Valmieras Ziņas

Izsludināta LLMC vasaras skolas “Postsociālisma ekoloģijas” publiskā programma

Lasīšanas laiks: 7 min

No 12. līdz 17. augustam Valmierā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola “Postsociālisma ekoloģijas”, kurā piedalīsies jaunie mākslinieki, kultūras pētnieki un kuratori no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Vasaras skolas programma pievērsīsies ekoloģijas jautājumiem caur mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunktu, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem. Daļa no vasaras skolas vieslekcijām būs publiskas, un tās klātienē topošajā mākslas telpā “Kurtuve” Valmierā aicināts apmeklēt ikviens interesents, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja Sofija Anna Kozlova.

Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, enerģijas resursu un tehnoloģiju attīstībai šodien un nākotnē? Kā karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju ietekmē ne tikai politiskās varas attiecības, bet arī klimata pārmaiņu procesus? Kādas perspektīvas, ētiski un atbildības veidi var virzīt jaunas attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, starp sabiedrību un vidi?  PUBLISKĀ PROGRAMMA Norises vieta: topošā mākslas telpa “Kurtuve”, Rīgas iela 25, ValmieraProgramma notiks angļu valodā Sestdiena, 13. augusts10.00 – 11.00          Pētnieka un režisora Oleksija Radinska lekcija “Nord Stream pētījumi” 11.30 – 13.00 Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija “Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja”  Svētdiena, 14. augusts17.30 – 19.00 Pētnieces un kuratores Lindas Kaljundi lekcija un radošā darbnīca “Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)”  Pirmdiena, 15. augusts10.00 – 12.00 Pētnieces Egles Rindzevičutes lekcija un seminārs “Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē” Otrdiena, 16. augusts15.30 – 17.30 Mākslinieces Diānas Lelonekas lekcija un radošā darbnīca “Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra”18.00 – 19.30 Mākslinieka Džona Gržiniča lekcija “Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte”  

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola tiek rīkota sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Kumu mākslas muzeju Tallinā. Lektori un darbnīcu vadītāji ir pētnieki Oleksijs Radinskis, Egle Rindzevičūte un Linda Kaljundi, mākslinieki Diāna Leloneka, Linda Boļšakova, Kvīnsijs Gario un Džons Grziničs. Programmas kuratore ir Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Lindu Kaljundi.

 

PASĀKUMU APRAKSTI:

Oleksijs Radinskis

Nord Stream pētījumi

Prezentācija pievērsīsies saiknei starp bēdīgi slaveno Nord Stream gāzes vadu un karu Ukrainā. Šis projekts, kas tika uzsākts 2011. gadā, padarīja Vāciju par faktiski līdzvainīgu Krievijas “fosilifašistiskā” režīma izveidošanā. Peļņa, kas gūta no gāzes patēriņa Eiropā, ir finansējusi Krievijas militāro mašinēriju, savukārt paļaušanās uz lēto Krievijas gāzi kavējusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem, pasliktinot situāciju klimata jomā. Pievienojoties Nord Stream projektam, Vācija, iespējams, neapzināti ir signalizējusi, ka diskusijas par Ukrainas lomu Eiropas projektā ir vien tukša retorika.

Eiropas realitātē, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, jaunajai, neatkarīgajai Ukrainai kaunpilnā kārtā tika piešķirta tikai viena reāla ģeopolitiskā loma: tā ir tranzīta zona, kas nodrošina Krievijas fosilā kurināmā piegādi Eiropas patērētājiem, izmantojot padomju laika naftas un gāzes cauruļvadus, kas ieraktas Ukrainas teritorijā. Nord Stream projekta galvenais pamatojums bija padarīt šo gāzes tranzīta zonu par novecojušu; brīdī, kad Vācija piekrita atņemt Ukrainai tās tranzīta potenciālu, tika sagatavots pamats Krievijas iebrukumam 2022. gadā. Lekcijas laikā Olekijs iepzīstinās ar savu vēl nepabeigto video darbu “Nord Stream pētījumi”, tās pamatā ir kadri, kas iegūti no uzņēmuma Nord Stream AG tīmekļa vietnes.

