Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 29. aprīlī, plkst.19.00 Dikļu Kultūras centrā norisināsies mācītājam, rakstniekam, pirmo latviešu dziedāšanas svētku Dikļos aizsācējam Jurim Neikenam veltīts koncerts “Vai tavs mūžs kam lieti der…”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Dikļu Kultūras centra vadītāja Inna Krēsliņa.
Koncertā piedalīsies sieviešu koris “Lira”, soliste Laura Keita Arājuma, Dikļu Kultūras centra amatierteātra dalībnieki.
Dikļi daudziem asociējas ar divām tradīcijām: ar latviešu pirmajiem dziedāšanas svētkiem un pirmo teātra izrādi. Runājot par kultūras un izglītības pirmsākumiem Dikļos, jāpiemin Juris Neikens, kurš savu mūžu veltīja latviešu tautas izglītošanai un latvisko kultūras vērtību radīšanai. Desmit gados, kurus Juris Neikens pavadīja Dikļos, viņš izdarīja nenovērtējamu darbu – ar viņa gādību notika pirmie latviešu dziedāšanas svētki, ievadījums Dziesmu svētku tradīcijai visas valsts mērogā.
Sākumā Juris Neikens sarīkojumu esot iecerējis kā koru koncertu slēgtās telpās, domājot par to pēc kādiem Bībeles svētkiem Ārciemā 1863. gada rudenī. Bet, tā kā šādam gadījumam piemērotu telpu nedz Dikļos, nedz tuvākā apkaimē nav bijis, viņš izšķīries par sarīkojumu brīvā dabā, izvēlēdamies mācītājmuižas plašo dārzu. 1864. gadā tad arī norisinājās notikums, kam bija lemts kļūt par sākumu Dziesmu svētkiem.
Viens no plašākajiem avotiem par to ir Jura Neikena apraksts, kas iespiests “Ceļa Biedra” 1865. gada 19.–21.numurā. Notikuma norisi viņš apraksta šādi: “Svētku rītā saulīte mirdzēja caur plāniem, gaišiem padebešiem un putnu balsis atskanēja siltā, klusā gaisā. Ap pulksten astoņiem jau viesi sāka rasties, visvairāk tālnieki, kas nebija zinājuši noteiktu stundu, kad dziesmas sāksies. Šīs draudzes pagasta skolēni,120 skaitā, bija pulcējušies Dikļu pagasta skolā, kas tepat tuvu pie baznīcas, tie, garā strēķī sastādīti, pa trim un četriem līdzās, ap pulksten divpadsmitiem dziedādami nāca uz dziesmu placi. Lai smalkās balsītes ir plašā birzē būtu dzirdamas, tad visas četras skolas savu spēku savienoja un dziedāja nu kopā bērnu korī gan baznīcas, gan lauku dziesmiņas. Pa tam bija sanākuši dziedātāju pulki – vīru kori, gaidīti un negaidīti, no sešām draudzēm. Dikļu pagasta skolā apsveicinājušies, tie Rūjienas skolmeistaru A. Švehu paši bija cēluši par direktoru jeb rīkotāju un lozējot to kārtu nolikuši, kā tie seši pulki cits pēc cita lai dziedātu.”
Vīru kori dziedāja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”. Pēc tam runāja Juris Neikens, apsveikdams viesus un cildinādams dziesmu garu. Tad sākās lielā dziedāšana. Dziedāja gan lielsalacieši, straupēnieši, gan limbažnieki, mazsalacieši, rūjienieši un diklēnieši. Svētki beidzās ar kopīgu dziesmu “Lai Dievu visi lūdz”. Juris Neikens pateicās par dziedāšanu, izteikdams cerību satikties nākamajā gadā.
Pirmā dziesmu diena Dikļos palikusi kā vēsturisks notikums, tādēļ ne velti Dikļus saucam par latviešu Dziesmu svētku šūpuli.
Notikuma brīdī to organizētāji pirmās latviešu koru kopīgās dziedāšanas tālāko nozīmi diezin vai vēl apjauta. Taču, tautas pašapziņai augot, pamazām pieauga arī Dikļu sarīkojuma nozīme, un, kad jau bija izskanējuši vairāki vispārējie svētki, pirmās dziesmu dienas vieta vēsturē beidzot bija nostiprinājusies. Un vēsturē to ierakstījis Juris Neikens.
Raksts “Par divu latviešu kultūras tradīciju sākumiem” publicēts “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs” 1999. gada 53. sēj. 28.–31. lpp. Autore – Iveta Priedīte.
