Lasīšanas laiks: 4 min
Pirmdien, 1.decembrī, Valmieru apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Vizītes ietvaros viņa viesojās uzņēmumā “Valmieras Stikla šķiedra” un Vidzemes Augstskolā, kur uzstājās ar atvērto lekciju un apmeklēja jauno Inženierzinātņu korpusu. Vizītes noslēgumā I.Šteinbuka piedalījās “Lattelecom” sociālās atbildības iniciatīvas “Pieslēdzies, Latvija!” Vidzemes reģiona noslēguma pasākumā. Inna Šteinbuka sniedza arī interviju portālam “Valmieras Ziņas”.
Kādi ir Jūsu iespaidi par Valmieru?
Šī nav mana pirmā vizīte Valmierā. Savos braucienos pa Latviju es vienmēr mēģinu atrast pierādījumu tam, kā tiek izmantota Eiropas Savienības budžeta nauda.
Apliecinājums veiksmīgai līdzekļu apguvei ir gan jūsu skaistais tilts pār Gauju, gan augstskola, gan bibliotēka,
kurā pašlaik atrodamies.
Es ļoti gribēju satikt augstskolas kolēģus un studentus, jo arī pati esmu bijusi pasniedzēja, un varbūt arī atgriezīšos augstskolā. Man vienmēr ir patīkami redzēt, kā top mūsu nākamā paaudze.
Priecājos, ka Valmierā jauniešiem ir iespēja iegūt pilnvērtīgu izglītību netālu no mājām.
“Valmieras stikla šķiedras” apmeklējuma laikā pārliecinājos par to, ka ne tikai privātie investori ir ieguldījuši ražotnē savu kapitālu, bet arī no ES budžeta uzņēmumā ir ieguldīti lieli līdzekļi, tostarp pagājušā gadā ap 2 miljoniem eiro.
Iespēja piesaistīt līdzfinansējumu no ES fondiem, ir viens no faktoriem, kas veido investoru interesi par Latviju.
Cik liels finansējums būs pieejams nākamajā plānošanas periodā Latvijas uzņēmumiem?
Latvijai laikā no 2014. līdz 2020.gadam kopumā būs pieejami 4,42 miljardi eiro.
Daļu no šīs naudas varēs saņemt arī ražojošie uzņēmumi. Papildus tam lauksaimnieki saņems papildu 1,7 miljardus eiro tiešmaksājumiem un lauksaimniecības modernizācijai. Visa šī nauda palīdzēs Latvijai straujāk attīstīties, taču Latvijas valdības kompetencē ir līdzekļu sadalīšana konkrētiem projektiem atbilstoši prioritātēm, kas saskaņotas ar Eiropas Komisiju.
Kādas ir galvenās prioritātes nākamajā plānošanas periodā?
Tās ir energoefektivitāte, vides un klimata aizsardzība, platjoslas sakari, zinātnes un inovāciju attīstība, citiem vārdiem sakot – viss, kas veicina Eiropas Savienības konkurētspēju. Tas nozīmē, ka uzņēmi, kas attīsta inovatīvas tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību, tostarp “Valmieras stikla šķiedra”, varēs pretendēt ES fondu līdzfinansējumu. Savukārt
izglītībai un zinātnei no visa ES finansējuma Latvijā būs pieejams gandrīz 1 miljards eiro.
Atslēgvārdi visiem, kas vēlas pretendēt uz šo finansējumu, ir konsolidācija un izcilība. Tādējādi ES vēlas atbalstīt izglītības un zinātnes potenciāla apvienošanu un veicināt izcilu zinātnieku darbību. Papildus šiem līdzekļiem izglītībā uz zinātnē pieejami līdzekļi “Erasmus+” un “Apvārsnis 2020” programmas ietvaros.
Valmiera ir ieguldījusi daudz ES fondu līdzekļu infrastruktūras attīstībā. Vai šim mērķim būs pieejama nauda arī turpmāk?
Pašlaik prioritāte ir ieguldījumi nevis formā, bet saturā.
Infrastruktūras attīstības projektiem nebūs paredzēti tik daudz līdzekļi, kā tas bija pagājušā plānošanas periodā. Tādēļ arī pašvaldībām nāksies vairāk domāt par projektiem, kas atbilst jaunām prioritātēm. Piemēram, Valmierai ir liels potenciāls, lai attīstītu inovatīvus projektus, apvienojot pašvaldības, Vidzemes Augstskolas un dažādu uzņēmumu resursus.
Ko paredz jaunā EK prezidenta Žana Klods Junkera iniciatīva – investīciju pakete Eiropas ekonomikas izaugsmei?
Kopumā pakete paredzēta 300 līdz 400 miljardu eiro apmērā un to veidos dažādi avoti – gan privātās investīcijas, gan Eiropas Investīciju bankas kredītu garantijas, gan arī garantijas 21 miljona eiro apmērā no ES budžeta. Ikvienas ES valsts uzņēmumi varēs pretendēt uz šiem līdzekļiem. Projektus vērtēs ekspertu komisija, kurā nebūs politiķi. Galvenais atlases kritērijs būs projekta ekonomiskais izdevīgums, nevis politiskie apsvērumi. Tā ir vēl viena iespēja Latvijas uzņēmumiem iegūt līdzekļus attīstībai.
Kādu atbalstu Eiropas Savienība sniegs uzņēmumiem, kas cietuši no Krievijas noteiktajām sankcijām?
Jau pašlaik no Latvijas budžeta ir novirzīti 6 miljoni eiro zaudējumu kompensēšanai un vēl 5 miljoni jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Papildus tam ES ir nolēmusi piešķirt 7,7 miljonus eiro atbalstu no krīzes cietušajiem Latvijas piensaimniekiem. Arī nākamā gada Latvija budžetā tiek plānoti līdzekļi kompensācijām. Taču šis ir tikai īstermiņa risinājums. Eiropas Savienība mēģina risināt krīzi diplomātiskām metodēm. Pagaidām rezultātu tas nav devis.
Cerot uz situācijas pozitīvu atrisinājumu, mums ir jābūt gataviem, ka krīze attiecībās ar Krieviju ieilgs pat vairākus gadus. Tādēļ uzņēmumiem ir jāmeklē citi noieta tirgi savai produkcijai.
Jau pašlaik Latvijas valdība un ES cenšas palīdzēt atrast jaunus tirdzniecības partnerus Āzijā un citviet pasaulē. Brīvās tirdzniecības līgumu parakstīšana ar ASV un citām valstīm ir viena no ES prioritātēm, ko arī Latvijai nāksies virzīt kā prezidējošai valstij 2015.gada pirmajā pusē.
Romas Pāvests, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, nosaucis Eiropu par neauglīgu vecmāmiņu, paužot bažas par to, ka cilvēks ir kļuvis par mazu zobratu birokrātiskajā mašīnā. Ko Eiropas Komisija plāno darīt, lai atjaunotu garīgās vērtības?
Galvenā Eiropas problēma ir uzticības trūkums,
kas radās ekonomiskās krīzes rezultātā. Lai cilvēki atgūtu ticību ir nepieciešams milzīgs darbs. Nesen ES vadītāji uzrunāja inteliģences pārstāvjus katrā Eiropas valstī, lai uzzinātu viņu domas par Eiropas Savienības jauno vadmotīvu. Arī Latvijā notika šādā diskusija, kuras dalībnieki pauda domu, ka
nav jāizgudro jauns divritenis, bet jāatceras Eiropas vērtības, kas ir demokrātija un cilvēktiesības, vienotība dažādībā, kolektīvā un indivīda drošība.