Kvīnsijs Gario

Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja

Pēdējos gados etnogrāfiskie muzeji Eiropā ir sākuši atdot bijušajām kolonizētajām vai okupētajām valstīm to mantojumu. Diskusijās par koloniālo laupījumu atdošanu kopienām, no kurām tie tika atņemti, tiek uzdots jautājums, kas notiks tālāk ar muzejiem, kuros glabājas šis atsavinātais mantojums. 2019. gadā mākslinieku uzaicināja piedalīties izstādē Pasaules muzejā Roterdamā, un viņš izvēlējās šo jautājumu risināt subversīvi. Muzejs ir daļa no Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja, kurā glabājas Nīderlandes valsts etnogrāfiskās kolekcijas, kā arī Roterdamas pilsētas un katoļu ordeņa kolekcijas. Nesen Nīderlandes muzeji ir atdevuši cilvēku mirstīgās atliekas Ganai un kultūras mantojumu Indonēzijai. Līdz ar šiem jautājumiem koloniālās vardarbības materiālais mantojums ir atklāts, savukārt koloniālisma ietekme uz vidi nav guvusi tādu pašu atzinību. Arī, domājot par klimata taisnīgumu, saikne ar ilgstošu koloniālās vardarbības un ieguves materiālo mantojumu palikusi otršķirīga.

Darbā, ko Kvīnsijs Gario piedāvāja Pasaules muzejam Roterdamā, viņš centās izcelt šos jautājumus un norādīt uz trūkumiem Pasaules kultūru muzeja kolekcijā attiecībā uz Karību salām, kas joprojām ir Nīderlandes okupēta un kolonizēta teritorija. Karību jūras reģions Nīderlandi piesaistīja tieši tās sāls krājumu dēļ, taču šis sāls nav iekļauts koloniālo kolekciju krājumos. Kvīnsijs kopā ar māklsinieci Glendu Martinusu devās uz Karībām vākt šo dīvainā kārtā muzeju kolekcijās iztrūkstošo sāli, uzdodot jautājumus par kolekcionēšanas, kolekciju un vides taisnīguma nākotni.

Linda Kaljundi

Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)

Lekcijā Linda Kaljundi pievērsīsies kultūras – jo īpaši vizuālās kultūras – lomai Igaunijas degslānekļa industrijas vēsturē divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā. Igaunijas degslānekļa rūpniecību, kas radās salīdzinoši vēlu un attīstījās pierobežā starp austrumiem un rietumiem, ir veidojušas dažādas politiskās, tehnoloģiskās un kultūras tradīcijas. Tādējādi tā ir lielisks piemērs industriālās modernitātes hibrīdajam un transnacionālajam raksturam. Linda aplūkos kultūras lomu nozares leģitimizācijā un zīmolvedībā autoritārajā periodā, 20. gs. 30. gados, izmaiņas un pēctecību starpkaru perioda un padomju laika degslānekļa attēlojumos, kritisku perspektīvu parādīšanos 70. gados un perestroikas perioda vides kustības laikā 80. gados. Lai gan lektore lielā mērā balstās vēsturiskos materiālos, viņa analizēs arī šī brīža ar degslānekļa rūpniecību Igaunijā saistīto problēmu loku, uzsverot ka, lai orientētos šajās bieži vien ļoti nokaitētajās debatēs, ir jāzina arī kultūras vēsture un ar degslānekļa rūpniecību saistītais mantojums.

Egle Rindzevičute

Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē

Lekcijā Egle Rindzevičūte, izmantojot mantojuma studiju, kritisko atkritumu pētniecības un pilsētvides studiju krustpunktus, aicinās pārdomāt postsociālisma un pēckara ekoloģiju. Divdesmitais gadsimts ir atstājis sarežģītu materiālo mantojumu, ar kuru ir jāsadzīvo tagadējām un nākamajām paaudzēm. Liela daļa šī mantojuma ir toksiski rūpnieciskie atkritumi, kā arī pilsētu infrastruktūras, kas tika būvētas, lai apkalpotu rūpniecības nozares, kuru vairs nav. Gan atkritumi, gan infrastruktūras nav tikai apsaimniekošanas pārpalikumu, tie veido kultūras un politisko simboliku. Tie veido sociālās evolūcijas skatuvi, kurā tiek attīstītas jaunas politikas formas.

