikai nedaudzi var būt tie, kuri nodrošina gan tehniku un personālu, gan izpilda visas juridiskās prasības. Viens no tādiem ir E3E Grupa, kas ir Ekonomikas ministrijā licencēts būvkomersants.
Sasummējot visus ietekmes faktorus, ir skaidrs, ka graustu nojaukšana ir resursu ietilpīgs process, kuru ierobežo daudzas normatīvās nianses. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ graustu īpašnieki nevar nojaukt savus graustus. Iespējams, ja Eiropas Savienības fondi paredzētu līdzekļus, piemēram, degradēto teritoriju revitalizācijai privātpersonām, kuru ietvaros būtu iespējams vienkārši nojaukt šos objektus, mūsu pilsētu un lauku skati būtu daudz pievilcīgāki.
Raksts tapis sadarbībā ar digitālālo un satura mārketinga aģentūru Zīle.
