Lasīšanas laiks: 3 min
Gads rit jau aprīlī un notikumi Ukrainā un pasaulē liek pārdomāt daudz dažādu lietu, aizvedot mūs gan patriotisku jūtu varā, gan līdz skumju un līdzjūtības izjūtām. Raugoties uz Ukraiņu tautas vienotību, patriotismu un pašaizliedzīgo rīcību, arī mēs, Valmieras novada brīvprātīgie ugunsdzēsēji pārskatam mūsu iespējas, sadarbību un sagatavotību dažādās ārkārtējas situācijās.
Latvijā brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība darbojas jau 157 gadus, un par šo laiku esam pieredzējuši dažādus attīstības modeļus. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju ziedu laiki bija pagājušā gadsimta sākumā līdz Otrā pasaules kara sākumam, kad katrs puika vēlējās kļūt par ugunsdzēsēju un biedru skaits ar katru gadu auga. Pēc Otrā pasaules kara ugunsdzēsība ar tās inventāru un iespējām tika atmestas vairākus gadus atpakaļ, jo padomju sistēma nāca ar savu redzējumu un inventāru, kādu Latvijā sen jau vairs neizmantoja. Bet brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība arī padomju laikos bija viens no svarīgiem instrumentiem, lai kontrolētu un nodrošinātu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomas.
Atgūstot neatkarību Latvijā tiek meklēts risinājums ugunsdzēsības attīstībai, un, kolhozu tīklam likvidējoties, nav skaidrības, kā lauku apvidū organizēt ugunsdzēsību pie jaunā kapitālisma. Deviņdesmito gadu vidū uzsāk veidot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība tiek atstāta pašplūsmā. Tās nenovērtētais ieguldījums valsts iekšējās drošības stiprināšanā palicis saimnieciski domājošu iedzīvotāju un pašvaldību ziņā – bez atbilstošas valsts likumdošanas un finansiālā nodrošinājuma.
Lai saglabātu šīs kopienas tradīcijas un vērtības, tiek meklēti dažādi risinājumi biedrību eksistēšanai, un šobrīd Latvijā pastāv dažādās organizāciju formas (piemēram, biedrības, pašvaldību komandas, pašvaldību struktūrvienības, dienesti, formējumi u.c). Mēs Valmieras rajona Brīvprātīgie ugunsdzēsēji saglabājām komandu darbību Ipiķos, Vilpulkā, Lodē, Naukšēnos, Rencēnos, Burtniekos, Matīšos, Bērzainē, Dikļos, Vaidavā un Kauguros un pateicoties pašvaldībām, vācu draugiem no Giterslo, ziedotājiem un katras komandas iniciatīvai, turpinājām darbību, apzinoties komandu vērtību dažādās tās izpausmēs. Iepriekšējā novadu reforma nedaudz sarežģīja biedrības kopējo attīstību, bet mums pievienojās Ēveles ugunsdzēsēju komanda un Kārķu ugunsdzēsēju komanda, kura atrodas blakus novadā.
Šogad martā biedrības kopsapulci apmeklēja Valmieras novada priekšsēdētājs Jānis Baiks. Kopējā diskusijā priekšsēdētājs atbalstīja Valmieras novada BUB darbību un piedāvāja jaunu sadarbības modeli, kurā pašvaldība apņemas ēku, tehnikas, ugunsdzēsības inventāra un ugunsdzēsēju apdrošināšanas nodrošināšanu, bet biedrība ugunsdzēsējiem organizē tās operatīvo darbību, apmācību, sporta, kultūras un prevencijas pasākumus, un jauno ugunsdzēsēju kustību.
Apņēmības pilnu krūti esam iekāpuši jaunā vagā, un mūsu centieni ir valsts iekšējās drošības stiprināšana savā pagastā, novadā un valstī.
Visā pasaulē brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbs tiek augti vērtēts, apzinoties tā efektivitāti, ekonomisko lietderību sabiedrības saliedēšanas un patriotiskās audzināšanas nolūkā. Atliek vien novēlēt, lai beidzot to saredz arī Latvijas valdība, paredzot atbilstošu likumdošanu un finansējumu.