Krievijas iebrukums Ukrainā klusās un neredzamās infrastruktūras padarīja redzamas vissmagākajā un sāpīgākajā veidā. Azovstaļas tēraudlietuves kļuva par kaujas lauku, un pilsēta tika pārvērstas drupās, tomēr apšaude atklāja gan infrastruktūras būtisko nozīmi, gan tās noslēgto raksturu.

Diāna Leloneka

Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra

Lekcijā māksliniece Diāna Leloneka runās par augiem un to lomu vēsturiskajos un ekonomiskajos procesos, pievēršoties ruderālo augu sugu jeb nezāļu vēsturei. Pētot gan tās nezāles, kas aug vietās, kur agrāk atradās rūpnīcas un raktuves, kuras slēgtas kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, gan tās, kas mūsdienās stādītas bijušajās rūpnieciskajās zonās, Diāna Leloneka aicina domāt par to, vai nezāles var norādīt uz nākotnes risinājumiem mūsu vietējām kopienām.

Vai augi var palīdzēt mums iemantot saktapunktu, no kā mēs varētu ieraudzīt problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras kopienas, kas atrodas uz globālās enerģētikas transformācijas robežas? Varbūt ruderālās sugas, kas aug uz neizmantotām, bijušajām rūpnieciskajām zemēm un pamestiem laukiem, ir jāskata kā nenogurdināmi, nedroši strādnieki, kas strādā, lai atjaunotu Zemes ekosistēmas.

Džons Gržiničs

Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte

Prezentācijā mākslinieks Džons Gržiničs iepazīstinās ar paša apkopotajiem (audiovizuālajiem) iespaidiem par rūpniecisko raktuvju ainavām Ida-Virumā reģionā Igaunijas ziemeļaustrumos. Tas, kas 2009. gadā sākās kā pētījums par “zaļās Igaunijas” otru pusi, pārtapa par ilgtermiņa aktīvu māksliniecisku zināšanu veidu un veidu, kā attēlot liela mēroga, sarežģītus kultūras un vides apstākļus. Šis materiāls kļuva par instalācijas “Ģeofrakcijas” daļu izstādē “Life in Decline” Raktuvju muzejā Kohtlanemmē Igaunijā (2021). Arī skaņu ainavu projektā “Ģeofrakcijas” mākslinieks turpina strādāt ar šo skaņu ierakstu arhīvu. Lekcijā mākslinieks iepazīstinās arī ar fragmentiem no materiāliem, ko savācis izpētes braucienos uz šīm raktuvēm, ko organizēja Igaunijas Nacionālais muzejs.

Vairāk informācija par šī gada vasaras skolu: https://lcca.lv/lv/notikumi/aicinam-pievienoties-uz-vasaras-skolas–postsocialisma-ekologijas–publisko-programmu-valmiera/#izstade

Aktuālais jautājums

Vai esi iepazinies ar jauno Valmieras novada teritoriālo plānojumu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Tiešās pārdošanas konsultants/-e sadarbībā ar “TET” Mēs Baltic Sales Solutions, oficiālais Tet sadarbības partneris, aicinām komandā enerģiskus un ambiciozus cilvēkus, kuri vēlas kopā attīstīties, augt un sasniegt savus un uzņēmuma mērķus. Tavs darbs būs: 🏠 Klientu apmeklēšana viņu dzīvesvietās pēc iepriekš sagatavota darba uzdevuma– gan jauni, gan esoši Tet klienti 💬 Tet produktu un pakalpojumu prezentēšana un konsultēšana klātienē (internets, TV, elektrība, viedie risinājumi) 🔍 Individuāli piemērotāko risinājumu atrašana katram klientam Ko mēs meklējam: Tu labprāt komunicē un nebaidies uzsākt sarunu Esi pozitīvs, enerģisks un gatavs mācīties Vēlies strādāt dinamiskā vidē un redzēt savu darba rezultātu augam Ko mēs piedāvājam: 🏆 Darbu ar atpazīstamu un uzticamu zīmolu — Tet  👥 Iespēju būt līderim un veidot savu komandu 🗺 Darba iespējas visā Latvijā – strādā savā pilsētā vai tās tuvumā 💸Stabilus, taču neierobežotus ienākumus: fiksēta mēnešalga 780 (bruto) + bonusi no pārdotā. Sūti savu pieteikumu ar norādi "Valmiera" uz: darbs@balticsalessolutions.lv Profesija: KLIENTU /PĀRDOŠANAS KONSULTANTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Informācijas tehnoloģijas / Telekomunikācijas Pieteikto vietu skaits: 2 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-06-21 Kontaktpersona: Sūti savu CV uz darbs@balticsalessolutions.lv Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

aicinām savā komandā MĀSAS PALĪGU Operāciju nodaļā Galvenie amata pienākumi: sniegt pacientam saprotamu informāciju par plānotajām/ veiktajām aprūpes darbībām saistībā ar operāciju; veikt drošu pacienta pārvietošanu uz/no operāciju zāli, uz/no operāciju galda pirms/ pēc operācijas, novērtējot savu risku veselībai smagu pacientu pārvietošanā un ievērojot ergonomikas pamatprincipus; pozicionēt pacientu uz operāciju galda atbilstoši aprūpes komandas norādījumiem, ievērojot ergonomikas principus un lietojot atbilstošus tehniskos palīglīdzekļus un aprīkojumu; sagatavot operācijas zāles vidi un aprīkojumu pirms operācijas, atbilstoši norādījumiem; piedalīties operācijas procesā, izpildot māsas un ārsta rīkojumus; veikt operācijas zāļu uzkopšanu, nodrošināt instrumentu un medicīnisko tehnoloģiju apstrādi pēc operācijas, ievērojot higiēnisko un pretepidēmisko režīmu; ievērot pacientu tiesību un drošības pamatprincipus. Prasības pretendentiem: otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis, kvalifikācija - māsas palīgs; likumdošanai atbilstoši reģistrēta ārstniecības atbalsta persona; prasme organizēt savu darbu un strādāt paaugstinātas psiholoģiskās spriedzes situācijās; prasme strādāt komandā un ievērot multidisciplināras komandas darba principus; prasme lietot informācijas un komunikācijas, kā arī medicīnas tehnoloģijas sava amata pienākumu ietvaros; spēja risināt problēmsituācijas savas kompetences ietvaros; atbildības sajūta un precizitāte; valsts valodas zināšanas saskaņā ar valsts valodas likumu- B2 Jaunā kolēģa ieguvumi: iespēja veikt atbildīgu un interesantu darbu vienā no labākajām ārstniecības iestādēm Vidzemē un TOP 10 labākā darba devēja Vidzemē; darba līgums uz nenoteiktu laiku (iespēja vienoties par nepilnu darba laiku); summētais darba laiks; atbildīgs, dinamisks un interesants darbs profesionāļu komandā; stabils atalgojums vienmēr laikā un sociālās garantijas (no 6.10 EUR/h, stundas likme ar darba samaksasmainīgo daļu no 9.65 EUR/h); papildus piemaksas, motivējošs labumu grozs un prēmijas; darba devēja apmaksātas profesionālās izaugsmes iespējas; veselības apdrošināšanas polise (pēc pārbaudes laika beigām);stabila, droša un sakārtota darba vide. Darba vieta: Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201. Ja Jūsu kompetence un pieredze atbilst mūsu prasībām, gaidīsim CV līdz 2026.gada 30.jūnijam uz e-pastu: darbs@vidzemesslimnica.lv vai uz adresi: SIA „Vidzemes slimnīca”, Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201. Sīkāka informācija pie Operāciju nodaļas virsmāsas Jānas Ciguzes pa tālr. 29199177. Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13.pantu, SIA “Vidzemes slimnīca” informē, ka: 1) Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti SIA “Vidzemes slimnīca” iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāti citos SIA “Vidzemes slimnīca” personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. 2) Jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir SIA “Vidzemes slimnīca”, kontaktinformācija: Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201, tālrunis 25277799. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi SIA “Vidzemes slimnīca”: https://vidzemesslimnica.lv/par-slimnicu/privatuma-politika/informacija-par-personala-atlases-funkcijas-nodrosinasanu/ Profesija: MĀSAS PALĪGS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Jumaras iela 195, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ēdināšana / Pārtikas rūpniecība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-06-30 Kontaktpersona: CV sūtīt uz: darbs@vidzemesslimnica.lv

Mūsu partneri